Saeimas deputātu, Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Madaru Lasmani intervē Evita Puriņa.
– Kā jūs teiktu – kāpēc jābalso par «Vienotību»?Ir divas tēzes. Stabilitāte un valsts attīstība. Varam teikt, ka krīze ir pārvarēta, taču pastāv bažas par otrā viļņa iespēju. Fiskālās politikas disciplīna, pie kuras pieturas valdība, nozīmē arī daudz nepopulāru lēmumu. Tās valstis, kas to necenšas ievērot, nekur tālu nav tikušas. Tendences ekonomikā nav labas, un mēs par to esam norūpējušies. Varam jau dzīvot ilūzijās, ka kaut ko indeksēsim, visādus pabalstus attīstīsim vai samazināsim nodokļus, bet valsts kasē ir tik naudas, cik ir. – Tomēr, neraugoties uz ekonomisko stabilizāciju, tauta parlamentu atlaida. Kāpēc?Acīmredzot iedzīvotāji bija tam nobrieduši. Es esmu tā skeptiskā gala piekritējs un balsoju pret. Ne jau tāpēc, ka man ir darbs. Atbalstu mažoritāro sistēmu. Ja, piemēram, jelgavniekiem liktos, ka es slikti strādāju, es eju mājās. Esmu par to, ka iedzīvotāji var atlaist pašvaldības, gan par to, ka ir brīvāks režīms, kā atlaist deputātus. – Tad kāpēc balsojāt pret Saeimas atlaišanu?Kauliņi, ko metīs spēlētāji spēļu galdā, nemainās. Viena vai otra reformu partija, bet cilvēku masa, kas ir politikā, ir viena un tā pati. Ārkārtas vēlēšanas ir dārga iedzīvotāju izklaide. Gandrīz miljons iztērēts referendumā, 2,1 miljonu iztērēs jaunās Saeimas vēlēšanās. Partijas triec naudu reklāmas kampaņā. – Tomēr ir kāda mācība, ko vēlētāji deputātiem un konkrēti arī «Vienotībai» ir snieguši?Vēlēšanas atnesīs jaunas vēsmas, bet revolucionāras pārmaiņas… Pārmaiņa nav simts cilvēkos, jo Saeima ir sabiedrības spogulis. Sabiedrībai pašai jābūt gatavai no patērētāju un nekustamā īpašuma attīstības modeļa pāriet uz uzņēmējdarbības modeli, kurā būtu vēlme attīstīt un ražot produktus. Desmit gados esam nodarbojušies ar prihvatizāciju, pārdalījuši mantu, pēc tam piedalījušies nekustamā īpašuma burbuļa radīšanā, un tagad nākamais posms – sabiedrībai jānonāk pie secinājuma, ka ir jāražo. Mums to, kas grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir divreiz mazāk nekā vidēji Eiropā, tā varbūt ir tā problēma, ka cits uz citu skatāmies – kad tad būs jaunas darbavietas. Mēs paši esam darbavietu radītāji. – Jūs esat teicis, ka nav liels gods kļūt par 10. Saeimas deputātu. Kāpēc tā?Tas bija laikā, kad bija jāizlemj, iet vai neiet Saeimā (jūnijā deputāta mandātu nolikušā Klāva Olšteina vietā – red.). Mani arī neapmierināja lēmumi, kurus pieņēma iepriekšējie kolēģi. Par Šlesera izdošanu, par tiesnešu neiecelšanu, šīs personāliju lietas. – Vai kompensāciju ņemsiet? Tā, šķiet, būs ap četriem tūkstošiem latu uz papīra. No saviem līdzekļiem ziedoju naudu arī labdarībai. Noteikti daļu atvēlēšu labdarībai. – Labdarība tomēr ir kas cits. Jautājums ir, vai, ņemot vērā to, ka deputāts būsiet bijis tikai trīs mēnešus, esat to pelnījis?Mēs, «Vienotība», esam rosinājuši koalīciju izvērtēt iespēju atteikties no kompensācijām, bet kopējais vairākums Saeimā tādas dzirdīgas ausis nav atradis. Es ceru, ka pie tā jautājuma vēl strādāsim. Ja kompensācijas piešķirs, es no tās neatteikšos, jo esmu likumpaklausīgs un neredzu pamatu iet pret straumi. Ar atteikšanos jau neko nepierādīs. Ja ir kārtība, tad tā jāievēro. – Pieminējāt labdarību. Pastāstiet, kā sokas Jelgavas novada atbalsta biedrībai. Vai neesat nožēlojis, ka sākāt, jo, šķiet, īpaši viegli jums neiet?Katru mēnesi veicot kaut kādas aktivitātes, līdzekļus nākas tērēt. Ir cilvēku kopa, kas biedrību