Paldies Dievam un visumā jaukajam laikam, ka pilsētas 750 gadu jubilejā sanāca tiešām liela svinēšana. Brīžiem gan vienlaicīgi visa kā likās par daudz, pietrūka paužu. Piemēram, sestdienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku 120 gadu atcerei veltītajā lielkoncertā lieliskajam koru skanējumam (paldies arhitektam, ka stadiona skatītāju tribīnēm ir tik laba akustika!) vienu brīdi neviļus pievienojās basģitāras «dum dum», kas, vēja nests, nāca no skatuves Hercoga Jēkaba laukumā. Līdzīgi var pajautāt, vai kāds Jelgavā pamanīja visnotaļ interesanto Latvijas studentu teātru festivālu, kas arī notika nedēļas nogalē. Visdrīzāk jau, ka ne.
Ja kaut ko varēja svētku programmai pielikt, tad tikai «priekš cīruļiem» agri no rīta. Sestdien tas arī izdevās aktīvajai pensionārei ilggadējai LLU Sporta kluba vadītāja Zilvijai Počai. Viņa sadarbībā ar fitnesa klubu LLU stadionā pie Raiņa ielas un Čakstes bulvāra krustojuma apmēram piecdesmit jelgavniekiem sarīkoja rīta vingrošanu.
LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse uzskata, ka vairāk nekā vienas izrādes vērts ir režisores Lolitas Truksnes iestudētais kā vienā elpas vilcienā izstāstītais Jelgavas 750 gadu vēstures ekskurss. To piektdienas vakarā pils pagalmā atveidoja Jelgavas Ādolfa Alunāna un Jaunā teātra aktieri, kā arī «Benefices» un «Lielupes» dejotāji. Gribētos cerēt, ka šo izrādi šai pašā vietā var atkārtot citos pilsētas vai studentu svētkos, kad Pils salā kopā sanāk vairāk tautas. Vienīgi vēlētos, lai tādā vēstures ekskursā vairāk ir izcelta Latvijas valsts. Paldies Bīronam, hercogam Jēkabam, hercogienei Annai un daudzām citām izcilām vēsturiskām personām par viņu labajiem darbiem. Tomēr mēs paši visvairāk atbildam par to, kas Jelgavā notiek. ◆
