Jelgavas mēra amata kandidātu Aigaru Rubli (JL) intervē Edgars Sauka un Armands Jēgermanis.
– Jūsu amats – domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos – 2005. gadā tika izveidots no jauna. Kas ir būtiskākais, kas tajā paveikts?Pirmkārt, īstenotas iestrādes, kas saistītas ar dalīto atkritumu šķirošanas līnijas izveidi – tas ir viens no atkritumu apsaimniekošanas sistēmās tālākās attīstības darba posmiem. Otrkārt, darbi saistībā ar siltuma ražošanu – piedalījos siltumtīklu attīstības koncepcijas izveidē. Tās laikā iestrādāti priekšlikumi siltumenerģijas zudumu samazināšanai siltuma pārvadē, uzbūvēta jauna katlumāja Aviācijas ielā, kas nodrošina efektīvāku siltumenerģijas ražošanu. Treškārt, izveidota Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA).– Redzams, ka ZREA tēriņi paredzēti izglītošanai, informatīvo materiālu sagatavošanai, bet ne reālu projektu realizācijai. Vai lielākus uzdevumus ļaus veikt pašreizējā aģentūras kapacitāte?Aģentūru izveidoja, izmantojot līdzekļus, kas paredzēti programmai «Inteliģentās enerģijas Eiropai». Astoņiem gadiem plānoti 240 tūkstoši eiro. Aģentūras funkciju skaitā būs dialogs ar iedzīvotājiem, lai pārliecinātu viņus par siltumenerģijas taupīšanas nepieciešamību, kā arī projektu gatavošana valdības izsludinātajām programmām un finansējumam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem dzīvojamo māju sektorā.– «Jaunais laiks» (JL) solīja – īstenosim energoefektivitātes programmu dzīvojamajās mājās. Siltināšanas darbi nav strauji gājuši uz priekšu. Kāds tam iemesls?Galvenais – iedzīvotāju aktivitāte, domājot par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, visus šos gadus bijusi ļoti zema. Jelgavas dome nespiedīs iedzīvotājus siltināt ēkas, jo tas ir privātīpašums, kurā katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamā daļa. Mums galvenais šķita realizēt pilotprojektus, kas būtu pozitīvi siltumenerģijas taupīšanas piemēri.– Paziņots par ievērojamu dabasgāzes tarifu samazinājumu, kam sekos arī siltumenerģijas tarifs. Vai Jelgavas pašvaldībai ir iespējas to ietekmēt samazināšanas virzienā?Pašreizējais siltumenerģijas tarifs Jelgavā jau atbilstoši pieskaņots. Ja gāzes cena sarūk, zemāka būs arī maksa par siltumu. Tarifa aprēķināšanas formulā tas iestrādāts tā, lai jauno siltuma tarifu regulatoram nevajadzētu apstiprināt katru reizi no jauna. Nākamais solis šajā virzienā būs palaist koģenerācijas staciju, kas plānots tuvākajos mēnešos. Ir strādāts pie tā, lai siltuma ražošanai varētu izmantot lētākus produktus – šķeldu, biogāzi, biomasu.– Priekšvēlēšanu programmā JL min biogāzes ražošanu sadzīves atkritumu poligonā. Kā tas būtu panākams? Vai pašvaldība domā par kvotu saņemšanu?Tas ir viens no virzieniem, kā samazināt atkarību no dabasgāzes piegādēm. Jāsaskata visas iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanā.– Kāds Jelgavas iedzīvotājiem labums no šāda projekta?Ja projektu realizēs pašvaldība, tā arī būs labuma saņēmēja. Runa par ieņēmumiem, ko, piemēram, dividenžu veidā, varētu gūt pašvaldība un ko varētu novirzīt, teiksim, infrastruktūras attīstībai.– Programmā minēta arī ielu sakārtošana, iestāšanās par iekšpagalmu un pievedceļu rekonstrukciju. Kā šajā jomā veicies?Jautājums risinās ļoti grūti. Likumdošana līdz pagājušā gada nogalei pašvaldībai neļāva veikt investīcijas privātajos īpašumos. Patlaban tiek apsvērti vairāki varianti, kā uz partnerības pamatiem stimulēt iedzīvotājus iesaistīties, domājam par modeli 50:50 – kad darbus finansē gan iedzīvotāji, gan dome.