«Latvijas valsts meži» ar piemiņas zīmi cenšas mežu padarīt personiskāku, taču ignorē vietējos apstākļus.
Veicinot sabiedrības iesaistīšanos mežu stādīšanā, šopavasar tradicionālajās Mežu dienās akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» meža ceļa malā Valgundes pagastā klusi uzlikusi akmens zīmi vietā, kur 2005. gadā Zemkopības ministrijas darbinieki iestādīja četrus hektārus priežu. Aptaujātie vietējie iedzīvotāji zīmi neuzskata par īsti nopietnu.
Akmens zīme atrodas uz Babītes pagastu vedošā meža ceļa malā apmēram četrus kilometrus no Jelgavas – Kalnciema šosejas. Pie tās pieved pār grāvi pārlikta koka laipiņa, tādēļ zīme izskatās kā piemineklis, pie kura var pieiet, nolikt ziedus, padomāt.
Zemkopības ministrijas paraugs
«Latvijas valsts mežu» pārstāvis Tomass Kotovičs stāsta, ka zīme uzlikta maija sākumā, kad Zemkopības ministrijas darbinieki Klīves mežniecībā stādījuši mežu. Netālu atrodas ministrijas darbinieku 2005. gadā stādītās priedītes, kas nu jau pārsniegušas cilvēka augumu un pie kurām atrodas minētā zīme. «Ne katras valsts iestādes darbinieki aktīvi piedalās Mežu dienās. Zemkopības ministrijas paraugs ir ievērības cienīgs. Sabiedrībā nereti sastopams uzskats, ka Latvijā mežus tikai cērt, taču mēs gribam uzsvērt, ka tos arī atjauno,» skaidro T.Kotovičs. Viņš piebilst, ka minētās zīmes izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas ir apmēram tūkstoš latu un ka «Latvijas valsts mežu» apsaimniekotajās teritorijās esot atrodami apmēram 400 dažnedažādu līdzīgu objektu, tostarp soliņi, galdi, skatu torņi, kā arī uzraksti, kas norāda uz vietām, kur mežs ir atjaunots vai arī tiks dēstīts. Tās atgādinot par vecajiem vietvārdiem, ar ko bagāta latviešu valoda. Īpaši daudz šādu zīmju ir Ložmetējkalna apkārtnē. T.Kotovičs atzīmē, ka akmens plāksnē informācija par jaunaudzi iegravēta pirmo reizi. Akmenim vajadzētu būt izturīgākam pret laikazobu atšķirībā no kokā grebtām zīmēm, kādas līdzīgos gadījumos tika uzstādītas agrāk.
Nejūt zīmes pamatīgumu
Apmēram trīssimt metru attālumā no maijā uzliktās zīmes esošo veco mežsarga māju «Zeltiņi» saimnieks fotomākslinieks Aivis Šmulders spriež, ka jaunaudzei pievienotā zīme nav īsti nopietna. «Nav jau iebildumu, ka tā tur atrodas, taču pamatīguma tai trūkst,» saka A.Šmulders. Sākumā viņam licies, ka zīme ir kāda jauna puiša, kurš 2008. gadā šajā ceļa līkumā nosities, avarējot ar kvadraciklu, un kuram par piemiņu dažus metrus tālāk iestādīts krūms. Apmēram trīssimt metru tālāk pie ceļa stāv deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītāja Alda Hartmaņa uzliktais baltais krusts, kas atgādina par paaudzēs stāstītu traģēdiju, kad 1945. gada 17. augustā čekistu meža «ķemmēšanas» laikā pie «Zeltiņiem» tika nošauta Jelgavas Pedagoģiskās skolas audzēkne Maiga Tabaka un nošāvās nezināms mežabrālis. Šo piemiņas vietu, kas pamazām ieaug kokos, A.Šmulders sakopj. ◆
