Risinot vienādojumus ar vairākiem nezināmajiem, rezultāts bieži atkarīgs no risinātāju spējām. Neesmu skolnieks, bet palīdzība man nepieciešama, lai atrisinātu Jelgavas PBU NĪP uzdevumu.
Risinot vienādojumus ar vairākiem nezināmajiem, rezultāts bieži atkarīgs no risinātāju spējām. Neesmu skolnieks, bet palīdzība man nepieciešama, lai atrisinātu Jelgavas PBU NĪP uzdevumu. Neskaidrāks palika pēc 21.marta publikācijas «Zemgales Ziņās». Citēju: «Ja īrnieki un izīrētājs nevar vienoties, izmanto patēriņa pārrēķina koeficientu, ko aprēķina pēc formulas:
K = Vsk : 2v, kur K – koeficients,
Vsk – kopējais ūdens patēriņš pēc ievada skaitītāja, m3,
2v – summārais ūdens patēriņš pēc dzīvokļu skaitītājiem, m3.
1. Ja visos dzīvokļos ir uzstādīti skaitītāji un kopējais ūdens patēriņš Vsk ir vienāds ar summāro dzīvokļu skaitītāju patēriņu 2v, tad K=1.
2. Ja visos dzīvokļos ir uzstādīti skaitītāji, bet iedzīvotāji uzrāda tikai pusi no patēriņa, tad Vsk ir divreiz lielāks par 2v un K = 2.
3. Ja visos dzīvokļos ir uzstādīti skaitītāji un iedzīvotāji uzrāda divreiz lielāku patēriņu, tad K = 0,5. Par ko uztraucas NĪP direktors, ja 98 mājās koeficients ir 0,1 (iedzīvotāji pārmaksājuši desmitkārtīgi), bet 20 – 25 māju iedzīvotājiem šis koeficients ir 0,7 (pārmaksāts apmērām 1,3 reizes).
Situācija ir sarežģītāka, ja visos dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji. Šo dzīvokļu iedzīvotāji norēķinās pēc normatīviem. Piemēram, ja pusei dzīvokļu nav skaitītāju un tie izlieto pusi no kopējā patēriņa, tad maģiskais koeficients K = 2, jo formulā nav paredzēts pieskaitīt pēc normatīviem patērēto ūdeni. To pierāda palielinātā ūdens patēriņa aprēķināšanas princips NĪP rēķinos, aplūkojot attēlu laikrakstā.
Jautājums ir arī, cik korekti ir balstīties uz Ministru kabineta 2002.03.26. izdotajiem noteikumiem nr.133, kas nosaka kārtību, kādā īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju. Vērtējumu lai sniedz juristi, taču mēs neesam īrnieki, bet dzīvokļu īpašnieki. Piekrītu direktoram, ka daļa iedzīvotāju grib dzīvot uz citu rēķina, tomēr vēlos komentēt biežāk sastopamos pārkāpumus.
Netiek uzrādīti dzīvokļu skaitītāju patiesie rādījumi. Vai kāds to ir kontrolējis? Kāpēc to dara «Latvenergo» un «Latvijas gāze»?
Lieto ierīces, kas samazina skaitītāja rādījumus. Publicējiet blēžu sarakstu! Speciālisti apšauba magnētu iedarbību, jo skaitītājos neviena detaļa nav no dzelzs sakausējuma un magnēti neiedarbojas uz krāsaino metālu sakausējumiem un plastmasām, to var radīt tikai ļoti jaudīgi elektromagnēti.
Dzīvoklī nav skaitītāja, un tur mitinās vairāk iedzīvotāju, nekā pierakstīts. To var noskaidrot, ja ir vēlēšanās.
Savulaik parādnieki varēja atteikties no karstā ūdens un dzīvokļos noplombēja aizvērtņus, bet, tos noņemot, iespējams lietot karsto ūdeni bez maksas. Esmu pārliecināts, ka lielākais pārtēriņš rodas tieši tā. NĪP vadība iet vieglāko ceļu un nesamaksātos parādus sadala maksātājiem. Aizbildināšanās, ka zudumi rodas arī no cieši nenoslēdzamajiem krāniem vai tekošajām skalojamām kastēm tualetēs, ir mīts. Katram mērinstrumentam ir pieļaujama kļūda, bet tā ir dažu procentu robežās, bet NĪP un Siltumtīkli neatzīst, ka arī viņu skaitītāji var kļūdīties? Var vaicāt, kas man devis tiesības apsūdzēt uzņēmumu iedzīvotāju maciņu nepamatotā tukšošanā, bet ko darīt, ja NĪP mani uzskata par blēdi un liek maksāt par to, ko neesmu patērējis. Labi, ka, papildsamaksa tiek prasīta atklāti. Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums maksu par neizlietotā ūdens uzsildīšanu pieskaita slēpti apkurei.
