Kad jau bija izskanējuši ziņojumi un svinīgās runas, izdzerts šampanietis Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības divsimt gadu jubilejas svinībās, uzvilcis mēteli, muzeja priekšā iznāca zinātnes vēsturnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pirms šķiršanās uzrunājot divus kolēģus, Baltijas intelektuālās sadarbības 14. konferences dalībniekus, viņš, rādot uz Sīmaņa un Annas pareizticīgo baznīcu, teica: «Tur ir kronēta Krievijas ķeizariene Anna. Bajāri cēla nemieru, un tā ir vienīgā reize vēsturē, kad kronēšana notika ārpusē.»
Muzeja direktore Gita Grase gan teic, ka vispārzināmie avoti neko tādu neliecina. Proti, naktī uz 1730. gada 19. janvāri nomira Krievijas cars Pēteris II un Krievijas Slepenā padome pieņēma lēmumu, ka jaunā cariene būs Kurzemes hercogiene Anna. Uz Jelgavu devās īpaša delegācija, un 25. janvārī hercogiene parakstīja speciālos nosacījumus, kas ierobežotu viņas kā carienes varu. «Varētu pieņemt, ka kaut kāda viņas «iesvētīšana» notikusi Jelgavas pareizticīgo baznīcā. Ir vēstures avoti, kas Annas aizbraukšanu no Jelgavas attiecina uz vēlāku laiku – tikai 15. februāri. Tad šāds Jāņa Stradiņa pieņēmums varētu būt patiess. Taču jālūdz viņam uzrādīt avotus,» spriež muzeja direktore.
Pirms dažiem gadiem akadēmiķis «pielaboja» LLU vēsturi, uzsverot, ka augstākā izglītība lauksaimniecībā un mežkopībā sākās nevis 1939. gadā dibinātajā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, bet gan gadsimtu agrāk Rīgas Politehnikumā. Nešaubos, ka apbrīnojami erudītais zinātņu vīrs zina, ko saka arī par carieni Annu. Tiesa, šodienas kontekstā saistībā ar Krievijas carismu un imperiālismu daudz ir negatīvā. Taču nākotnē šāda vēstures fakta akcentēšana var noderēt, piemēram, tūristu piesaistē. Kaimiņos jau Krievija paliks mūžu mūžos. ◆
