Jelgavas novada Domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
– Izglītībai esat plānojuši vairāk līdzekļu. Vai tas nozīmē, ka nevienai skolai nedraud slēgšana arī nākamajā mācību gadā?Neslēgsim. Problemātiski būs Lielplatonē, kur no 28 bērniem rudenī paliks tikai 18. Bet tur nāks bērnudārza grupiņas. Dārgi, bet, ja izvācamies ārā, ēka mums pazudīs. Februārī ministrijā gribam dzirdēt valsts nostāju. Ja uz skolotāju jābūt desmit bērniem, ne vairs deviņiem, valsts pati to skolu būs nomirdinājusi. – Tomēr laikam jau skaidrs, ka ilgas nākotnes skolai vairs nav?Ja atradīsim variantus telpu izmantošanai, skolu vāksim ārā, jo, protams, mums ir ērtāk un lētāk 18 bērnus aizvest uz Eleju. Tur varētu ierīkot kādu sociālo centru, jo pagasts savulaik šo ēku labi sakārtojis. Citas skolas nav domāts skart. Līdzekļu palielinājumu izglītībai pamatā veido dažādu projektu finansējums, piemēram, skolu siltināšanai.– Pilsētā izlīdzina vispārizglītojošo un arodskolu pedagogu algas. Kas sagaida novada skolotājus?Algas paliks pērnā gada līmenī. – Runājot par sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī nu jau novadam jūtīgo lietu par septiņu jaunu džipu pirkšanu, kā vērtējat Pašvaldības policijas darbu?Policija strādā labi, katrā pagastā policistam ir savs telefons, zvanīt var visu diennakti. No iedzīvotājiem arī saņemam pateicības.Septiņi džipi – tas ir par maz. Divus gadus mums vispār neviena mašīna nebija mainīta, bet novadam ir ap 140 automašīnu! Ja gadā kaut desmit samainītu, visas nomainītos tikai 14 gadu laikā. Tad tās kļuvušas par pilnīgiem lūžņiem. Tik lielam novadam septiņas mašīnas nav nekas. – Taču iedzīvotāji tiek tracināti ar domu, ka krīzes laikā pērkat jaunus džipus. Nē, tie nebūs jauni! Izpilddirektors nepareizi pateica. Prasām ne vecākus par diviem gadiem, nobraukumu zem 50 tūkstošiem kilometru. – Kāpēc tieši džipus? Laukos ar citu mašīnu nevar pabraukt. – Ar ko tad brauc iedzīvotāji? Daudzi arī ar džipiem. Mēs jau nepērkam kaut kādas glaunās un biezās. Ņemam mazākos. Nu nevar šajā sniegā, pavasara un rudens dubļos izbraukt! Lauku ceļi nav ideālā stāvoklī. Taču tie ir valsts, nevis pašvaldības. Mūsējie ir kārtībā. Pašlaik tīrām 1100 kilometru, dienā tas izmaksā 10 tūkstošus latu. Milzu nauda, bet strādā 86 traktori!– Vai pašvaldība ir pārliecināta, ka tās autoparks tiek izmantots lietderīgi? Runā, ka ir pagasti, kur ar džipu brauc «kačigārs» un vadā sievu uz pilsētas veikaliem. To es tagad nepateikšu. Jaunsvirlaukā kolēģi pagasta laikā neapdomīgi līzingā paņēma džipu ar noteiktu kilometru limitu. Tagad tas gandrīz notērēts, bet jābrauc vēl divi gadi. – Vai policisti ir visos pagastos? Jā, izņemot Lielplatoni, ko apkalpo Vilce, un Svētē vēl nav. Izvērtēsim, varbūt arī tur būs.