Lielplatones Speciālās internātskolas 30 gadu jubilejā absolventu rindās nemanīja ne grezni sapostu jaunu dāmu, ne krietni virs vidējā pelnošu ar lepnām automašīnām braucošu kungu, kādi parasti sastopami līdzīgos pasākumos.
Lielplatones Speciālās internātskolas 30 gadu jubilejā absolventu rindās nemanīja ne grezni sapostu jaunu dāmu, ne krietni virs vidējā pelnošu ar lepnām automašīnām braucošu kungu, kādi parasti sastopami līdzīgos pasākumos. Tur viss izskatījās vienkāršāk, bet tādēļ ne mazāk sirsnīgi un godājami.
Lielplatones Speciālajā internātskolā mācījušies un mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Ja speciāla pedagoģiski medicīniskās komisija atzīst, ka skolēns nespēj apgūt parasto mācību programmu, tad viens no risinājumiem ir ceļš uz Lielplatoni. Patlaban tur mācās ap divsimt bērnu, turklāt katrs sestais septītais no viņiem ir bārenis. Ne visi Lielplatonē sāk mācīties no pirmās klases. Mācību programma skaitās apgūta, ja jaunietis ticis līdz 11. klasei. Tad viņš ir sagatavots, lai iestātos kādā arodskolā. Arī Lielplatonē audzēkņi apgūst apģērbu šūšanu, adīšanu, aušanu, friziermākslu, ēstgatavošanu, kokapstrādi, metālapstrādi, kurpnieka amatu, sienas dekoru izgatavošanu un citas praktiskas lietas. Viena no Latvijas speciālo internātskolu (tādu valstī ir vairāk nekā 40) tradīcijām, ko iedibināja lielplatonieki, ir modes skate. Tā ir lieliska izdevība parādīt savus darinātos apģērbus un audumus. Par audzēkņiem rūpējas 66 pedagogi un 45 skolas darbinieki, tajā skaitā ārsts, psihologs, psihiatrs, medmāsa un stomatologs.
Lielplatones Speciālā internātskola 1993. gadā nodibināja ciešus sakarus ar Zviedru kristīgo jaunatnes savienību. Pateicoties tai, katram skolēnam Zviedrijā ir tā sauktā krustvecāku ģimene, kas rūpējas tikai par viņu – sūta dāvanas, apciemo, aicina pie sevis. Kā “Ziņām” pastāstīja skolas jubilejas viesis Nils Lindstrēms, krustvecāki saviem bērniem atsūta ne mazāk kā trīs paciņas gadā – dzimšanas dienā, 1. septembrī un Ziemassvētkos. Tiek dāvinātas skolai nepieciešamās lietas, apģērbi, apavi. Netiek aizmirsti arī skolēnu vecāki, brāļi un māsas. Bērni viesojas arī Zviedrijā savu krustvecāku ģimenēs vai dzīvo jauniešu vasaras nometnē pie Norčēpingas. Visvairāk viņus pārsteidz Zviedrijas daba – kalni, kādu pie mums, protams, nav, Norčēpingas Zooloģiskais dārzs, kas ir viens no lielākajiem Eiropā. Tā skolēniem uzlabojas angļu valodas zināšanas, aug pašapziņa un spējas, skolu beidzot, veidot patstāvīgu dzīvi.
