Vienīgais labums no krīzes ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji tiešām vairāk atbalsta vietējos ražotājus un pērk pie mums augušus dārzeņus, atzīst biedrības «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Kad Jelgavas tirgū vaicājam pēc vietējiem tomātiem, dārzeņu pārdevēji vienbalsīgi sauc, ka tie būšot tikai pirms Jāņiem. Vien kāds Holandes un Spānijas tomātu piedāvātājs tūlīt iesaka it kā Lietuvā Mažeiķu pusē ienākušās sārtās ogas, kas, pēc viņa teiktā, neatpaliekot no tepat audzētajiem tomātiem. Tādu «vietējo ražojumu» varot dabūt par 1,60 latiem kilogramā, kaut Mārupes tomāti lielveikalos maksā divtik. Taču tirgū netrūkst dažādu zaļumu (dilles, loki, pētersīļi) un gurķu, kas kastītēs un plauktos nonākuši no mūsu rajona saimniecībām. Gludie gurķi par 90 santīmiem līdz 1,10 latiem, saišķis diļļu – 25 santīmi, loki – pusotrs lats par kilogramu, bet salātu cena nokritusies līdz 1,30 latiem. «Nav jau īpaši izdevīgi tos gurķus audzēt, jo dārgs kurināmais, taču citas kultūras visu izvelk pa nullēm,» atzīst Klaudija Vidaua, kas savā saimniecībā «Priedes» Svētes pusē dažādus dārzeņus audzē 30 hektāros zemes jau nepilnus trīsdesmit gadus. Darba pietiek gan vīram Egilam, gan meitai, kas pērnruden krīzes ietekmē darba devējam kļuvusi lieka un nu ir dārzeņu audzētāja ar augstākās izglītības diplomu. Daudz palīdz arī znots, jo logu ražotnē «Maiga» darbs esot vien divas dienas nedēļā. Klaudijas kundze atzīst, ka pircēju interese ir liela un dienas laikā var iztirgot visu, kas atvests. Viņa ievērojusi, ka šovasar cilvēki gatavi vairāk audzēt arī paši, jo pavasarī ļoti ātri izpirkti visi sēklas kartupeļi. Arī Santa Mingina no Glūdas pagasta «Dreimaņiem» atzīst, ka šā pavasara audzējumam noieta netrūkst. Klienti, kas tirgū jau ielāgojuši viņas vīru Kasparu, labi zina, ka mazie baltie kabacīši ir vietējie, tādēļ gatavi maksāt pat trīs latus par kilogramu. Savukārt saimniecībā daudz vairāk nekā citus gadus prasīti tomātu stādi, un tas liek domāt, ka audzēs arī paši.J.Bērziņš no biedrības «Latvijas dārznieks» vērtē – dārzeņu audzētājus ietekmē nevis krīze, bet gan «mežonīgās enerģijas cenas». Kaut Eiropā gāzes cena sen jau kritusies, mūsu valstī tā turēta arvien augsta, tādēļ lielo siltumnīcu saimnieki vēlāk sākuši sezonu. Vērienīgais «Carnikavas dārznieks», kas vēl pērn lepojās ar aizvien augošajām piecu hektāru zemstikla platībām, nespēja samaksāt par apkuri un bankrotēja. Dārznieki neizprot arī mūsu valdības rīcību, piemērojot 21 procenta PVN. Vācijā pārtikai šis nodoklis ir septiņi procenti, bet Polijā – trīs procenti. Ražošanai mūsu lielie nodokļi par labu nenāk.