gribēja veidot. Cilvēki ir ar dažādu politisko pārliecību. Mērķis ir viens – palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas nonākuši grūtībās, atbalstīt jauniešus. Ar sabiedrības iniciatīvu Jelgavas novadā ir grūti. – 1200 parakstu par pašvaldības atlaišanu – kur vēl ir tāda sabiedrības iniciatīva? Es arī parakstīju Rimšas kunga iniciatīvu, bet tāda reāla tiesiska seguma, ko ar to panākt, nav. «Vienotības» deputāti priekšlikumu par pašvaldību referendumiem jau maijā aicināja izskatīt, bet ZZS un «Saskaņas centrs» neatbalstīja. Bet, runājot par atbalsta biedrību, – nē, nenožēloju, ka šādas aktivitātes veicu. Pusotru gadu jau strādājam, vēlēšanas šo darbu nav ietekmējušas. Protams, attieksme no pašvaldības ir dažāda, tur ir arī daļa politiskās piegaršas. – Bet Jelgavas novada pašvaldībā taču ir arī «Vienotības» deputāti, kāpēc nevarat sastrādāties?Katrs cilvēks ir personība. Mēs kopsaucēju nevaram atrast. Šādas sociālas aktivitātes novada izpratnē nav nepieciešamas, viss esot pietiekami. Slēdzot Līvbērzes zupas virtuvi, tika diezgan skaidri pateikts, ka pienācis laiks, kad līvbērzniekiem to nevajag, viņi esot saņēmušies un pastāvot iespējas atrast darbu. Ir normālas pašvaldības, kas atvēl daļu līdzekļu un uztver to pozitīvi. Mēs arī mēģinājām pagājušogad apstrādāt nabadzīgajiem laukus, bet, ja sociālie darbinieki uzskata, ka tas nav mācoši un nedod rezultātu… Vienmēr pārmet – jūs tikai zupu, nu dodiet to makšķeri. Mēģinājām makšķeri, bet, protams, ka cilvēki ir kūtri. Bet viņš taču dzīvo tajā pagastā, ko viņam tagad darīt? Vai nu viņš iet uz pašvaldību un prasa pabalstu, vai nu pa nakti aplaupa pagrabu kaimiņam, kurš pa dienu varbūt labprāt atdotu tos kartupeļus zupas vārīšanai.– Ko darīt iedzīvotājiem, lai viņu viedoklim par pašvaldības vadību būtu spēks? Ceru, ka iedzīvotāji spēs pašvaldību vēlēšanās šos grēkus novērtēt un atsūtīs cilvēkus, kas gribēs domāt par novadu. Tas ir liels, un jautājumu, kas jārisina, kaudzēm. Pašlaik Dome dara lietas, kas patiešām nav vajadzīgas. Protams, apgūst fondus. Vienmēr, kad tiekamies ar Caunes kungu, viņš saka – nav tā, ka neko nedarām, mēs taču apgūstam fondus.– Kā vērtējat, ka, apgūstot fondus, piemēram, par 200 un 300 tūkstošiem latu tiek rekonstruēti kultūras nami? Vilcē arī tas tiek darīts un diezgan dārgi. Cilvēku kļūst arvien mazāk, un kāda tur ir pievienotā vērtība, ko ES nauda rada?Es pilnīgi piekrītu. Labāk ir uzcelt vienalga kādu ražotni Vilcē, kaut vai izbūvēt uz turieni jaunu ceļu, uzbūvēt angāru – lūdzu, mīļie uzņēmēji, tikai nāciet! Tas būtu trīsreiz vērtīgāk. Ja redz demogrāfijas līkni… Pēdējos gados pagastā piedzimst četri līdz seši bērni, un skaidrs, ka Vilces pamatskola drīz būs brīva. Un nebūs, kas tautas namā dejo vai «tejāteri» spēlē. Tuvredzīga politika. Pašvaldībai ir iespējas izvēlēties. Citur par ES naudu būvē ceļus un biznesa parkus, šeit par to pašu sanāk kultūras nami, gājēju celiņi un apgaismojums. – Kas valstij būtu jādara ar apkures parādu problēmu? Tie strauji aug, cilvēki nevar nomaksāt rēķinus, uzņēmumi draud nesākt apkures sezonu. Kāds būtu risinājums?Katrs var dzīvot tādu dzīvesveidu, kādu var atļauties. – Runa nav par lepnām villām, bet par vienas, divu istabu dzīvoklīšiem, par kuriem ziemā jāmaksā vairāk nekā 100 latu mēnesī. Katra pašvaldība to risina savas saprašanas robežās. – Bet pašvaldības netiek galā, tās raksta valdībai, prasot palīdzību. Vai un kāda tā varētu būt?Valsts nevar pašvaldībai uzspiest izveidot kādu noteiktu tarifu. Mums ir 109 pašvaldības, bet tarifs nekur nav vienāds. Katra pašvaldība dedzina, ko tā uzskata par lietderīgāku, modernizē un izmanto siltumtīklus tā, lai būtu lietderīgāk. Tarifs veido veselu kopu dažādu saskaitāmo. Un Jelgava ne tuvu nav tā lētākā siltumpiegādātāja.