Pagājušās nedēļas nogalē Ozolniekos tikās Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes locekļi, lai sēdē spriestu par aktuāliem jautājumiem – Valsts Civildienesta likumprojektu, krājaizdevu sabiedrības veidošanos.
Pagājušās nedēļas nogalē Ozolniekos tikās Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes locekļi, lai sēdē spriestu par aktuāliem jautājumiem – Valsts Civildienesta likumprojektu, krājaizdevu sabiedrības veidošanos, kā arī par konkursu «Sakoptākais Latvijas pagasts».
Protams, uzmanība tika veltīta arī pašai izbraukuma sēdes vietai – Ozolnieku pagastam. Viesi iepazinās ar pašvaldības darbu, apsekoja pagasta iestādes un uzņēmumus.
Lielāko izbrīnu viesos radīja fakts, ka tik mazā pagastā kā Ozolnieki darbojas vairāk nekā simts dažādu ražotņu un uzņēmumu. Interesi izraisīja arī budžeta sadalījums. Ozolniekos par prioritāti ir pasludināta izglītības joma, un tā katru gadu saņem vairāk nekā pusi no pagasta budžeta. Liela summa tiek atvēlēta arī sociālajai sfērai – lai arī šogad pagasta budžets samazināts aptuveni par 13 procentiem, maznodrošinātajiem ciest nenākšoties.
Pagasta priekšsēdētājs Māris Ainārs klātesošajiem pauda savu pārliecību, ka šajā jomā izdevumus samazināt nedrīkst, jo dzīves dārdzības paaugstināšanos visvairāk izjūt tie, kuriem ir grūti apstākļi. Pēc iepazīšanās ar Ozolniekiem sekoja apvienības valdes sēde, kur lielākās diskusijas izraisīja jautājums par krājaizdevu sabiedrību veidošanos. M.Ainārs atzīst, ka šādas sabiedrības ir laba lieta un tās noteikti būtu vajadzīgas, it īpaši lauku miestiņos, kur nav pieejamas bankas. Taču viņš arī spriež, ka krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi un priekšnoteikumi nav līdz galam izdomāti. Pašlaik var secināt, ka daudz līdzekļu būtu vajadzīgs, lai uzturētu darbiniekus, kas ar šo lietu nodarbosies, bet, kā vienmēr, jājautā – kur ņemt liekus līdzekļus.
Pašvaldību pārstāvji sprieda arī par konkursu «Sakoptākais Latvijas pagasts», kura nolikumā tika ieviestas dažas korekcijas. Tā kā līdz šim vairāk tika vērtēti pagasta zemnieki un lauksaimniecības nozares, tad Ozolnieki nu nekādi nevarēja izcelties, jo viņu pagastā šādas nozares vienkārši nav. Un, kā teic M.Ainārs, par zemnieku sasniegumiem vairāk vajadzētu lepoties nevis pašvaldībai, bet gan pašiem lauku ļaudīm. Tāpēc tika nolemts, ka šogad žūrija lielāku uzmanību pievērsīs pašvaldības darbam – tiks vērtēts gan tās vadītājs, gan citas iestādes, lai objektīvāk noteiktu, kurš pagasts ir labākais.
