Līdz 31. martam Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā skatāma Talsu mākslinieces Ineses Mīlbergas darbu izstāde «Manas mājas».
Tās nosaukums vēsta par pašu būtisko grafiķes daiļradē – mājām, kur paiet viņas dienas. Nemeklēsim mākslinieces darbos dziļas filozofiskas apceres vizuālos tēlos par pasaules iekārtojumu, neiegrimsim fantāzijās vai vīzijās par monstriem un raganām, neieslīgsim arī ambiciozos formas staignājos, ar ko slavējas laikmetīgā māksla. Gluži otrādi, I.Mīlberga stāsta par dzīvi mums apkārt, par mūsu ikdienu, sadzīvi. Viņas māksla ir vēstījums par dzīvošanu, kuru veido ik mirklis, miljardiem sekunžu, saskare ar miljardiem lietu. Garām skrejošās sekundes mēs neapzināmies, arī to, ka ieelpojam un izelpojam, speram soli kādā nebūt virzienā, vēršam acis uz augšu vai leju, tuvumā vai tālumā vai domās dodamies ceļojumos pa savu dzīvi vai risinām kādu problēmu, pat vissīkāko. I.Mīlberga liek saprast zūdošo brīžu nozīmi, vērtību. Kā ūdens piliens veido jūru, tā mirkļi – mūsu mūžu. Viņa mums rāda cilvēka dzīves ritējumu, aplinkus pasakot, ka tas ir neatkārtojams, vienreizējs.
Kandavā dzimusī māksliniece mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Pēc tam deviņi gadi aizritēja Daugavpilī, bet nu jau kopš 1998. gada I.Mīlberga dzīvo Talsos un strādā vietējā mākslas skolā. Viņas mākslas saturu un formu veido viņas dzīve. Tajā lielu laika daļu aizņem četru bērnu audzināšana, kopšana, paēdināšana un apģērbšana. Tad par augstām lietām domāt gluži vienkārši nav kad. Pat tautasdziesmas runā par visai parastām lietām un notikumiem, kuriem ir dziļa jēga. Arī mākslinieces grafikas lapas un akvareļi.
Viena no raksturīgākajām grafikas lapām ir krāsu kologrāfijas tehnikā darinātais «Logs». Sižets ir ļoti parasts – kaķis sēž logā un to vēro apkārtni – ielu, privātmājas. Nekas nenotiek, vien kaķa muguras un astes izliekumā un ausu sasprindzinājumā nojaušam tā koncentrēto uzmanību. Istabas sienas iezīmē ritmiski kārtoti logi ar slēģiem. Tos varam uztvert kā dekoru, bet varbūt autore runā par ko citu – par pasauli, par to dzīvi, kas norit otrpus logiem.
Tikpat sižetiski vienkārši ir arīdzan citi darbi. I.Mīlberga te ar grafīta zīmuli attēlo smiltīs dēdošu laivu, kam cauri jau izaugusi zāle, te linogriezumā sīki rāda Daugavpils nomales ieliņu ar vecām koka ēkām un sagrabējušu žogu, te akvarelī vēsta par pusaugu meiteni mazgājam virtuvē traukus. Ar lielu rūpību un mīlestību grafiķe attēlo katru detaļu, visniecīgāko sīkumu, nekas netiek aizmirsts vai palaists neievērots. Visam ir sava vieta šajā stāstā par ikdienas norisēm cilvēka dzīvē, tuvākā vai tālākā apkārtnē. Taču tajā pašā laikā detalizācijā nepazūd galvenais – attēla centrs, būtība. Laiks it kā piestājas mākslinieces darbos, uzsverot mirkļa mūžīgumu, svarīgumu. I.Mīlbergas zīmējumos, akvareļos un grafikas lapās valda labsirdīga attieksme pret pasauli un cilvēkiem, dzīves mīlestība, iekšēja harmonija un dvēselisks miers. ◆
