Nupat ir sākusies dalībnieku pieteikšanās pasaules čempionātam šaha kompozīcijās. Šajās sacensībās kārtējo reizi piedalīsies arī Jelgavas rajona skolotājs Imants Dulbergs.
Nupat ir sākusies dalībnieku pieteikšanās pasaules čempionātam šaha kompozīcijās. Šajās sacensībās kārtējo reizi piedalīsies arī Jelgavas rajona skolotājs Imants Dulbergs.
Blakus Kalnciema vidusskolai un vecajai Klīves – Kalnciema baznīcai šosejas malā pie meža stāv trīsstāvīga 18 dzīvokļu tā sauktā skolotāju māja. Darbdienās, kad autobusiem uz skolu sabrauc bērni, tur ir zināma rosība. Taču citādi reti kāds ceļinieks šajā vietā apstājas. Tādā diezgan nomaļā vietā jau vairāk nekā četrdesmit gadu dzīvo skolotājs Imants Dulbergs. Piebaldzēns, kas Jelgavas rajonā nonācis, kā pats atceras, 1962. gada 12. janvārī – pusgadu pēc Fizkultūras institūta beigšanas. Ļoti drīz – aiznākamajā vasarā – Imants apprecējās ar savu agrāko skolnieci Lidiju, kurai tūlīt pēc atbraukšanas uz Kalnciema vidusskolu bija mācījis fizkultūru un kura tolaik viņu šajās stundās bija visādi ķircinājusi. Lidija aizgāja mācīties medicīnu, bet galu galā arī viņa kļuva par skolotāju un atšķirībā no vīra, tagad jau pensionāra, turpina darbu Kalnciema vidusskolā. Par Dulbergu ģimeni, bērniem, mazbērniem varētu uzrakstīt jauku rakstu. Taču šoreiz par kādu īpašu nodarbi, kurā Imants Dulbergs lielā mērā ir vientuļnieks, bet tā viņam nes pazīšanu, var teikt, pat slavu, tālu plašā pasaulē. Un, proti, – par šahu.
Matemātika kā pastaiga brīvsolī
Šahu Imants sāka spēlēt Piebalgā jau zēna gados tā saucamajā vācu laikā. Tēvs, būdams namdaris, ierādīja, kā no koka uztaisīt figūras un kādi tām ir gājieni. Vecākais brālis Dzintars bija galvenais, ar kuru tolaik varēja mačoties. Šahs attīstīja loģisko domāšanu, atmiņu. Kad skolā uzdeva iemācīties pusotras lapas no Maksima Gorkija «Vētrasputna», Imantam pieticis no rīta pāris reižu to izlasīt, lai stundā varētu šo skaitāmo gabalu norunāt. Tāpat teorēmu pierādīšana matemātikā pie 82 gadus vecā Piebalgas skolotāja Birzvalka bijusi kā pastaiga brīvsolī. Te jāpiebilst, ka no šā apbrīnojamā skolotāja Imants mantojis vēl vienu mācību – nekad neņemt mutē tabletes. Ar visām likstām organismam ir jātiek galā pašam – bez medikamentu palīdzības.
Jaunības gados liela aizraušanās Imantam bija arī literatūra. Mīļākie rakstnieki – E.M.Remarks, Dž.Londons. Gadu nostrādājis Gaujienas rajona avīzē, viņš pat domājis, vai neiet mācīties par žurnālistu. Taču izšķīries par labu Fizkultūras institūtam. Tas bija laiks, kad jaunieši seriālus neskatījās, bet vairāk ņēmās ar sportu. Studējot Rīgā, vakaros Imants turpināja spēlēt arī šahu, turklāt izpildīja šajā sporta veidā meistarkandidāta normatīvu.
1959. gadā institūts bija pabeigts, un nu vajadzēja izspēlēt tādu kombināciju, lai nenonāktu dienestā padomju armijā. Tas Imantam izdevās…, regulējot pašam savu asinsspiedienu. To institūta studentiem bija iemācījusi kāda jauna institūta pasniedzēja. Minūtē pusotrā Imants augšējo rādītāju spēja dabūt līdz 170.
Gājiens ātrai apdomāšanai
Nu varēja strādāt savā profesijā. Taču atgriezties skaistajā Piebalgā Imants ar toreizējo prātu negribēja. Pievilka Rīgas tuvums. Un tā vienas dienas laikā tika nolemts, ka jāpieņem vakantā fizkultūras skolotāja vieta Kalnciema vidusskolā. Iedzīvoties tur viņš varēja itin labi, ja neskaita vienu – šaha spēlēšanu. Kādu laiku viņš mēģināja braukt spēlēt uz Jelgavu, taču tas iznāca nedaudz par tālu. Arī turpat blakus – Lielupes pretējā krastā Kalnciemā – bija daži spēcīgi šahisti, klases sportisti, tomēr nelielajā strādnieku ciematā turnīri nebija tik pamatīgi, lai jaunais skolotājs tajos varētu gūt sportisku gandarījumu. Te gan jāpiebilst, ka Imants augstāk par Kalnciema vicečempiona godu tajos nebija ticis. Bet kur tad pasaules slava? Imanta Dulberga vārds šahistu aprindās Nīderlandē, ASV, Izraēlā, Japānā, Gruzijā, Vācijā, Dienvidamerikas valstīs?
