Projekta mērķis nav iejaukties jauniešu naktsdzīvē, bet vienmēr būt «pa rokai» tiem, kuriem tumšajās stundās uz ielas draud briesmas, kā arī uzraudzīt, lai šajā laikā ārpus mājas neatrastos mazgadīgie.
Projekta mērķis nav iejaukties jauniešu naktsdzīvē, bet vienmēr būt «pa rokai» tiem, kuriem tumšajās stundās uz ielas draud briesmas, kā arī uzraudzīt, lai šajā laikā ārpus mājas neatrastos mazgadīgie.
Tam ir daudz atbalstītāju un, lai cik tas būtu dīvaini, arī daudz noliedzēju, kaut gan patrulējošo vecāku galvenais mērķis ir rūpēties par bērnu un jauniešu drošību pilsētā vēlajās vakara stundās. Zviedri stāsta, ka iesākumā arī viņu idejai par «nakts traucētāju» (traucē notikt noziegumam) patrulēšanu Eltas pilsētā bijis daudz oponentu. Taču, kolīdz parādījušies pirmie pozitīvie rezultāti, pilsētnieku attieksme pret vecāku nakts patruļām mainījusies.
Idejas vārdā veido savu organizāciju
Organizācija «Vecāki Jelgavai» tika izveidota maijā, un toreiz viens no tās galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt vecāku apgaitas pilsētā diennakts tumšajā laikā, pasargājot bērnus no pāridarītājiem. Par organizācijas priekšsēdētāju tās biedri ievēlēja Kārli Boldiševicu, divu bērnu tēvu. Viņa vadībā notikuši priekšdarbi, lai pasākums patiešām izdotos un tam būtu labi rezultāti. Vecāku patruļas atbalsta, protams, paši vecāki, pilsētas Dome, Zemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Jelgavas Pils aptieka, veikals «Antejs», uzņēmums «Signum», TELE 2, baptistu draudze, 3. pamatskola, kur organizācija radusi sev mājvietu.
Laba vēlējumus un ceļa vārdus vecākiem, sākot nakts patruļas pilsētā, teica Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš uzsvēra: ja šim projektam radusies rezonanse, tātad pēc tā ir vajadzība. «Jebkura liela upe sākas no strautiņa,» sacīja J.Strods. Vecāki saņēma Domes priekšsēdētāja rakstisku apsveikumu, kurā viņš saka paldies par atsaucību, uzņēmību un sirds siltumu. Šis katrā ziņā esot solis uz priekšu jaunatnes atbalstīšanā.
Municipālās policijas priekšnieks Felikss Jasens atzina, ka arī policija ir gatava jebkurā brīdī palīdzēt un vēlēja pulcināt ap sevi vēl vairāk vecāku. Viņš izteica cerību, ka šis projekts «iešūpos slimo sabiedrību», lai tā sāktu domāt par bērnu veselību un iesāktu sabiedrības atveseļošanās periodu.
Vecāki iniciatīvu atbalsta
* Mamma no Zaļenieku pagasta, kuras divi dēli mācās Jelgavā, uzskata, ka vecāku iniciatīva patrulēt tumšajās diennakts stundās ir apsveicama. Arī viņas dēlam atgadījies incidents, kuram varēja būt neprognozējamas sekas. Pavasarī, kad puisis kopā ar draugiem tumšā laikā gājis mājās no skolas sarīkojuma, Raiņa parkā viņiem uzmākušies vairāki iereibuši jaunieši. Viņi prasījuši cigaretes un naudu. Ja kāds no skolēniem nebūtu trenējies karatē, šāda tikšanās varēja beigties bēdīgi. Diemžēl abu puišu mammai nav iespējams piedalīties nakts patruļās, jo viņa dzīvo Zaļeniekos.
* Anita Bērziņa ir 14 gadu vecas meitas mamma. Arī viņa piektdienas vakarā devās patrulēt. «Manuprāt, jaunieši vēl nav īsti izpratuši, kādi īsti ir mūsu mērķi un nolūki,» saka A.Bērziņa. «Padsmitnieki to uztver kā viņu brīvības ierobežojumu. Tagad nu vecāki būs tie, kas norādīs, kā un kur atpūsties. Mans bērns vēlās vakara stundās ir mājās, bet kādas paziņas dēlam atgadījās ļoti nepatīkams incidents. Vakarā pēc hokeja mača ar draugiem viņš nāca mājās. Izcēlās strīds starp latviešu un krievu jauniešiem, kuram sekoja kautiņš. Pēc tā piecpadsmitgadīgais puika piekauts uz ielas nogulēja vairākas stundas. Neviens garāmgājējs viņam nepalīdzēja. Mēs tādēļ ļoti centīsimies būt tuvumā vietām, kur atpūšas un izklaidējas jaunieši.»
*Artūrs Šurma, divu bērnu tēvs, vecāku reida dalībnieks, viņš arī iepazinies ar Zviedrijas vecāku pieredzi:
«Sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai» nav iecerēta kā kārtības sargu kustība. Vecāki nevis kontrolēs, bet gan atradīsies uz ielas kā bērnu drošības garants. Neļaut notikt noziegumam ir jebkura pilsoņa pienākums, taču diemžēl mums apkārt ir daudz vienaldzīgo. Tāpēc vecāki organizēti centīsies novērst iespējamos noziegumus.
Daudzi pilsētas bērni, arī mani, darbojas dažādās sporta sekcijās, pulciņos, piedalās sarīkojumos, līdz ar to viņi mājās atgriežas tumsā. Patrulējošie vecāki, ja nepieciešams, bērnus pavadīs mājās. Zviedrijas pieredze rāda, ka sākumā sabiedrība pret vecākiem ielās izturas rezervēti, taču tagad patruļas jau kļuvušas par pašsaprotamu lietu. Arī mums jāsāk reidi, lai bērni pierod, ka pilsētniekiem ir svarīga viņu drošība.
Ja vecāki domā un rūpējas par savu bērnu, tad viņš parūpēsies arī par cita bērna drošību. Mūsu uzdevums – būt maksimāli pieejamiem. Nākotnē plānots ieviest arī bezmaksas tālruni, lai bērni nepieciešamības gadījumā varētu vecākus sazvanīt un lūgt palīdzību. Reida dalībnieki nepildīs policijas funkcijas un nebūs tai traucēklis, vecāki rūpēsies par pilsētas bērnu drošību.»