– Vai pērn pabalstiem naudas pietika, un kā būs šogad?Pietika, taču šogad pabalstiem būs par 81 tūkstoti vairāk – kopā miljons latu. Tas ir daudz, bet tajā ir arī «simtlatnieku» projekts, kam valsts piešķīrusi 460 tūkstošu. – Vai novads var kaut ko darīt, lai no 13 miljonu budžeta viens nebūtu jāizmaksā pabalstos?Galvenais ir projekti. Tos īstenojot, ir darbs uzņēmējiem un līdz ar to iedzīvotājiem. Arī jaunajos objektos rodas darba vietas. Problēma ir tā, ka likums liek izvēlēties uzņēmējus, kas sola lētāko cenu, taču izpildīt nosacījumus nespēj. Ir objekti, kuros darbi kavējas. Firma nevar atrast strādniekus, jo cilvēks labāk pusdienu pastaigā ar slotu rokās un saņem 100 latu stipendiju, nevis kārtīgi strādā par minimālo algu. – Kā šo problēmu mazināt?Jau pabalstu sistēmas izveides sākumā bija nepareizi, ka par pabalstu neprasa pretī darbu. Cilvēki izlaidās, jo valsts iedod zivi, nevis makšķeri. Tagad sistēma mazliet mainīta.– Novadā rekonstruē virkni kultūras namu, ieguldīta liela nauda. Vai tie tiks pienācīgi noslogoti? Noteikti. Visos tautas namos darbojas jaunieši, bērni. Iedzīvotājiem ir liels prieks par jaunajām mājām.– Runājot par apkuri – vietām, piemēram, Līvbērzē, situācija ir dramatiska, jo cenas ir visaugstākās apkārtnē. Vai līvbērznieki spēj samaksāt 1,8 – 2 latus par kvadrātmetra apkuri? Situācija nav nenormāla, vienkārši cilvēkiem parādi lieli. Lielos tarifus nosaka gāzes cena! Augstākā tā it tāpēc, ka tur ir mazākais gāzes patērētājs. Viens no variantiem ir pieteikties projektā par pāreju no fosilā kurināmā uz granulu vai citu atjaunojamo resursu apkuri. Arī Zaļenieku arodskolā, ko plānojam pārņemt no ministrijas, ir gāzes apkure, un arī tur domājam pāriet uz granulu katliem. – Kā sokas ar komunālo uzņēmumu apvienošanu vienā?Pašlaik pie tā strādājam. Janvāra beigās noslēgsies konkurss uz vadītāja amatu. Šo uzņēmumu gatavojam uz «Glūdas komunālās saimniecības» bāzes, tam pievienosim pārējos. Glūdā ir iesākti ES projekti, un, kamēr tos īsteno, uzņēmumu nevar pārveidot. Bet nākotnē būs cits nosaukums, piemēram, Jelgavas novada komunālā saimniecība. – Vai par pakalpojumu visos pagastos tad būs vienādi tarifi? Esam saņēmuši atļauju, ka varēs būt vairāki tarifi. Tur, kur īstenoti lielie projekti, ir jaunas attīrīšanas iekārtas, un tādi šogad būs vēl seši, ūdens un kanalizācija maksā vairāk. Kur caurules nav renovētas, saglabāsies tas pats. Ar laiku tarifi izlīdzināsies, jo visur būs veikti uzlabojumi. Parādi par komunālajiem pakalpojumiem novadā ir apmēram 200 tūkstoši latu – apkure Līvbērzē un Kalnciemā, ūdens, kanalizācija visos pagastos. Tas ir daudz. Tomēr summas nav salīdzināmas, jo parādi par apkuri uz mājsaimniecību ir simtiem latu, bet par ūdeni – desmitiem latu.– Vai turpināsies kārtība, ka no novada budžeta katrs pagasts saņem proporcionāli iedzīvotāju skaitam?Šogad vēl jā, bet nākotnē tas mainīsies. Elejas, Kalnciema pagastā ir pansionāts, bet tur ir cilvēki no visa novada. Nav Elejai vienai jāuztur iestāde tikai tāpēc, ka tā atrodas šajā pagastā. Tas nebūtu godīgi. Pašlaik ap 90 procentu jau ir izlīdzinājums, jo pansionātiem finansējums ir proporcionāli no tiem pagastiem, no kuriem tur ir iemītnieki. Gribam panākt, lai nebūtu starp pagastiem «jādzenā» nauda, lai tas viss notiek centralizēti.