Maija sākumā, kad kārtējo reizi Valsts Prezidenta Ordeņu Kapituls publicēja apbalvoto sarakstu, starp Viestura ordeņa virsniekiem atrodams arī astoņdesmit astoņus gadus vecās Saldus novada Vadakstes pagasta Bilēķu ciema iedzīvotājas Ritas Skudras vārds. Viestura ordeņa virsniekos lielākoties ieceļ militārpersonas – cilvēkus, kuri bezbailīgi darbojušies ekstremālos apstākļos. Tomēr var teikt, ka notikumi, ar ko saistās Ritas Skudras apbalvojums, arī ir dramatiski un jau vairāk nekā pusgadsimtu seni. Atceramies, ka Viestura ordeņa virsniece ir arī pazīstamā brīvības cīnītāja Lidija Doroņina-Lasmane.
Tolaik avīzēs par baznīcām nerakstīja
Jaunieceltā Viestura ordeņa virsniece Rita Skudra ir rakstnieka un sirdsapziņas cietumnieka Žaņa Skudras (1924 – 1994) atraitne. Viņa atbalstīja vīru, kad viņš, gribēdams kļūt rakstnieks, jau jaunībā, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, centās veidot novadpētnieciskus aprakstus par tolaik padomju Latvijā pieredzēto. Rita atbalstīja vīru arī tad, kad viņš Latvijas aprakstus turpināja veidot nelegāli Latviešu Nacionālā fonda uzdevumā. Šos aprakstus, kam tika pievienotas fotogrāfijas, laika posmā no 1969. gada līdz 1978. gadam, Žanis Skudra ar sievas un dēlu palīdzību nelegāli nodeva trimdiniekam Laimonam Niedram, kas tos slepus pārveda pāri Padomju Savienības robežai un nogādāja Zviedrijā.
Rita Skudra atceras, ka vīrs ar Laimonu Niedru pirmo reizi tikās 1969. gadā. Laimonis bija starp pirmajiem Rietumu tūristiem, kuri pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados viesojās Latvijā, Rīgā, kur abi jaunības paziņas un vienaudži nejauši uz ielas satikās. Skudru ģimene tolaik dzīvoja Rīgā. Laimons Niedra, ciemojoties pie Skudru ģimenes Ķengaragā, bijis pārsteigts , cik bagāts ir Žaņa Skudras savākto materiālu klāsts. Turklāt Skudra bija veidojis savus rakstus brīvdomīgā garā. Viņš, piemēram, rakstīja par to, ka Latvija tolaik tiek “pārkrievota” jeb latvieši tiek padarīti par minoritāti lielajās pilsētās, kur padomju laikos sevišķi tika stimulēta darbaspēka ievešana no Austrumiem,turklāt iebraucēji dāsni tika nodrošināti ar dzīvokļiem. Žanis Skudra rakstīja arī par latviešu valodas lietojuma mazināšanos, par Latvijas ainavas nesaudzīgu pārveidošanu. Īpašs temats Žanim Skudram kā ticīgajam bija Latvijas baznīcas,sevišķi lauku dievnami, kas padomju laiku ateistiskās propagandas un arī urbanizācijas rezultātā daudzviet bija pamesti un gāja bojā.
Padomju laikā par tādiem tematiem cilvēki runāja vien mājās ar tuvākajiem,jo publiski par to runāt bija bīstami, arī avīzēs par tādām lietām nerakstīja. Nereti kritiskā doma izplatījās politiskās anekdotēs. Tomēr dominēja nebrīves gars. Ļaudis baidījās. Apcietināja un tiesāja gan tikai dažus brīvdomātājus jeb disidentus, bet darbu zaudēt, karjeru sabojāt varēja jebkurš, kas krita nežēlastībā.
