Latvijas izlase, kuru Eiropas čempionāta B grupas turnīrā Zviedrijas pilsētā Kārlstādē pārstāvēja skipa Ivetas Stašas-Šaršūnes vadītā Jelgavas Kērlinga kluba komanda, izcīnījusi uzvaru grupā, atkārtoti ierindojot Latviju Eiropas kērlinga «lielvalstu» sabiedrībā.
Tiesības pārstāvēt valsti Eiropā iegūst attiecīgā gada Latvijas čempioni, un sieviešu konkurencē šogad tās bija Jelgavas «Ledenes». Pirmoreiz šī pati komanda līdzīgā veidā vietu A grupā izcīnīja 2009. gadā Aberdīnā, Skotijā. 2010. gadā jau citas izlases dalībnieces to saglabāja, bet pērn Latvija atgriezās B grupā. Nu I.Stašas-Šaršūnes vadītajai komandai izdevies apliecināt, ka Aberdīnas panākums nav nejaušs.- Desmit spēlēs iepriekš piedzīvojāt arī trīs neveiksmes, bet finālā sagādājāt vienīgo zaudējumu pārliecinošajām līderēm norvēģietēm. Tas laikam bija īpaši priecīgs brīdis? – aicinu Ivetu atcerēties emocijas.Protams, bijām priecīgas, taču jāatzīst, ka lielākas emocijas bija 2009. gadā Aberdīnā, kad izcīnījām arī ceļazīmi uz pasaules čempionātu Kanādā. Šoreiz tā bija jau rokā neatkarīgi no spēles iznākuma, jo nākamā gada pasaules čempionāts notiks Latvijā, Rīgā, kur mums līdzdalība garantēta kā mājiniecēm. Padoties finālā tāpēc gan netaisījāmies, taču izskatījās, ka norvēģietes nespēlēja ar pilnu atdevi – drīzāk nevis mēs uzvarējām, bet viņas zaudēja.- Sākums, šķiet, bija ne tik veiksmīgs un iespēlējāties pamazām?Jā, pirmajā spēlē pret turcietēm zaudējām ar 5:6 pēdējā endā. Nākamajā pret igaunietēm arī zaudējums – 4:9. Tas bija trieciens, taču lika arī sapurināties. Nākamo pret Angliju uzvarējām, pēc tam piekāpāmies norvēģietēm. Tā bija grūta spēle, akmeņi izrādījās ātruma ziņā atšķirīgi. Kamēr to sapratām, četri endi jau bija zaudēti. Nākamajās spēlēs vairāk uzmanījāmies, pētījām celiņus un akmeņus. Turpinājumā pret Poliju, Spāniju, Austriju, Baltkrieviju panācām uzvaras. Līdzīgā spēlē pret slovākietēm pēc desmitā enda bija neizšķirts, bet ekstra endā viņas pārtērēja paredzētās deviņas minūtes laika, un mēs ieguvām tehnisku uzvaru ar 8:7. Ar grupas trešo labāko rezultātu iekļuvām finālā.- Un izcīnījāt pirmo vietu. Vai līdz ar iekļūšanu augstākā rangā vēl kas tiek balvā Eiropas čempionāta B grupas uzvarētājām?Sportiskā balva ir kauss, pareizāk, komandas sastāva uzvārdu iegravējums tā pamatnē, jo pats kauss paliek glabāties federācijas mītnē. Šogad apskatījām un piemiņai nofotografējām savu 2009. gada ierakstu. Vēl katra komandas dalībniece dāvanā saņēma trīs kilogramus turnīra sponsora «Le Gruyere» siera. Laikam arī kāds papildu finansējums tiek valsts kērlinga asociācijai, bet tas domāts galvenokārt kērlinga attīstībai.- Attīstība acīmredzot notiek – Rīgā uzcelta speciāla halle, starptautiskajā Jelgavas kausa izcīņas turnīrā šogad pirmoreiz redzējām skolas vecuma spēlētāju komandas. Bet vai jūsu panākums neliek domāt, ka rezultātu var sasniegt arī pieaugušos gados un pieticīgākos apstākļos?Jā, man, sākot spēlēt, bija jau pāri divdesmit, un mūsu komanda pastāv devīto gadu. Esam trenējušās vēlās vakara un agrās rīta stundās Jelgavas ledus hallē, kur pārējā laikā darbojās hokejisti. Esam krājušas savu pieredzi patstāvīgos treniņos un centušās to nolūkot no konkurentēm starptautiskos turnīros. Bet jaunajiem šajā ziņā noteikti būs vairāk iespēju un, domāju, arī panākumu. Jau iedibinātas tradīcijas, vecāko spēlētāju padoms, tikai kērlingam nodrošināts ledus – tā ir viņu priekšrocība. Pie mums vēl kērlingam ap desmit gadu vēsture, bet Skotijā, Zviedrijā visi lielākoties sākuši pusaudža gados.- Perfekts ledus, precīzs akmens raidījums un tad vēl tā birstēšana – cik tā var ietekmēt rezultātu?Sirsnīgi beržot, metiena attālumu var ietekmēt par pusotru līdz diviem metriem.- Un kā rezultātu var iespaidot komandas kapteinis jeb skips, kura lomā esat visus šos gadus?Kērlingistiem ir teiciens: uzvar komanda, bet zaudē skips. Tas tāds mazliet jociņš, jo kērlings tomēr ir komandu sports veids un viens pats nevar ne uzvarēt, ne zaudēt. Katru akmeni ikviens no spēlētājiem ietekmē par 25 procentiem – gan skips, gan metējs, gan birstētāji.- Kērlings ir olimpiskais sporta veids, un tomēr: ledus halles vēsums, palēns spēles kopējais temps, visai vienveidīgas kustības – kas jums šajā spēlē šķiet pievilcīgs?Kērlings – tā ir prāta spēle un arī fiziskā aktivitāte, kas nav mazsvarīgi, ja ikdienas darbs pārsvarā birojā un pie datora. Man patīk arī socializēšanās iespēja – starptautiski turnīri, tagad jau arī Eiropas un pasaules čempionāti, kur var sastapt tik dažādus cilvēkus, redzēt tik daudz neredzēta un uzzināt jauna. Jā, kustības spēlē ir asimetriskas, tāpēc papildus jākustas arī ķermeņa simetriskuma labā. Bet katrs akmens metiens ir kā izaicinājums – tu to vari vai nevari izdarīt!- Kāds saistībā ar plāniem ir jūsu treniņu režīms?Uz ledus tagad divas reizes nedēļā kopā ar komandu un divas trīs reizes arī individuāli. Gatavojoties Eiropas čempionātam, kopā ar Šveices treneri Braienu Greju trīs nedēļas pavadījām nometnē Kalgari, piedalījāmies arī divos turnīros Kanādā. Kopš oktobra vidus viņa vadībā trenējāmies Latvijā. Diemžēl ikdienā mums savā amatieru statusā nav trenera, un tas salīdzinājumā ar citu valstu profesionālajām komandām ir mīnuss.- Gatavošanās pasaules čempionātam acīmredzot būs ne mazāk svarīgs posms.Protams, taču vēl nepiedzīvots un tāpēc jo svarīgāks pasākums mūsu pašu skatījumā būs olimpiskais kvalifikācijas turnīrs nākamā gada rudenī.- Tātad atkal treniņi un jauni pārbaudes turnīru plāni. Bet Eiropas čempionāta balva, jādomā, vēl nav aizmirsta.Ēdam sieru. Ļoti garšīgs.
