Cukura nozares pārstāvji pirmdien, tiekoties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, vienojušies par kopēju risinājumu cukura ražošanā un izmantošanā.
Cukura nozares pārstāvji pirmdien, tiekoties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, vienojušies par kopēju risinājumu cukura ražošanā un izmantošanā. Viņi nolēmuši valdībai ieteikt, ka šogad par pārstrādē izmantoto cukuru jāpiešķir kompensācija 1,992 miljoni latu un jāievieš cukura nodoklis.
Šādi, tiekoties ar zemkopības ministru, vienojies Pārtikas nozares sadarbības padomes priekšsēdētājs Viktors Mende, Dārzeņu un augļu pārstrādātāju un pirmapstrādātāju asociācijas prezidente Lolita Bemhena, Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Caune un Jelgavas Cukurfabrikas valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs.
Kā aģentūru LETA informējusi Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa, vienošanos starp ZM, cukurbiešu audzētājiem, cukura ražotājiem un pārstrādātājiem plānots rakstveidā nosūtīt Ministru prezidentam Eināram Repšem.
Pēc cukurbiešu audzētāju, cukura ražotāju un pārstrādātāju domām, kompensācijas piešķiršana un cukura nodokļa ieviešana nodrošinās cukurbiešu audzētāju, cukura ražotāju un izmantotāju konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, kā arī sekmīgu integrāciju Eiropas Savienībā (ES).
Iegūs saldumu ražotāji. Bet pārējie?
ZM uzskata, ka cukura cenas daļēja kompensācija līdz iestāšanas laikam ES nodrošinās cukura cenas pazemināšanos, līdz ar to arī līdzīgus konkurences apstākļus cukuru saturošo produktu ražotājiem. Ministrijas speciālisti minējuši arī iespējamās problēmas pēc šā varianta īstenošanas. Cenas kompensācijas mehānisms nodrošina tikai ap 18 000 tonnu cukura pārdošanu, lai gan, pēc Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektores Valijas Zabes sacītā, cukurfabrikām līdz nākamajai ražai jāpārdod ap 40 000 tonnu saražotā cukura. Pastāvot risks, ka būs apdraudēts saražotā cukura noiets mazumtirdzniecībā un cukura ražošanas nozare kopumā. Un kas kompensācijas gadījumā tiks zemniekiem? Vai kāds garantēs, ka viņi varēs arī turpmāk nodarboties ar cukurbiešu audzēšanu?
Arī cukura nodoklis darīs pāri zemniekiem
Cukura nodokļa ieviešanas gadījumā plānots, ka ar to tiks aplikts Latvijā saražotais, importētais cukurs, kā arī to saturošie produkti. Pēc ZM domām, ar šā nodokļa ieviešanu tiks aizsargāts vietējais tirgus, jo cukura nodoklis palielinās importa cukura un cukuru saturošo produktu cenas.
LOSP rīkotajā preses konferencē ZM pārstāvji uzsvēra, ka ministrija priekšlikumus par cukura nodokļa ieviešanu izstrādājusi un iesniegusi jau iepriekšējai valdībai, taču toreiz tā izlēmusi par labu kompensācijām saldumu ražotājiem, un pagājušā gada rudenī saldumu ražotāji jau saņēma atbalsta subsīdijas par iepirkto cukuru.
Cukura nodoklis plānots 100 latu par saražoto tonnu, un to maksātu cukurfabrikas, pārdodot cukuru. To maksās arī cukura un to saturošo produktu importētāji, vietējie pārstrādātāji, kuru produkcijas izejmateriālā ir cukurs. Līdz ar nodokļa ieviešanu vietējie saldumu ražotāji varētu iegādāties palētinātu cukuru, valsts kompensētu cukurbiešu audzētājiem biešu cenu samazināšanos, bet veikalu plauktos cukura cena palielinātos.
Par importēto cukuru un cukuru saturošiem produktiem budžetā plānoti papildu līdzekļi 2,14 miljoni latu. ZM aprēķinājusi, ka gadā ieņēmumi no cukura nodokļa būtu aptuveni 8,74 miljoni latu. Plānotie izdevumi varētu būt 6,12 miljoni latu.
Iecerēts, ka cukurfabrikām maksās 100 latu kompensāciju par vienas tonnas saražotā A kvotas cukura realizāciju. Valsts izdevumi kompensācijām plānoti 5,54 miljoni, administrācijas izdevumi – 87 tūkstoši, par cukura un saldumu eksportu – 490 tūkstoši latu. Par šā varianta ieguvumiem ZM atzīst cukura pašizmaksas samazināšanos uz iepirkto cukurbiešu cenu samazināšanas rēķina, kā arī to, ka cukurfabrikas pārstrādātājiem cukuru pārdos lētāk, vietējais tirgus tiks aizsargāts un sakārtots. Cukura un saldumu eksportētājiem nodoklis tiks atmaksāts, savukārt ievestajam cukuram un to saturošajiem produktiem cenas palielināsies.
Kā šā risinājuma ieviešanas problēmas ZM nosauc papildu administrēšanas izdevumus un iespējamību, ka cukurfabrikas apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ līdz valsts atbalsta saņemšanai samazinās cukurbiešu iepirkumu cenu zemniekiem, kas negatīvi ietekmēs biešu audzēšanas rentabilitāti.
ZM arī norādījusi uz risku, ka cukura nodokļa ieviešanas gadījumā plānotie valsts ieņēmumi pilnā apjomā netiks iekasēti, bet mazumtirgotāji palielinās cukura cenu.
Cukuru pirksim par Eiropas cenām
«Ziņas» jau rakstīja, ka ZM izstrādājusi un valdībā iesniegusi sešus ministrijas speciālistu izstrādātus variantus cukura nozares problēmu risinājumam, kā pieņemamāko akcentējot cukura nodokļa ieviešanu. Visu piedāvāto risinājumu mērķi ir saglabāt cukurrūpniecību Latvijā līdz iestāšanās laikam ES. Arī ES tiek stingri aizsargāts vietējais tirgus un cukurbiešu audzētāji.
Kamēr Latvija vēl nav ES dalībvalsts, no Eiropas Latvijā tiek ievests tur saražotais virsplāna cukurs, kas ārpus ES dalībvalstīm tiek pārdots par ļoti zemu cenu. Savukārt ES cukura ražotāju produkcijai katrai valstij piešķirtās kvotas ietvaros ir pavisam cita cena, un tā ir daudz augstāka par to, par kādu cukurs tiek ievests Latvijā.
Tomēr abu Latvijas cukurfabriku vadība atzīst, ka pēc iestāšanās ES cukura cenas mūsu valstī izlīdzināsies un, arī ieviešot kompensācijas un cukura nodokli, veikalos cukuru pirksim par Eiropas cenām. Pašlaik ES valstu iedzīvotāji cukuru veikalos iegādājas par vidēji 80 santīmiem kilogramā….
