Tradicionāli iegājies, ka vecāki savus bērnus no mazām dienām pieradina pie steigas.
Tradicionāli iegājies, ka vecāki savus bērnus no mazām dienām pieradina pie steigas. Tikos un tikos šāds pulciņš, tad – tāds un visbeidzot vēl tas. Dažkārt šāda kārtība mazam cilvēkam nav tā patīkamākā, jo pasaules apgūšana ir kaut kas vairāk par skrējienu. Viena iespēja mierā un harmonijā apgūt pasauli ir keramikas nodarbībās “Jundā”. Tās vada keramiķe un pedagoģe Ilona Brizga.
Bērni tur var justies kā mājās un vajadzības gadījumā uzsildīt mikroviļņu krāsniņā arī līdzpaņemto picu.
Kopš jaunā mācību gada sākuma uz nodarbībām var nākt arī bērni pirmsskolas vecumā. Tas izrādās veiksmīgs piedāvājums, jo mazie, mīcot mālu un veidojot “tārpiņus”, attīsta pirkstiņu veiklību, kas savukārt veicina vispārējo intelektuālo attīstību.
Gaisotne keramikas darbnīcā ir mierīgi radoša, jo katrs strādā atbilstoši savām spējām un iecerēm. Nekas nav jāpaveic pēc kāda kopīga scenārija, un neviens darbs nav neizdevies. Ilona apbrīnojami viegli izjūt situāciju un prot vajadzīgajā mirklī katru uzklausīt un dot padomu. Viņas “pārslēgšanās” spējas ir apbrīnojamas, jo vienlaicīgi ir jātur “roka uz pulsa” pirmsskolas vecuma bērniem un skolas vecuma radošajām personībām, delverīgākam un mierīgākam mazajam keramiķim. Tur savu vietu atradusi arī meitene ar īpašām vajadzībām. Viņai ļoti patīk strādāt pie virpas, atvērt krāsu “ķobīšus”, rosīties ar krāsām. Labākais ir tas, ka šajā gaisotnē bērni relaksējas, reizē notiek jaunradīšanas un savas enerģijas atjaunošanas process. Vēl viens pluss ir tas, ka keramikas darbnīca atvērta katru dienu no pulksten 13 līdz 18 un apmeklējuma laiks ir brīvs – tā teikt, atnāku kā uz mājām, un durvis ir vaļā, jo atslēgu turētāja ir skolotāja ar smaidu sejā, kas prot īstajā laikā piepalīdzēt, ja tas ir nepieciešams. No māla pikas līdz gatavam veidojumam paiet laiks – žāvēšana, dedzināšana, glazēšana.
Šajā vietā nav mūsu laikam tik raksturīgās steigas, un pats process rosina bērnus uz mierīgu darbošanos un vienlaikus uz pacietību.