Te jāsāk skaidrot, kas ir šaha kompozīcija. Vidējai un vecākajai paaudzei varētu būt atmiņā, ka pirmajos pēckara gados gandrīz katrā plašāk lasāmā žurnālā tika drukāti šaha galdiņi ar figūrām un uzdevumiem: «Baltie sāk un uzvar. Mats 2 gājienos» u.tml. Nezinātājiem, kāds līdz sarunai ar šaha meistaru biju es pats, jāpaskaidro, ka kompozīcija tiek veidota tā, ka melnie varētu iet un aizsargāties visos iespējamos veidos, bet vienalga baltajiem noteiktajā gājienu skaitā ir iespējams «ielikt» tiem matu. Pats I.Dulbergs saka: «Šaha kompozīcija ir kā krustvārdu mīkla. Viens to var izveidot patīkamu, skaistu. Cits varbūt uzraksta: «Septiņas galvas, trīs kājas un sešas acis.» Un tad prasa, kas tas ir. Neviens nezina. Ir jau māksla uzdot tādu mīklu, ko ar baudu var atrisināt.»
Tiešām savādi, ka, spēlējot «normālu» šaha partiju, Dulberga kungs var zaudēt vienam otram vīram savā pagastā, bet kompozīcijās viņš ir viens no trim četriem cilvēkiem Latvijā, kas vispār ir spējīgi tādas izveidot. Šajā īpašajā sporta veidā viņam ir vesels klēpis Latvijas čempiona medaļu un astotā vieta pasaulē. Liekas, ka Imantam trīsdesmit divu šaha kauliņu ir par daudz. Viņa īstā spēle sākās tad, kad uz galdiņa palikušas astoņas, divpadsmit figūras un kad pēc dažiem ļoti atjautīgiem gājieniem atliek «ielikt» matu. Te gan Imants piebilst, ka mūsdienās šaha kompozīcijās noslēdzošo gājienu skaits dažkārt iet pat pāri simtam. Vienīgi melno karaļa manevrētspēja parasti tiek dota visai ierobežota.
Šajā sporta veidā atšķirībā no hokeja vai tāllēkšanas nevar precīzi fiksēt rezultātu. Šaha kompozīcijas ir vairāk pielīdzināmas mākslas vingrošanai, kur vesela ekspertu komisija novērtē kompozīcijas autora sniegumu un autoritatīvi paziņo rezultātu.
Par spīti datorspēlēm
Kādi ir Imanta ikmēneša pasta izdevumi, to viņa kundze Lida nezinot. Salīdzinot ar pensionēta skolotāja ieņēmumiem, tie esot jūtami. Sevišķi ziemā, kad vairāk laika pārdomām, katru nedēļu no Kalnciema vidusskolas skolotāju mājas aiziet pa vēstulei ar kompozīcijām uz šaha žurnālu redakcijām plašajā pasaulē. Honorārus par to nemaksā, bet redakcijas atsūta izdevuma numuru, kurā ir ievietota autora kompozīcija, kā arī nākamo numuru, kurā publicēts tās risinājums. Šādu gandarījuma sūtījumu Imanta istabā ir sakrājies daudz. Izdevumu nosaukumu vien – ap pussimtu. Interesanti, ka izraēliešu žurnāls jāšķir it kā no beigām, bet japāņi, pie kuriem nevarētu saprast neko, savā pieklājībā publicētajām kompozīcijām vienmēr pievieno tulkojumu angļu valodā. Viena daļa no vecajiem sūtījumiem diemžēl atrod vietu skolotāju mājas kurtuves krāsnī, kur Imantam ir jānostrādā savas dežūras. Tie laiki, kad skolotāju māja tika apsildīta kopā ar skolu jau sen pagājuši.
Bet kas notiek ar šahu? Vai arī tas atdod vietu datorspēlēm, kas steidzīgajam mūsdienu cilvēkam varētu būt piemērotākas? Šādas prognozes manā rīcībā nav. Vienīgi var piebilst, ka I.Dulbergs ir ieinteresēts turēt savu šaha kompozīcijas kanti. Ja viņam veiksies, kā cerēts, tad arī Latvijā varētu atsākt iznākt šaha žurnāls, periodisks izdevums, kas deviņdesmito gadu sākumā nozuda, bet tādi taču ir visā civilizētajā pasaulē. Top arī sūtījums uz Maķedoniju, kur atrodas nule izsludinātā pasaules čempionāta galvenais tiesnesis. Čempionāts parasti ilgst četrus piecus gadus, jo procedūra kompozīciju novērtēšanā ir gana sarežģīta.