Bīstamās tikšanās vietas Jūrmalā, Rīgā, Tallinā
Tikšanās ar Latviešu Nacionālā fonda kurjeru Laimonu Niedru Žanim Skudram parasti notika divas reizes gadā. Žaņa Skudras dēls Andrejs Skudra atceras, ka Laimons parasti ieradās kopā ar ārzemju tūristu grupu. Tikšanās notika vai nu Jūrmalā, vai Rīgā, Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, arī Tallinā, kur tolaik pienāca kuģi no Zviedrijas, un citviet. Cenšoties novērst padomju režīma sargu – LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) darbinieku uzmanību-, parasti nelegālo materiālu nodošana notika Skudras ģimenes – sievas Ritas un dēlu Mārtiņa un Andreja- aizsegā. Tika izspēlēts “teātris”, it kā Laimons Niedra būtu Skudru ģimenes draugs. Patiesībā tā tika slēpts nelegāls darījums – nodotas fotofilmas (kurās bija pārfotografēts Žaņa Skudras veidoto aprakstu teksts un uzņemto fotoattēlu negatīvi). Pretī Žaņa Skudra ģimene no Laimona Niedras saņēma Rietumos ražotus, lietotus fotoaparātus. Tā bija Latviešu Nacionālā fonda samaksa par darbu. Var piebilst, ka fotoaparātus Žanis Skudra pārdeva un par nopelnīto naudu cēla nelielu mājiņu Vadakstes pagasta Elgučos, viņa dzimtas mājās. jo vecā koka ēka jau bija savu laiku nokalpojusi.
Šī nelegālā ziņu sūtīšana veiksmīgi turpinājās deviņus gadus. Taču pēc tam, kad 1977. gadā Zviedrijā Latviešu Nacionālais fonds izdeva J.Dzintara (patiesībā Žaņa Skudras) grāmatu “Okupētās Latvijas dienasgrāmata”, kurā dzejnieks Andrejs Eglītis bija apkopojis no Latvijas nelegāli atvesto materiālu, VDK apnika, ka tiek vazāti aiz deguna, un 1978. gada 7. jūnijā Igaunijā, Tallinā, Kadriorgas parkā apcietināja Žani Skudru un arī Laimonu Niedru. Izvērtās starptautisks skandāls. Tomēr LPSR Augstākā tiesa bija ļoti barga – Laimonam Niedram, kas savu vainu spiegošanā atzina pilnībā, piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, bet Žanim Skudram, kas savu vainu atzina daļēji , – uz 12 gadiem.
Rita Skudra atceras, ka viņa, uzzinot par vīra apcietināšanu Tallinā, tūlīt sapratusi, ka “tas nav par kaušanos”, bet gan nelegāli nodotajām filmām. “1977. gada Līgo vakarā, kad vīrs jau bija apcietinājumā, Elgučos ieradās VDK darbinieki veikt kratīšanu. “Varēja manīt, ka jaunie gribēja ātrāk beigt un braukt līgot,” atceras Rita Skudra. Vīra prombūtnes laikā viņa smagi strādāja kolhoza cūku fermā un trīs reizes bija aizbraukusi apciemot Žani soda nometnē Krievijā Urālos.
Paula Kļaviņa rīkotās “Gaismas akcijas” rezultātā no vairākām Rietumvalstīm ticīgie sūtīja Žanim Skudram uzmundrinājuma vēstules. Jāpiebilst, ka starptautiskā spiediena rezultātā Zviedrijas pilsonis Laimons Niedra tika brīvībā jau pēc deviņiem apcietinājuma mēnešiem. Žanim Skudram gan nācās soda nometnē būt desmit gadus (piespriesti bija 12). Pēc Žaņa Skudras atbrīvošanas 1987. gadā ģimenei tika piedāvāts pamest PSRS un dzīvot Rietumos. Taču Skudras palika savos Elgučos, kur Rita Skudra ar meitu Daci dzīvo vēl joprojām. Žanis Skudra pēkšņi nomira 1994. gadā, nesasniedzis septiņdesmit gadu vecumu.
Jautāta par piešķirto Valsts apbalvojumu, Rita Skudra teic “paldies” un piebilst,ka “varbūt ir pelnīts par tiem gadiem.” Var piebilst, ka pat Auces un Vadakstes apkārtnē daudziem Žaņa Skudras ģimenes darbošanās nacionālās pretošanās kustībā ir visai maz zināma. Publicists un nacionālo partizānu atbalstītājs Uldis Lasmanis, kurš Ordeņu Kapitulā Valsts apbalvojumam pieteica Ritu Skudru, spriež, ka visdrīzāk Rita Skudra būtu tiesāta līdz ar vīru, ja vien ģimenē tajā laikā nebūtu mazs bērns – meita Dace.