Par Lielplatones Speciālās pamatskolas izveidošanu 1975. gadā skolotāja Lija Goda stāsta: “Es atnācu šeit strādāt 1966. gadā – tūlīt pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas. Tolaik te bija vispārējā astoņgadīgā skola. Taču tad Elejas vidusskolai uzcēla piebūvi, un Lielplatones skolēnus pārcēla mācīties uz Eleju. Līdz tam Jelgavas rajonā bija divas speciālās skolas – Lielvircavā un Lielsesavā. Tās tika apvienotas un mājvietu rada Lielplatones astoņgadīgās skolas telpās. Ir vairāki pedagogi (viņi bija arī jubilejas viesu vidū – red.), kas šeit strādā trīsdesmit un vairāk gadu. Piemēram, direktora vietniece mācību darbā Melita Kantāne un viņas vīrs Jānis Kantāns. Viņi abi atnāca uz Lielplatoni kopā ar Lielvircavas Speciālo skolu. Lielā mērā līdzīga darba biogrāfija ir auklītei Lilijai Stepiņai, skolotājiem Jānim Zgrundam un Imantam Krūmiņam.” Jāpiebilst, ka jubilejas reizē pagalmā sirsnīgi tika sagaidīta Lonija Smale – viena no pirmajām skolotājām šajā mācību iestādē. Izcilu un ļoti godājamu pedagogu Lielplatones internātskolā bijuši un ir daudz. Skolas direktors Agris Eliņš tur strādā astoņus gadus. Par savu darbu viņš saka: “Mana darbība skolā sakrita ar demokrātijas un atklātības gara ieviešanos. Speciālajām internātskolām vajadzēja iziet no tādas kā pagrīdes, kur tās atradās padomju laikā. Vajadzēja pierādīt, ka mūsu bērni lielā mērā ir tādi paši kā citās skolās. Viņiem gan vajadzīga cita pieeja un vairāk pedagoģiskā darba. Tad arī ir pozitīvs rezultāts. Esam pateicīgi Jelgavas rajona Padomei par atbalstu skolas labiekārtošanā. Mēs esam ietverti Pasaules Bankas investīciju projektā. Tā esam izbūvējuši un aprīkojuši ēdnīcas korpusu (bērni tur ietur maltīti četras reizes dienā), internātam ir jauns jumts un veikti citi darbi. Mūsu nākotnes prioritāte ir izglītības kvalitāte.”
Skolas jubilejā bija klāt arī iepriekšējo gadu absolventi. Pirms četriem gadiem Lielplatonē
11. klasi beidza Romāns Šendriks. Viņš bija palicis bez vecāku gādības un uzaudzis Veģu bērnunamā. Tur komisija atzina, ka bērns ir neapmācāms. Taču tagad Romāns pabeidzis profesionāli tehnisko skolu (zemākā atzīme – 6), apguvis pavāra arodu, strādā, kā arī turpina mācības Rīgas 8. Raiņa vakara maiņu vidusskolā. Par Lielplatonē pavadīto laiku viņš teic, ka ir pateicīgs tur sastaptajiem pedagogiem par atklātajām spējām runāt, lasīt, domāt. Literatūras skolotāja un direktora vietniece izglītības darbā Lilija Striška viņam esot kā māte. Skolas jubilejā Romāns runāja savu dzejoli.
Turpat netālu glīti saposies sēdēja cits puisis – Vadims Stupakovs. Viņš skolas laikā darbmācības skolotāja Imanta Krūmiņa vadībā izgatavoja “Sudraba kuģi”, kas izdevies tik labi, ka kļuvis par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja īpašumu. Pēc Lielplatones Speciālās internātskolas absolvēšanas Vadims Alsviķos izmācījās par kurpnieku, bet tagad dzīvo Ventspilī. Ar zviedru krustvecāku gādību viņš tur atradis kādu vecāku kundzi, kurai palīdz mājas darbos un pie kuras arī var dzīvot. Darba Vadimam pagaidām nav, tomēr viņš cer to atrast. Skolas absolvente Aiva Purgaile tagad strādā par pārdevēju lielveikalā, bet Olga Krasovska, Jevgeņijs Fedorovs un Gina Ginaite kļuvuši par Zaļenieku Arodvidusskolas audzēkņiem. Jevgeņijs lepojas, ka kļūs par mūrnieku, kas tagad ir ļoti pieprasīta specialitāte. Lai cik grūti kādreiz gājis ar mācībām, pateicoties gudru un pacietīgu pedagogu darbu, visiem atmiņā palicis daudz laba.
