Gluži kā mēģinot pielāgoties privātfirmām un virknei budžeta iestāžu, kas gigaķibeles situācijā strādā ar nepilnu jaudu, izskatīšanai Saeimas komisijām iesniegts likumprojekts, kas paredz iespēju pašvaldībām uz laiku atteikties no atsevišķām funkcijām, ja šim nolūkam nepietiek līdzekļu.Pagaidām publiskajā telpā šim jautājumam veltītie izteikumi ir lielākoties piesardzīgi. Virkne pašvaldību līderu vēlējuma izteiksmē min, ka šāds solis nebūs jāsper, Jelgavas vietvaras vadītājs Andris Rāviņš to vērtē atzinīgi kā rezerves iespēju «sliktākam scenārijam nākotnē», savukārt viņa partijas biedrs jūras krastā tādu ieceri dēvē par absurdu.Ko pēc būtības nozīmētu pašvaldības tiesības uz laiku novērsties no zināmas funkciju daļas izpildes – uz šo jautājumu būtu vieglāk atbildēt, ja līdz ar likumprojektu tiktu publicēts arī kāds priekšraksts par konkrētām vadlīnijām, nosakot «atmetamās» funkcijas, jo lielākā daļa no dažiem to desmitiem ir kā vienlīdzīgi pirkstiņi, kuros kost negribētos nu nemaz, jo visi sāpētu vienādi. Piemēram, kārtības noteikšana vienā vai otrā jomā, licenču izsniegšana vai virkne tīri organizatorisku lietu nav tie resursu ietilpīgākie darbi, citādi ir, teiksim, ar sociālo palīdzību, sabiedriskā transporta, kultūras un sporta jautājumiem.Lai kā dažbrīd pagaidu atteikšanās no likuma prasību pildīšanas varētu šķist «rezerves izeja» no līdzekļu trūkuma, bez konkrētības tā drīzāk uzskatāma par bīstamu. Ne tādēļ, ka kādā pašvaldībā varētu atrasties gudrinieks, kas ekonomijas nolūkā pēkšņi nolemtu, piemēram, atteikties no pabalstu maksāšanas (kurš gan grib kļūt par politisko līķi?). Drīzāk tāpēc, ka šāda funkciju atšķelšana var pārvērsties tendencē, kad daļa likumā paredzēto darbu tiek mierīgi atcelta. Un ja nu pašvaldību piemēram sekos citas struktūras?
