Turpinot rakstu sēriju par Jelgavas tehnikuma vēsturi, šoreiz par viesmīlības pakalpojumu nozari. Arī šajā nozarē apgūstamās profesijas dažādos laikos sauktas dažādi, bet skaidrs ir viens – pēc šīs profesijas ir pieprasījums, tā būs vajadzīga vienmēr, jo cilvēkiem patīk ceļot, apmesties viesnīcās un garšīgi paēst, piedzīvoto saglabājot atmiņās.
Skolu absolvējuši 237 saimniecības vadītāji, 167 ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, 40 viesmīļi un 138 viesmīlības pakalpojumu speciālisti.
“Aizķeras” uz 20 gadiem
Jelgavas tehnikuma viesmīlības pakalpojumu nozares vadītājas Zaigas Miķelsones gaitas skolā sākās pirms 20 gadiem, kad vēl strādājusi par kafejnīcas vadītāju. “Pie manis praksē nāca audzēkņi, un toreizējā direktore Zaiga Bensone uzaicināja uz kvalifikācijas eksāmenu. Tajā laikā bija cits novirziens, profesiju sauca “saimniecības vadītājs”, un mācīja, kā plānot un strādāt ēdināšanas uzņēmumā, cik daudz produktu pasūtīt u.c. Direktore man jautāja, vai negribu nākt strādāt par skolotāju. Es biju uzņēmēja, praktiķe, varu iemācīt darbu, bet kas es par skolotāju! Taču Z.Bensone neatkāpās – lai atnāku uz pārrunām. Atrunājos, ka darbs, nevaru. Tas bija jūnijā, bet novembrī tomēr aizgāju. Direktore teica: “Mēs pieņemam jūs darbā”, bet es savukārt, ka nenākšu, jo man jau ir darbs. Tad viņa pierunāja sākumā vismaz divreiz nedēļā atnākt pastrādāt.
Skolā kolektīvs bija draudzīgs, bet nokļuvu pavisam citā vidē, kur esmu “aizķērusies” nu jau 20 gadu,” teic Z.Miķelsone. “Visgrūtākais bija tas, ka skolēni bija ļoti skaļi, nesaprata, ko grib, daudzi uz skolu nāca vecāku sūtīti. “Bet es nebiju skolotāja, biju praktiķe, un man vajadzēja papildus mācīties pedagoģiju. Iestājos biznesa augstskolā “Turība” un to pabeidzu,” turpina Z.Miķelsone.
Tad izglītības programmās notika pārmaiņas, un bija ne vairs ēdināšanas servisa, bet gan viesmīlības pakalpojumi, ēdināšanu apvienojot “vienā katlā” ar tūrismu un viesnīcu lietām, atceras Z.Miķelsone, kura šo profesiju skolā māca jau desmit gadu. Paralēli tam, kā strādāt kafejnīcās un restorānos, tiek apgūts arī darbs viesnīcās – serviss, uzkopšana, administrācija, datorizēta viesu reģistrācija u.c.
Atceras katru absolventu
“Man ir bijušas arī audzināmās grupas. Pirmā skolu beidza pirms 14 gadiem, tad pirms desmit, sešiem, četriem. No 1. līdz 4. kursam esmu izaudzinājusi piecas grupas,” atminas Z.Miķelsone, piebilstot, ka starp tām ir arī viengadīgās, kurās audzēkņi mācījās viesmīļa un bārmeņa darbu.
“Audzēkņi praksēs brauc stažēties uz ārvalstīm, un es viņiem līdzi. Nesen trīs nedēļas “Erasmus” programmā bijām Itālijas viesnīcās un restorānos,” stāsta Z.Miķelsone. “Turībā” viņa mācījusies viesnīcu uzņēmējdarbību.
Jau 15 gadu Jelgavas tehnikuma viesmīlības nozares audzēkņi vasarās stažējas Vācijā, bet pēdējos gados saņemti pieprasījumi arī no Kipras un Itālijas.
