Lai gan katrs iestādītais ķiploks rudenī dod piecreiz lielāku ražu par savu sākotnējo svaru, to audzēšana Latvijā neiet plašumā. Nozares pārstāvji kā galveno biedu min poļu zemniekus, kas, turklāt draudzēdamies ar Ķīnas ķiploku audzētājiem, Eiropu pārpludina ar lētu produkciju.
Latvijā izaudzēto ķiploku cenu nosaka ražas Polijā, «Ziņām» saka kāds vietējais ķiploku audzētājs Mārtiņš, kurš gan nevēlas atklāt savu uzvārdu. Viņš ķiplokus divu līdz četru centimetru diametrā piedāvā par divarpus latiem kilogramā. Tā ir būtiski zemāka cena nekā veikalos. Audzētājs teic, ka Polijā izaugušie ziemas ķiploki daudz neatšķiras no mūsējiem, un, tā kā tur šoruden novāktas teicamas ražas, dārzeņi lielā apjomā tiek ievesti Latvijā. Vēl aizpagājušajā gadā pašmāju zemnieki par kilogramu ķiploku varējuši dabūt pat piecus latus, bet to noteikuši plūdi Polijā un līdz ar to turienes necilās ražas. Viņš gan atzīst, ka labu samaksu arī šogad izdevies dabūt par vietējiem ķiplokiem, bet tas bijis augustā, realizējot piecus līdz desmit centimetrus resnas galviņas. «Tas ir darbietilpīgs, piņķerīgs un dārgs process,» par ķiploku audzēšanu saka zemnieks. Mazā saimniecībā tie stādāmi, ravējami un vācami rokām, tāpēc lielas izmaksas veido darbaspēks. Turklāt ķiploku audzēšanai arī augsts risks – ja sēkla maksā divus latus un jāsagādā 500 kilogramu, bet vasara draņķīga un neko daudz neizdodas novākt, dārzeņkopis piedzīvojot tikai zaudējumus. Šis gads gan bijis veiksmīgs, un no iestādītā sēklas materiāla izaudzis piecreiz vairāk ražas. Viņš laukus iekopis radinieku īpašumā Daugavpils pusē. «Tur neblandās zagļi apkārt – te kā raža izaug, tā tiek «novākta»,» stāsta audzētājs. Zemnieka teiktajam par cenu veidošanos piekrīt asociācijas «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Viņš pat šaubās, ka no Polijas ievestie ķiploki tiešām auguši šajā valstī, jo «poļi ļoti sadarbojas ar Ķīnu». Vēl lielāks drauds esot starpnieki, kas dārzeņus ieved no Polijas, bet par augstāku cenu Latvijā tirgo kā vietējo preci. Ar ķiplokiem esot grūti «spēlēt uz pircējiem kā vietējo preci», jo ziemā tāpat pārdošanā pārsvarā ievestie un patērētāji pieraduši pirkt ārzemēs augušos ķiplokus. Maz ko līdzēt varot arī uzraugošie dienesti, jo ķiploks, būdams antiseptisks augs, nekādas kaites mūsu valstī ienest nevar. Tāpēc ķiploku ievedēji pilnībā izbaudot ES brīvo tirgu.
