Šis gads strauji tuvojas beigām, lai dotu ceļu nākamajam – 2004. gadam. Tomēr gadu mija lauksaimniecībā ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada nomaiņu.
Šis gads strauji tuvojas beigām, lai dotu ceļu nākamajam – 2004. gadam. Tomēr gadu mija lauksaimniecībā ne vienmēr sakrīt ar kalendārā gada nomaiņu. Atspoguļojot ražošanas statistiku, bieži vien informācija ir apkopota nevis par kalendāro, piemēram, 2002. gadu, bet par tā dēvēto tirgus gadu (marketing year), piemēram, 2002./2003. tirgus gadu. Ko tas nozīmē?
Gandrīz katrai lauksaimniecības nozarei Eiropas Savienībā ir savs tirgus gads, kas atspoguļo konkrētā produkta ražošanas sezonalitāti. Piemēram, graudaugu nozarē par tirgus gadu tiek uzskatīts 12 mēnešu laika posms, kas sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā. Tāds pats ir arī cukura tirgus gads.
Atšķirīgi tirgus gadi ir Latvijai netipiskām nozarēm, tādām kā rīsu, olīveļļas un vīna ražošanai: rīsu nozarē tirgus gads sākas 1. septembrī, olīveļļas – 1. novembrī, bet vīna – 1. augustā.
Agrajiem kartupeļiem par tirgus gadu uzskata īsāku periodu – no 1. janvāra līdz 10. augustam –, bet pārējiem kartupeļiem – no 1. jūlija līdz 30. jūnijam.
Piensaimniecībā tirgus gadu ievada 1. jūlijs (līdz 30. jūnijam), savukārt kvotu gads piena nozarē sākas agrāk, 1. aprīlī (līdz 31. martam). Jāpiebilst, ka Latvijai 2004. gadā kvotu gads sāksies mēnesi vēlāk, no 1. maija, no iestāšanās brīža ES.
Par mežsaimniecības gadu ilgu laiku tika uzskatīts periods no 1. novembra līdz 30. oktobrim, jo senāk meža darbi galvenokārt tika veikti ziemā. Bet līdz ar tehnoloģiju attīstību šiem darbiem vairs nav tik izteiktas sezonalitātes, tādēļ tagad mežsaimniecībā uzskaite tiek veikta par kalendāro gadu – no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Publikācijās izmantoti Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra, žurnāla “Agropols” informatīvā pielikuma “Latvija ES”, LR Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas materiāli, kā arī Eiropas Savienības institūciju reklāmas materiāli