Vai jebkurš jaunietis var iet mācīties un kļūt par labu viesmīlības speciālistu? Z.Miķelsone teic, ka ir jābūt dzirkstelei acīs un patiešām jāgrib strādāt ar cilvēkiem, viesiem. Skolotāja uzsver, ka četros gados cenšas visu iemācīt, bet tikai praksēs jaunietis saprot, kurā virzienā grib doties – uz ēdināšanu vai viesnīcu, bet varbūt vēlas kļūt par labu bārmeni. “Pamatus mēs iemācām,” viņa teic.
Skolotāju Zaigu priecē, ka pirms trīs gadiem Jelgavas tehnikums ir renovēts, iegādātas modernas iekārtas, uzlabota materiālā bāze. “Cenšamies to visu uzturēt, un pie mums joprojām izskatās tāpat, kā bija pirms trīs gadiem,” viņa atzīst.
“Mums vienmēr ir pilnas grupas. Šajā mācību gadā 1. kursā ir divas viesmīlības pakalpojumu speciālistu grupas, katrā pa 30 audzēkņiem. Tikpat grupu un audzēkņu ir arī 2. kursā, bet 3. un 4. kursā pa vienai grupai. Cenšos, lai mani audzēkņi, kuri iestājušies, mācības arī pabeigtu. Man ir redzes atmiņa, atceros visus savus audzēkņus, kuri ir mācījušies pēdējo 20 gadu laikā, zinu, kur viņi strādā, pamanu feisbukā, sazvanāmies,” atklāj Z.Miķelsone, piemetinot, ka savējos satikt ir patīkami.
Skola iedrošina un iemāca komunicēt
Linda Kļava no 2005. līdz 2009. gadam mācījās ēdināšanas pakalpojumu specialitātē un tagad strādā vīna telpā “Tinto” par viesmīli bārmeni. Visspilgtāk Linda atceras tieši skolotāju Z.Miķelsoni, kura bija arī grupas audzinātāja un vienmēr devusi padomus ne tikai par mācībām, bet arī par dzīves situācijām. Atmiņā palikusi arī konditorejas pasniedzēja Natālija Loseva.
Linda atzīst, ka skolā apgūtas pirmās prasmes ēdienu gatavošanā un saskarsmē ar viesiem un šīs zināšanas vēlāk noderējušas. “Prakses, skola iedrošināja komunicēt ar cilvēkiem, nebaidīties,” iegūto vērtē Linda, kura turpināja mācības LLU, sākumā studējot pārtikas tehnoloģiju, bet vēlāk pārejot uz ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības specialitāti.
Praksē bijusi Itālijā, vēlāk turpinājusi strādāt Rīgā. Tā kā Lindu vienmēr interesējusi vīna pasaule, vīna telpu “Tinto” izvēlējusies, lai strādātu ar vīniem un mācītos. Vēlāk skolotāja Zaiga uzaicinājusi uz Jelgavas tehnikumu vērtēt ēdinātāju eksāmenus, un saikne ar bijušo skolu nav zudusi.
Pārzinot procesus, citus vadīt ir viegli
Gita Ungure no 2001. līdz 2005. gadam mācījās saimniecības vadītājas specialitātē, kad skola vēl bija Jelgavas Tehniskais licejs. “Man ļoti patika gatavot ēst, tāpēc izvēlējos šo skolu. Divus gadus biju praksē Vācijā un vēroju, kā tur kafejnīcās gatavo. Praksē pieredzi guvu arī Jelgavas kafejnīcās ledus hallē un sporta hallē. Tieši tur apguvu pareizos gatavošanas procesus. Bija gandarījums, ka cilvēkiem garšoja manis gatavotie ēdieni,” stāsta Gita.