– Pašvaldība taču nekurina un nepiegādā siltumu.Ar pašvaldības gādību viens vai cits uzņēmums nodrošina siltumu. Viena lieta ir saražot tirgum atbilstošu siltumu, bet otra – par to samaksāt. Man mājās nav centrālapkures – cik malciņu saskaldu, tik kurinu. Protams, ērtības maksā naudu. Nav spiesta lieta dzīvot pilsētā, var arī laukos. Nav tā, ka cilvēks būtu piespiests uzņemties saistības, tā ir viņa brīva griba dzīvot noteikta lieluma dzīvoklī. Pašvaldības ir pietiekami kūtras izskaidrošanas un piedziņas darbā. Cilvēkiem uzkrājas tūkstošiem latu parādi, tas nozīmē, ka jau gadiem pašvaldība nav ar viņiem strādājusi. Ir tādas, kas atrod iekšējās rezerves un daļēji, piemēram, maznodrošinātos sponsorē. Rīga, Liepāja. Valstij nav mehānisma, tā nevar pateikt – ir grūti, un tāpēc atlaižam parādus. «Vienotības» deputātu kandidāti Zemgalē1. Aigars Štokenbergs (1963)Dzīvo Rīgā, jurista un ekonomista izglītība. Kopš 2010. gada Latvijas tieslietu ministrs. «Vienotības» līdzpriekšsēdētājs. 2006. gadā 9. Saeimā ievēlēts no Tautas partijas saraksta. 2006. gadā no aprīļa līdz novembrim Kalvīša valdībā ekonomikas ministrs, pēc tam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. 2007. gada oktobrī tā sauktās lietussargu revolūcijas laikā izslēgts no Tautas partijas («par partijas rindu šķelšanu» un par to, ka iebildis Alekseja Loskutova atcelšanai no KNAB priekšnieka amata). 2010. gadā 17 900 latu ziedojis «Sabiedrībai citai politikai», kas nu iekļāvusies «Vienotībā». Pieder desmitiem hektāru zemes un ēka Jaunsātu pagastā, kā arī dzīvoklis Centra rajonā Rīgā. Dalībnieks piecos uzņēmumos, tostarp «Agrofirmā «Tērvete»». Kopējais A.Štokenberga ieguldījums dažādās firmās ir vairāk nekā 128 000 latu. Uzkrājis dažādās bankās ap 480 000 eiro, 167 550 dolāru un 3648 latus. Īpašumā ir vairāku auto un gleznu kolekcija, kuras vērtību pats lēš ap 120 000 latu. 2. Sarmīte Ēlerte (1957)Pēc izglītības žurnāliste un kinokritiķe. Kultūras ministre. Pieder zeme Talsu novadā, divi dzīvokļi Rīgā, zeme un māja Jūrmalā, automašīna. Parādsaistības – 50 000 eiro. Bezskaidrā naudā uzkrāti vairāk nekā 52 tūkstoši latu, vērtspapīros – vairāk nekā 645 tūkstoši latu. «Vienotībai» pērn ziedojusi ap 9000 latu. Bijusi laikraksta «Diena» dibinātāja un galvenā redaktore, trešās atmodas aktīva dalībniece, piedalījusies lietussargu revolūcijas organizēšanā 2007. gadā. Kādu laiku saukta par Andra Šķēles atbalstītāju, bet pēc aiziešanas no «Dienas» aicinājusi 10. Saeimas vēlēšanās stāties pretī Šķēlem, Lembergam un Šleseram. 3. Atis Lejiņš (1942)Dzīvo Rīgā, augstākā izglītība. 10. Saeimas deputāts, Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors, Brīvības un solidaritātes fonda valdes priekšsēdētājs. Pieder divas mājas Rīgā un Jaunjelgavā, zeme Jelgavā un Jaunjelgavā, vieglā automašīna. Pērn ziedojis «Vienotībai» 105 latu, «Sabiedrībai citai politikai» – 18 000 latu. Dzimis Jelgavā, 1944. gadā ģimene devusies uz Berlīni bēgļu gaitās, nonākusi Austrālijā, vēlāk – ASV. Padomju laikā pabijis Latvijā, taču uzrakstījis grāmatu par VDK un iekļauts «melnajā sarakstā». Bijis Afganistānā padomju iebrukuma laikā, pie partizāniem meklējis baltiešu gūstekņus. Pārliecināts sociāldemokrāts, bet nu otro reizi vēlēšanās startē no «Vienotības» saraksta.4. Dzintars Zaķis (1970)Jēkabpilietis, datorzinību bakalaurs. 