Kā atskats par neseno ceļojumu uz Taivanu, Ā.Alunāna memoriālajā muzejā aplūkojami galvenie «ceļotāji» – Jelgavas mākslinieku darbi.
Kā atskats par neseno ceļojumu uz Taivanu, Ā.Alunāna memoriālajā muzejā aplūkojami
galvenie «ceļotāji» – Jelgavas mākslinieku darbi.
Līdzi tiem devās Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans, viņa referente Baiba Pušinska, Domes Informācijas nodaļas vadītājs Edijs Mērcs un kultūras nama «Rota» vadītāja Inta Englande.
Izstāde aizņēmusi divas lielas Hšinjiņas pilsētas Kultūras centra halles zāles. Pēc I.Englandes (viņa – izstādes iekārtotāja) teiktā, ik dienu izstādi vērojuši vairāki tūkstoši acu pāru. Jau agri no rīta pie ieejas drūzmējusies rinda, pēc izstādes slēgšanas (plkst.20) vēlīnie apmeklētāji vēl pieplakuši vitrīnu stikliem.
Tradicionālā tautas mākslas festivāla norisēs iekļautā izstāde bija aplūkojama teju vai mēnesi ilgāk (šāds festivāls Taivanā notiek ik pēc diviem gadiem, pagājušajā reizē tajā piedalījās Jelgavas deju kolektīvs «Lielupe», šogad – «Līgo» no Rīgas).
Jau ierasts, ka ārzemniekus sajūsmina baltiešu dzintara darinājumi. Taču taivaniešus fascinējušas arī Dobelē lietās sveces, lelles Latvijas novadu tautastērpos, bet jo īpaši – Jelgavā adītie dūraiņi (Taipejā reti esot aukstāks par
25 grādiem). Izstāde papildināta ar pasaules karti, kurā īpaši iezīmētas abu valstu kontūras, un milzīgām eksotisko augu buķetēm.
I.Englandi pārsteigusi gan taivaniešu viesmīlība («saimnieki» sedza visus eksponātu transportēšanas un Latvijas viesu uzturēšanas izdevumus), gan sadzīves kultūra.
Festivāla dalībnieki bija sabraukuši no dažādām pasaules malām, taču jelgavnieki visur turēti gaidītāko viesu godā. U.Ivans ceremonijās pieteikts pirms dalībvalstu valdības pārstāvjiem. Allaž goda vietā bijis plakāts ar Zemgales zeltenes Andas Rimeikas portretu un Krišjāņa Kugras koka skulptūrām uz Latvijas baznīcas fona.
Tiesa, iemesls tam ir parakstītais līgums par Jelgavas un Hšiņjiņas sadarbību kultūras un izglītības jomā.
Lai gan «Lielais Brālis» dara visu, lai pasaule aizmirstu par Taivanas ķīniešu valstiski nostiprināto demokrātiju, pašu spēkiem sasniegtā labklājība taivaniešiem savas valsts tēla popularizēšanai ļauj tērēt ap miljardu dolāru gadā. Tomēr ceļotājiem radies priekšstats, ka interese par citu tautu kultūru ir turienes mentalitātes iezīme, par ko liecina tas, cik zibenīgi tika izpirkti «Mikrofona ierakstu» pārstāvju līdzpaņemtie mūsu valsts himnas ieraksti.
I.Englande pateicas Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem, kas darbus sagatavoja tālajam ceļam. Pēc muitas formalitātēm un tālā ceļa atlicis vien «sīkums» – divu dienu (un nakšu) laikā iekārtot vērienīgu izstādi. Taču Austrumzemes eksotikas iespaidos nogurums pazudis kā nebijis.
Jācer, ka tad, kad taivanieši ciemosies atbildes vizītē, būsim tikpat viesmīlīgi.
