Nu jau pilnīgi skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma kustas virzienā uz novadu izveidošanu. Palicis tikai mazs «šņauciens», un 6. jūnijā ievēlēsim vietējās pašvaldības. Kādas tās būs, nu jau ir vēlētāju ziņā. Cerams, ka, dodoties uz iecirkņiem, viņiem būs skaidrs, kura partija ar saviem deputātu kandidātiem vislabāk spēs jaunajās novadu domēs pārstāvēt iedzīvotāju intereses. Prognozes norāda, ka iznākums varētu izrādīties daudziem negaidīts.Vietējo pašvaldību vēlēšanu gaidās Ministru kabinets atbalstījis grozījumus reģionālās attīstības likumā, kas paredz, ka jaunizveidojamo apriņķu padomes priekšsēdētāju kandidatūras būs jāapstiprina valdībai. Grozījumi sagatavoti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Par otrā līmeņa pašvaldību likteni runāts gandrīz tikpat ilgi, cik novadu izveidošanu. Šķēpi lauzti gan par apriņķiem pildāmajām funkcijām, gan to skaitu un izveides veidu. Cik noprotams, apriņķa padomi veidos tajā ietilpstošo novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji. Viņiem jāizvirza apriņķa priekšsēdētāja kandidatūra, kuru pēc tam apstiprinās Rīgā. Turklāt to darīs valdība, kura tiek veidota pēc politiskās atbildības principiem. Līdz ar to jau tagad skaidrs, ka otrā līmeņa pašvaldības arī veidos pēc partejiskās piederības principiem. Kā ar tiem gājis līdz šim, laikam nebūs jāskaidro. Izskatās, ka daža laba partija cer savu politisko varu nostiprināt uz daudziem jo daudziem gadiem.
