Latvijas turpmākajai ekonomiskajai attīstībai ir svarīgi lieli investīciju projekti. Viens no perspektīvākajiem pēdējā laikā – celulozes rūpnīcas būve Ozolsalā.
Latvijas turpmākajai ekonomiskajai attīstībai ir svarīgi lieli investīciju projekti. Viens no perspektīvākajiem pēdējā laikā – celulozes rūpnīcas būve Ozolsalā. Īstenojot šo projektu, Latvijas mērķis ir izdevīgi pārstrādāt papīrmalku uz vietas un gūt papildienākumus no koksnes atlieku pārstrādes, kā arī palielināt meža īpašnieku ieņēmumus, tādēļ valstij ir jāatbalsta šis projekts, uzskata valdības darba grupas sarunām ar «Baltic Pulp» ārvalstu partneriem pārstāvji. Par to «Ziņas» informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Eiropas Komisija nesen atļāvusi Vācijas federālajai un Saksijas – Anhaltes zemes valdībām piešķirt 250 miljonu eiro «Baltic Pulp» analogam – Stendāles celulozes rūpnīcas projektam, ko īsteno Šveices un Kanādas firma «Mercer». «Tas liecina, ka Vācijas valdība sagaida ieguvumu no šīs celulozes rūpnīcas, vismaz ieguldītos 250 miljonus eiro. Tas ir arī jaunas darba vietas, lielāki nodokļu ieņēmumi un cits,» uzskata Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts.
Lai gan precīzi termiņi nav zināmi, tiek lēsts, ka celulozes ražošana Stendālē varētu sākties 2005. gadā, savukārt «Baltic Pulp» varētu sākt strādāt ne ātrāk kā 2007. gadā. Tā kā celulozes noieta tirgus attīstās lēni, jaunas ražotnes vajag ik pēc četriem pieciem gadiem.
Pagaidām Stendāles projekts ir vitālāk realizētais celulozes rūpnīcas projekts Eiropā un Baltijas jūras reģionā. «Lai gan Latvijai ir niecīgas finansiālās iespējas atbalstīt tāda mēroga investīciju projektus, atvēlot tiem tiešās subsīdijas daudzos miljonos latu, valsts var atbalstīt šo projektu, piešķirot nodokļu atlaides, nodrošinot infrastruktūru,» atzīmēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Marģers Krams.
Saskaņā ar mūsu likumdošanu «Baltic Pulp» celulozes projekts ir uzskatāms par īpaši atbalstāmu – tam pienākas uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums līdz 50 procentiem no investīciju apjoma. Paredzētas arī nekustamā īpašuma un citu nodokļu atlaides.
Savukārt atbalsts ceļu infrastruktūras sakārtošanai plānots 115 miljonu eiro, no kuriem 30 miljonu ieguldītu valsts, bet pārējos 85 miljonus paredzēts piesaistīt no kāda Eiropas Savienības strukturālā fonda. Par atbalstu var uzskatīt valsts apņemšanos garantēt akciju sabiedrības «Baltic Pulp» izejvielu piegādes.
Pasaulē ir prakse: valsts lielajiem investoriem piedāvā ļoti izdevīgus nosacījumus, tā investorus piesaistot reģionam.
«Viens no raksturīgākajiem piemēriem celulozes rūpnīcai līdzvērtīgiem projektiem, kas diemžēl netika realizēts Latvijā, bet gan Leipcigā, bija automašīnu ražotāja BMW ražotnes būve. Atšķirībā no celulozes rūpnīcas projekta Latvijai šajā konkursā bija nelielas izredzes uzvarēt, jo mums nav ilgu autobūves tradīciju. Turklāt šajā Austrumvācijas pilsētā ir ļoti attīstīta infrastruktūra,» atzīts M.Ēlerts.
