Vieta atpūtai un iedvesma darbam

Ausma un Pēteris Ivanovi Dārza ielā Elejā kopš 1978. gada savu piemājas dārzu veidojuši ar domu, lai ar prieku var iziet no mājas, lai tā ir vieta atpūtai un iedvesma darbam.

Ausma un Pēteris Ivanovi Dārza ielā Elejā kopš 1978. gada savu piemājas dārzu veidojuši ar domu, lai ar prieku var iziet no mājas, lai tā ir vieta atpūtai un iedvesma darbam.
Kad pirms 27 gadiem Ausma un Pēteris uzbūvēja savu māju, ap ēku bijuši vien daži kvadrātmetri zemes, kur sākotnēji audzēti kartupeļi, gurķi un citi dārzeņi pašu iztikšanai. Drīz vien šī doma atmesta, un ražojošais dārzs “aizbīdīts” nostāk no mājas. Tagad Ivanovu ģimene apsaimnieko dažus hektārus zemes, kopj pāris govju un cūku, bet dārzs aizvien bijis saimnieku strādīguma paraugs.
Nav kolekciju dārzs
“Es neesmu augu kolekcionāre – stādu to, kas man patīk un labi aug,” stāsta Ausmas kundze. Blakus mājai uzcelta stikla siltumnīca, kur izaug tomāti un gurķi, bet augu mājas saulainajā pusē vieta rasta dažādu šķirņu rozēm, kas vēl septembra vidū ar dzelteniem, sarkaniem, rozā un dažādu citu nokrāsu ziediem pateicīgas par saulaino laiku.
Sākot pastaigu nedaudz vairāk kā 1000 kvadrātmetru lielajā dārzā, saimniece uzsver, ka pa zālienu var iet droši: “Kaut ar traktoru var braukt! Speciāli esam atstājuši manāmu reljefu, zaļo paklāju īpaši nekopjam, tikai regulāri pļaujam.” Pat nezinātājam šajā dārzā ik uz soļa cits pēc cita atklājas vairāki noslēpumi – artēziskās akas vāku vēl līdz pirmajām salnām piesedz kupla pelargonija, zem ābeles ierīkots īpašs apgaismojums, lai vasaras novakarēs pēc dienas darbiem mierīgi pasēdētu goda vietā zem vecās ābolu devējas pie pamatīgā galda un ļautos nesteidzīgām sarunām, ēdot vakariņas.
No mīļākajiem dārza augiem kundze pārliecinoši sauc peonijas: “Tagad gan palikuši tikai lapu ceri, taču vecu veco pujeni esmu iestādījusi visos dārza kaktos, lai vasaras sākumā tās kupli ziedētu baltos, rozā un sarkanos toņos.”
Vienā no ziemciešu dobēm sevi lepni piesaka arī pūkainā baltziedu sudrabsvece, kas saimniecei ļoti iepatikusies un pēc tam ilgi meklēta. Lai atrastu sev tīkamos augus un uzzinātu ko jaunu par dekoratīvo dārzkopību, Ausmas kundze regulāri apmeklē stādu izstādes pavasaros un rudeņos, lielā cieņā ir arī visi profesionālie žurnāli.
Vasaras puķes – akcentiem
Vairākās vietās dārzā puķes izvietotas dažādos līmeņos. Tas panākts, audzējot vasaras ziedus. Lai gan saimniece atzīst, ka viengadīgās puķes dārzu tikai papildina, jo ar tām esot lielāka “noņemšanās”, tomēr ik uz stūra par pēdējām siltajām dienām vēl priecājas zilas lobēlijas, dzeltenas nokaru begonijas un citas puķes. Stabā dārza vidū “uzlīdis” vijīgais klematis, bet kūts pusi no košumdārza atdala ar šāvējgurķi apaudzēta zaļa sēta.