– Vai novads kaut ko maksā valsts izlīdzināšanas fondā? Nē, mēs saņemam no šā fonda. Šogad tie būs 1,39 miljoni latu. – Deputātiem tika teikts, ka Jaunsvirlaukas pagasts veiksmīgi izķepurojies pēc finanšu krīzes pagājušajā gadā, tomēr vietā nākuši divi citi rūpju bērni – Kalnciems un Līvbērze. Ko tas nozīmē?Jā, Jaunsvirlauka izķepurojās. Aizdevām tai naudu, viņi mācēja strādāt ar mazāku finansējumu un aizņemto ir atdevuši. Kalnciemam arī jau pērn bija aizņēmums. Lielākoties finansējums nepieciešams par apkuri – uzceltas katlumājas, ņemti kredīti, bet saistības ar pašu ieņēmumiem vairs nespēja segt. Taču šogad tik traki nav – Līvbērze un Kalnciems ir tikai pastiprinātas uzmanības lokā.– Kā Jaunsvirlauka tika ārā no bedres, kas tieši izdarīts?Samazinātas algas. Turklāt ļoti krasi. Daudzus izdevumus likām pārskatīt. Liels ietaupījums bija tas, ka pagasta administrācijas māja bija bez apkures. Tagad tā ir siltināta un pārvalde ies ēkā atpakaļ. – Kā mainījies darbinieku skaits novadā?Mazliet samazinājies. Piemēram, likvidējām štata vietu Vilcē, kur izcēlās skandāls, jo priekšniece darbā bija pieņēmusi savu meitu. Tagad tur tiek galā paši. Lielplatonē šoferi atlaidām. Vairākos pagastos samazinājām tā saukto saimnieku vietas, jo tāds bija gan pagasta pārvaldē, gan skolā un kultūras namā. Labāk lai ir viens un lielāka alga, bet kārtīgi strādā.(Pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas sniegtā informācija gan liecina, ka darbinieku skaits no 1304 pērnā gada sākumā audzis līdz 1312 gada beigās – red.)– Vai situācija, kad tiek pieņemti darbā radinieki, turpinās? Kādu iespaidu uz iedzīvotājiem atstāj tas, ka Domes priekšsēdētāja meita un viņa abu vietnieku tuvi radinieki strādā pašvaldībā? Likums to neliedz! Vai tad nevienam vadītājam bērns vai rads nevar strādāt viņa tuvumā?Manai meitai ir cits tiešais priekšnieks. Viņa ir noslogota, jo Administratīvajā komisijā ir simtiem protokolu. Jūs varat atnākt darbdienā un paskatīties – nenoslogota viņa nav. – Tomēr uz amatiem, kuros tikuši vadības radinieki, konkursi nav rīkoti. Jūs nevarat apgalvot, ka esat piesaistījis labākos darbiniekus. Es nepiekritīšu, ka amats ticis tikai tāpēc, ka cilvēkam vajadzēja darbu. – Iepriekš apgalvojāt, ka agrāk vai vēlāk katram pagastam nebūs savs pārvaldnieks. Kas mainīsies?Par šo jautājumu esam ļoti daudz diskutējuši, domāju, nonāksim pie tā, ka pārvaldnieku būs mazāk. Pagājušais bija pirmais gads, kad novads strādājis veselu gadu. Tagad varam izvērtēt rādītājus un lemt, kādas izmaiņas ieviest. 2011. gada budžets (Ls)Atlikums gada beigās – 2 200 489Izdevumi – 12 938 279 Izglītībai – 5 307 704 (+ 209 035 pret pērno gadu) Sociālajai aizsardzībai – 1 423 926 Atpūtai, kultūrai, sportam – 1 265 537 Administrācijai – 1 309 057 Aizdevumu atmaksai un – 598 871 (+ 139 018) Projektiem – 2 064 658Ieņēmumi – 11 482 815 Ieņēmuma nodoklis – 4 871 782 (- 786 150) Nekustamā īpašuma nodoklis – 986 472 (+ 166 594) No finanšu izlīdzināšanas fonda – 1 393 531 (+ 129 768)