8., 9., 10. Saeimas deputāts. Pieder daļas SIA «Datoru centrs» un mežs Sutru pagastā. Parādsaistību nav. Jau 2004. gadā deklarējis 28 tūkstošus latu skaidrā naudā, tagad – nepilnus 42 tūkstošus latu. Strādājot Saeimā, 2007. gadā par 350 latiem mēnesī (Saeimas noteiktais limits tolaik bija 359 lati ) īrēja dzīvokli no sava brāļa. 2010. gada sākumā Saeimā tika atbalstīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri ievērojami ierobežo bijušo «Parex bankas» vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iespējas saņemt augstus procentus par noguldījumiem. Divas dienas pēc lēmuma pieņemšanas neformālos apstākļos ticies ar V.Krasovicki, pamanījis TV3 raidījums «Nekā personīga». Deputāts žurnālistam atbildējis, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības runāt ar politiķiem. 5. Jānis Reirs (1961)Dzīvo Dobeles novadā. Augstākā izglītība ekonomikā. Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas vadītājs. Karjeru sācis kā Rīgas pilsētas Centra rajona pašvaldības izpilddirektora palīgs, bijis arī a/s «Trasta komercbanka» valdes loceklis, viceprezidents, Administratīvās daļas vadītājs (1996 – 1999), konsultāciju kompānijas «Prudentia» partneris, a/s «Ķīmiskā rūpnīca «Spodrība»» valdes priekšsēdētājs (2001 – 2002), e-lietu ministrs. Līdz partijas «Vienotība» dibināšanai «Jaunā laika» biedrs. Pieder dzīvoklis Rīgā un kopīpašumā zeme Rojas novadā. Lielas parādsaistības – 195 tūkstoši eiro. 155 tūkstošus eiro aizdevis. Regulāri deklarē lielas naudas summas skaidrā naudā. 2002. gadā – 5 tūkstoši latu, pašlaik – 27,5 tūkstoši latu. 6. Aivars Volfs (1959)Dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība. 10. Saeimas deputāts, partijas «Tukuma pilsētai un novadam» un biedrības «Mednieku klubs «Sencis»» valdes loceklis, biedrības «Kandavas partnerība» padomes loceklis. Pieder dzīvoklis, māja, zeme, garāža Tukuma novadā, vieglā automašīna (2001). Parādsaistības – 20 000 latu. Pieder kapitāldaļas Pūres Kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā 50 latu vērtībā. Veiksmīgi vadījis Pūres pagastu. 7. Ansis Saliņš (1983) Pļaviņu novada lauksaimnieks. LLU ieguvis lauksaimniecības inženierzinātnes maģistra grādu, turpina studijas doktorantūrā. Saņēmis Eiropas grantu stipendijas zinātnes attīstībai un ieguvis patenta apstiprinājumu kādam ar lopkopību saistītam izgudrojumam. Tuvākā tēma, par ko runājis tribīnē un plašsaziņas līdzekļos, – par taisnīgu un godīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Bijis Valda Zatlera atbalstītājs un pat aicināts pievienoties viņa partijai. Īpašumā ir arī zeme Pļaviņu novadā, vecs auto, daļas SIA «Ansal Tehnik» un minētajā zemnieku saimniecībā. Gada laikā izdevies ne tikai nokārtot parādsaistības 11 801 lata apmērā, bet arī izsniegt aizdevumu – nepilnus 20 tūkstošus latu.8. Madars Lasmanis (1979)Dzīvo Jelgavas novada Vilces pagasts. Bakalaura grāds lauksaimniecībā, maģistra – dabas zinībās. Bijis 8., 9. un pašlaik ir 10.Saeimas deputāts, bet visos sasaukumos par deputātu kļuvis uz laiku, kādam no kolēģiem noliekot mandātu. Pagājušogad pēc 10. Saeimas vēlēšanām, netiekot ievēlēts Saeimā, kļuva par ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku un saņēma mediju kritiku par to, ka iecelts labi atalgotā amatā bez izglītības attiecīgā jomā un pateicoties partijas piederībai. Vada Jelgavas novada attīstības biedrību, kura, piesaistot ziedojumus, nodrošina zupas virtuves trijos pagastos, vāc naudu skolas piederumu iegādei mazturīgo ģimeņu skolēniem. Pieder māja ar zemi Jelgavas novadā, dzīvoklis Rīgā, automašīna, traktors, piekabe un seši motocikli. Deklarējis 50 tūkstošu latu parādsaistības un 4000 latu uzkrājumus skaidrā naudā. 