Īpašu attieksmi šogad iemantojušas ziedu pilnās fuksijas. Ausmas kundze teic – lai gan tās ik gadu pārsteidz ar ziedu bagātību, tomēr no šā auga nāksies atteikties. Tās tāpat kā begonijas vēsākās telpās saimniece pārziemina, taču pērn pamanījusi, ka vasarā uz auga savairojušās baltblusiņas savu postošo darbu turpina arī ziemā uz telpaugiem. Daudzi zaļumi šajā dārzā kā spraudenīši vai sēkliņas “atbraukuši” no ārzemēm vai kādas citas Latvijas pilsētas.
Zaļš dārzs arī ziemā
Īpašs stāsts Ausmas kundzei ir par egli pie mājas stūra – tai vieta dārzā atrasta mājas uzcelšanas gadā, un no meža pārnestais skujenis Ziemassvētku laikā allaž tiek pušķots. “Sākumā to darīja dēli, tagad mazdēli. Padomju laikos pat gadījās tā, ka ciema priekšsēdi gandrīz atlaida no darba, jo toreiz Ziemassvētkus svinēt nedrīkstēja. Viņš atbildēja, ka mani ietekmēt nevar, jo partijā neesmu un eju baznīcā.” Tagad egle izslējusies garāka par māju, bet ziemā svētku izjūtu rada arvien.
Ziemas mēnešos dārzu “atdzīvina” ziemzaļie augi. Mājas ziemeļu pusē iestādīta mahonija, kas ik pavasari pārsteidz ar spilgti dzelteniem ziediem, turpat sevi piesaka arī dažādu šķirņu kadiķi, paciprese un citi augi. Vietā, kuru retāk palutina saules stari, labi jūtas un klājienu veido raiblapu panātres. Otrpus mājai kādreizējā akmeņdārzā izpletušies kadiķi, bet starp tiem nozied virši un pavasara ziedēšanai gatavojas ērikas. Turpat lielā podā savas dekoratīvās lapas vasarā izrādīt ļauts milzīgai agavei.
Ziemas kviešiem branga raža
Otrpus mājai aiz brangiem krūmiem tālumā iekārtota saimniecības zona. Tur nolikts mazs zviedru kombains “Volvo”, kura divu metru platais heders dienā var nokult pat trīs hektārus labības. Pirms pāris gadiem, ciemojoties Zviedrijā, Ausma brīnījusies, ka ar šādiem kombainiem tur pļauj milzu laukus. “Mūsu pāris hektāriem pilnīgi pietiek.” Labība iesēta tikai nelielā platībā, šogad raža bijusi pat septiņas tonnas no hektāra, kas iegūtas, nopietni ievērojot augu seku.
Viss dārzs radīts atpūtai
Ivanovu ģimenes dārzā vairāk dekoratīvs elements ir baseins. To Ausma veidojusi kopā ar pieciem mazbērniem: “Mazdēls no Norvēģijas atveda pilnu somu ar oļiem! Teica – mēs ar vecmāmiņu baseinu taisīsim.” Arī akmeņiem dārzā piešķirta nozīmīga loma. Tie veido ne tikai vidi ap dekoratīvo baseiniņu, bet pa vienam vai grupās izvietoti arī citviet dārzā.
Pie ūdens blakus lapenei vertikālu akcentu veido pīlādzī uzpotēta aronija, kuras augļi nupat jānovāc, bet auga praktisko nozīmi papildina tā kupli baltie ziedi pavasarī. Vējainākā laikā Ivanovu ģimene pusdieno pašu celtā lapenē.
“Mūsu dārzs ir dzīvības pilns – te dzīvo divas ežu ģimenes, kas ik vakaru nāk padzerties pienu, te metru garš zalktis ik pa laikam “izstaigā” dārzu, bet ābelē sev mājvietu radis dzenis. Man patīk šis lauku miers, meža tuvums un augi,” teic Ausmas kundze, kuras iekopto dārzu bieži novērtē dēlu ģimenes un draugi.