Viņa atceras grupas audzinātāju Z.Miķelsoni, vienmēr smaidīgu un atsaucīgu. Arī Gita mācības turpināja LLU, neklātienē studējot ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. Tagad viņa jau deviņus gadus dzīvo Liepājā, strādā SIA “Māras lācis” un vada divas skolas ēdnīcas.
“Bruto un neto, ēdiena pirmapstrāde un pēcapstrāde, produktu rēķināšana uz bērnu skaitu, produktu sezonalitāte, cik daudz apstrādē iet nost un cik daudz paliek ēdienā – to visu mums mācīja skolā. Zinot gatavošanas tehnikas, ir viegli vadīt personālu, jo es pati zinu, kā darīt, esmu strādājusi gan par pavāri, gan pavāra palīgu. Ja vajag, varu aizvietot trauku mazgātāju, pavāru vai kādu citu,” uzsver Gita.
Cienīja savus skolotājus
Modrīte Švānberga no 2009. līdz 2013. gadam mācījās par ēdināšanas pakalpojumu speciālisti. Tagad viņa strādā Jelgavas restorāna “Pilsētas elpa” karstajā cehā. Modrīte atceras savas skolotājas Ivetu Dūmiņu, Viju Sakoviču un Z.Miķelsoni. “Mēs bijām pēdējā ēdināšanas pakalpojumu speciālistu grupa. Kamēr es mācījos, skolai trīs reizes nomainījās nosaukums. Mācījos vēl vecā laika skolā, un mūsu virtuves nedaudz atgādināja mājas apstākļus. Praktiskās nodarbības notika divās telpās. Mūsu kurss bija sadalīts divās grupās – vienu vadīja skolotāja Iveta Dūmiņa, bet otru – Zaiga Miķelsone,” atminas Modrīte, atzīstot, ka daudz iemācījusies praksēs.
Viņas pirmā trīsmēnešu prakse bija Jelgavas Valsts ģimnāzijas virtuvē, trīs mēnešus nostrādājusi arī par viesmīli Vācijā, pēc tam “Četros baltos kreklos”. Kas tolaik bija citādāks? “Mums bija cita attieksme pret skolotājiem – mēs cienījām savus skolotājus,” saka Modrīte.
Restorānā viņa strādā pie grila, plītīm, izsniedz ēdienus. Darbavietā tiek domāts par uzlabojumiem, attīstību, bet prieku Modrītei sagādā, ja dzird no cilvēkiem labas atsauksmes par garšīgo ēdienu, bet mācīties varot arī no tā, ja dzird ko sliktu.
Vairāk varēja apgūt pavāra darbu
Kaspars Priede no 2004. līdz 2008 gadam mācījās par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu. Jau astoņus gadus viņš strādā Jelgavas kafejnīcā “Chocolate& Pepper”. Kasparam labā atmiņā audzinātāja Natālija Loseva. Arī viņš prakses laikā vasarā Vācijā strādājis par viesmīli restorānā. Tā bijusi pirmā nopietnākā prakse, kur daudz iemācījies.
Toreiz, pirms 11 gadiem, vecajā skolā bijušas pieejamas daudzas vajadzīgās grāmatas, bija pieredzējuši skolotāji, kas pabijuši ārzemēs un dalījās savā pieredzē. Taču, pats galvenais, toreiz jauniešiem dota iespēja vairāk apgūt tieši pavāra darbu. Pavāru mums joprojām trūkst, uzskata Kaspars.
Skolā pamatīgāk varējis apgūt “papīra darbus” – kalkulāciju, kā rēķināt pašizmaksu, uzcenojumu, sastādīt tehnoloģiskās kartes u.c. Praktiskās iemaņas pēc skolas Kaspars papildinājis Restorānu servisa skolā, kur mācoties praksē strādājis restorānos “Kaļķu vārti” un “Mūsa”. Renovētajā Jelgavas tehnikumā vēl nav iznācis būt, bet Kaspars sazvanās ar skolotāju Z.Miķelsoni, kad vajadzīgi darbinieki, palīgi.