– Kā veicas ar ielu būvniecības un remontdarbu kontroli?Manā skatījumā, tā jāpastiprina. Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» to iespēju robežās jau dara, bet joprojām saņemam informāciju, ka bedrē, kas pilna ar ūdeni, tiek iegāzts asfalts…– Cik reāla ir līdzdalība lielā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekta nākamajā kārtā, ņemot vērā šodienas situāciju?Kopējā summa ir 15 miljoni eiro, no kuriem 75 – 80 procentu varētu būt dāvinājums, pārējo sadaļu segs «Jelgavas ūdens» un pašvaldība. Veikti daudzi priekšdarbi, ieskaitot tehniskā projekta izstrādi, un ieceri varētu īstenot līdz 2011. – 2012. gadam.– «Jelgavas ūdens» atbild par ūdens kvalitāti līdz mājai, tālāk – tā jau ir apsaimniekotāja un iedzīvotāju atbildība. Kā šo situāciju risināt?Pilsētas atbildība ir piegādāt ūdeni līdz mājai, iedzīvotāju atbildība – domāt, ko darīt ar iekšējām komunikācijām, kā veikt cauruļvadu nomaiņu, remontu un tā tālāk.– Pilsētas lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma NĪP vienīgais kapitāldaļu turētājs ir pašvaldība. Vai nav iespējams ietekmēt NĪP, kam savukārt būtu jāpārliecina iedzīvotāji par nepieciešamību ieguldīt līdzekļus?Regulāri notiek māju iedzīvotāju sapulces, un speciālisti izsaka attiecīgus priekšlikumus par konkrētiem remontdarbiem, un tālāk lēmums ir iedzīvotāju ziņā.– Kāda ir jūsu vīzija par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu? Zināms, ka daudzi nav apmierināti ar NĪP un tās vadības attieksmi pret iedzīvotājiem…Jāsaprot, ka ikvienam mājas iedzīvotājam ir iespēja lemt par sava apsaimniekošanas uzņēmuma veidošanu. Iedzīvotājs ir dzīvokļa un domājamās daļas īpašnieks, tātad var izvēlēties pakalpojuma sniedzēju… NĪP darbību vērtēju apmierinoši, taču tai jābūt labākai.– Vai lidlauka teritorijā plānots veidot biznesa un darījumu zonu?Ir doma par diviem virzieniem. Viens – attīstīt lidlauku, lai arī runa nav par milzīgiem laineriem. Pašreizējā infrastruktūra ļauj darboties šajā virzienā. Otra iespēja – biznesa parks. Gala lēmuma vēl nav.– JL kā pamatprincipus definējis godīgumu, profesionalitāti un atklātību. Vai izdevies pilnībā tos ievērot?Uzskatu, ka jā.– Kā mēra amata kandidāts – vai varat minēt īpašības, kuru dēļ esat uzskatāms par piemērotu šim amatam?Man ir profesionālā pieredze, četros gados pietiekami apgūts, lai saprastu procesus. Otrs – pašreizējās domes sastāvā man ir vairāk vai mazāk citāds redzējums. Trešais – noteikti politiskie JL uzstādījumi, kas atšķiras no citām partijām, un princips «godīgums, profesionalitāte un atklātība» tiks nests, kamēr vien domē būs kāds JL pārstāvis.– Pirmie trīs darbi, pie kuriem jūs ķertos, ja kļūtu par mēru?Pirmais – sociālā drošība, kas patlaban svarīga jebkuram Jelgavas iedzīvotājam, lai, zaudējot darbu, gūtu atbalstu. Otrs – pilsētvide, jautājums, kas saistās ar tālāku ceļu infrastruktūras sakārtošanu, privātā – publiskā partnerība. Trešais – profesionālā izglītība. Investors šeit nebūvēs savu uzņēmumu, ja nesaskatīs, ka ir attiecīgi speciālisti. Pilnu interviju ar A.Rubli, kā arī citiem Jelgavas mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