9. Dace Lebeda (1970)Dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība. Kultūras nama direktore, Tukuma novada Domes deputāte. Pieder divi dzīvokļi un garāža Tukumā, māja Rīgā. Kurzemē pazīstama kultūras darbiniece, organizējusi vairākus lielus projektus. Tiek uzskatīts, ka Tukuma kultūras namā ieviesa kārtību.10. Inga Priede (1966)Dzīvo Kandavas novadā, augstākā izglītība pedagoģijā un sabiedriskajās attiecībās. Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Kandavas novada Domes deputāte. Pieder dzīvojamā māja Kandavā un dzīvoklis Talsos.11. Krišjānis Bušs (1985)Dzīvo Rīgā, augstākā izglītība ekonomikā. 10. Saeimas deputāta palīgs.12. Viktors Vilkaušs (1980) Uzņēmējs no Jēkabpils. Bakalaura grāds vadībzinātnē. Komercdirektors SIA «Vico Baltic», kas veic vietējos un starptautiskos pārvadājumus un nodrošina darbu ap 25 cilvēkiem. Vienīgais īpašnieks SIA «Jēkabpils Ziņas», kas veido ziņu portālu jekabpilszinas.lv. Īpašumā zeme Varakļānu novadā, bet pārvaldījumā divi dzīvokļi Jēkabpilī, mežs Viļānu novadā un zemesgabals Varakļānos, kā arī divas automašīnas. Skaidrā naudā uzkrājis 20 000 eiro, līdzekļi tiekot izmantoti pilnvērtīgai uzņēmējdarbības nodrošināšanai. 20 000 eiro lielas parādsaistības, bet 50 000 eiro kādam aizdoti.13. Jānis Avotiņš (1983)Dzīvo Dobeles novadā. Dabaszinātņu maģistrs. Dobeles novada Domes deputāts, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektora padomnieks. Pieder zeme ar ēkām un automašīna. Nav deklarējis ne uzkrājumus, ne parādsaistības. 14. Jānis Derkusovs (1973)Dzīvo Jelgavā. Ieguvis augstāko izglītību LLU. Projektu vadītājs SIA «Telemetrica», kas nodarbojas ar ielu apgaismojuma projektēšanu. Aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieks Zemessardzes jautājumos. Šo amatu ieguva 2010. gada novembrī, kā pats skaidro, būdams zemessargs, taču neslēpj, ka bija arī A.Pabrika audzēknis karatē do klubā. Pašlaik internetā atrodama informācija, ka abi tajā ir vienīgie nodarbību vadītāji. Pieder māja ar zemi Jelgavā un divas vieglās automašīnas. 11 tūkstošu latu parādsaistības. 15. Linards Počs (1970)Dzīvo Rīgā, augstākā izglītība vizuālās mākslas pasniegšanas metodikā. Rīgas Domes Revīzijas komisijas loceklis, SIA «HSM frēzēšanas darbnīca» galvenais speciālists un Rīgas Latviešu biedrības Revīzijas komisijas vadītājs, metālmākslinieks. 24 000 eiro parāds, izsniegts 20 000 eiro aizdevums.16. Mārtiņš Ķenģis (1985)Dzīvo Rīgā, augstākā izglītība projektu vadībā un pedagoģijā. SIA «Citrus solutions» projektu vadītājs. Īpašumu nav, īrē dzīvokli Rīgā.17. Gatis Puriņš (1972)Dzīvo Rīgā, maģistrs politikas zinātnē. 10. Saeimas deputāta Arvila Ašeradena palīgs un Vēlēšanu reformas biedrības valdes loceklis. Strādājis par žurnālistu gan drukātajos, gan elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Bijis sabiedrisko attiecību speciālists. Lasījis lekcijas starptautisko attiecību teorijā Rīgas Stradiņa universitātē un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. 18. Andis Geižāns (1976)Dzīvo Rīgā. Maģistra grāds finansēs un un bakalaura politikas zinātnē. 10. Saeimas deputātes Inas Druvietes un deputātes Ilzes Verginas palīgs, «Amerilat MD» medicīnas iekārtu inženieris. Pieder auto.
