Kaut «drukātos» kalendāros atzīmēta, Baltu vienības diena aizvakar, šķiet, vairākuma apziņai paslīdēja garām nepamanīta. Vismaz salīdzinot ar tajā pašā datumā izsludināto «dienu bez auto», par ko visai intensīvi (gan bez īpašām sekmēm) centās atgādināt plašsaziņas līdzekļi.Cerams, Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana tagadējo skolēnu apziņā veicinās izpratni par 1236. gada 22. septembra nozīmi. Toreiz Saules kaujā tika ne vien sakauts, bet faktiski pat iznīcināts vācu Zobenbrāļu ordenis. Un nav tik svarīgi, vai notikums pirms 775 gadiem risinājās pie Vecsaules Latvijā vai Šauļu apkaimē Lietuvā, par ko vēl tagad vēsturnieki strīdas, galvenā mācība – uzveikt krustnešus bija iespējams tikai, latviešu un lietuviešu karaspēkam apvienojoties. Nespēja vienoties ne reizi vien radījusi situāciju, kad svešinieki mūs nostādījuši vienu pret otru savu nolūku sasniegšanai. Arī Saules kaujā pret lietuvjiem un zemgaļiem esot cīnījušies vācu mobilizētie latgaļi, līvi un igauņi. Līdzīgi, varbūt ne tik skarbās izpausmēs, vēsturē bijis ne reizi vien.Politikā draugu (kaimiņu, brāļu tautu u.tml.) nav, ir tikai intereses? Kā tad ar Baltijas ceļu? Tajā, kopīga likteņa vienoti, līdzās latviešiem un lietuviešiem stājās arī igauņi, kas gan vēsturiski baltu ciltīm nav pieskaitāmi. Nu, kad igauņi ar eiro ieviešanu un prasmīgāku krīzes bedres šķērsotprasmi par mata tiesu apsteiguši kaimiņus, mēs turpinām stāstīt anekdotes par ziemeļnieku lēnīgumu. Un ar leišiem «karojam» par tikai sev izdevīgiem termināļiem, spēkstacijām, ostām un lidostām.Baltu vienības dienas svinību iedzīvināšana būtu labs kopus tradīcijas aizsākums. Turklāt beidzot būtu svinamdiena bez sēru lentēm pie baltiešu uzvaras karogiem.
