Rītvakar pirmizrāde uz Codes pamatskolas skatuves, kur vietējais amatierteātris rādīs mūsu novadnieces Vigitas Pumpures lugu “Sonāte vijolei un klavierēm”, kas līdz šim nevienā teātrī nav iestudēta. Savukārt 9. jūnijā Sesavas pagasta svētkos šim pašam Codes amatierteātrim “Spēlētprieks” būs otra pirmizrāde ar V.Pumpures lugu “Spietu laiks”, kas jau ir spēlēta arī citos amatierteātros.
Tautā aizgājušas visas piecas
Pašai autorei ir gandarījums, ka līdz ar “Sonātes vijolei un klavierēm” iestudēšanu visas piecas viņas lugas ir aizgājušas tautā un darbs nav darīts pa tukšo. Par sadarbību ar Codes amatierteātri Vigita Pumpure teic, ka tā ir īpaša draudzība. Codē cilvēki ir tik lieli teātra cienītāji, ka režisorei Solvitai Rotbergai nākas strādāt ar divām aktieru trupām reizē. Tādēļ arī ir divas pirmizrādes pēc kārtas. Turklāt visai interesants ir fakts, ka Codē nav kultūras nama, tādēļ teātra mēģinājumi un izrādes notiek vietējā pamatskolā.
Codes teātrī ir spēcīgi vīri
Vigita Pumpure teic, ka visas viņas lugas ir par attiecībām, bet velti būtu meklēt prototipus kādā konkrētā mājā vai ciemā. Taču noteikti ietekme ir dzīves pieredzei, procesiem valstī un sabiedrībā.
Luga “Sonāte vijolei un klavierēm” (otrs nosaukums ir “Elna”) ir par cilvēku izvēlēm, uzupurēšanos un spēju piedot, atklāj Vigita Pumpure. Tās darbība notiek mūziķu ģimenē (tādēļ arī nosaukumā ir mūzikas instrumenti). “Lugas sižetā divu brāļu attiecības sarežģījas mantas dēļ. Vienai ģimenei ir liela nauda, otrai – nē. Taču otrajam brālim ir nepieciešama nopietna palīdzība. Viņa uzņēmumam, kas taisa guļbūves, draud izputēšana, jo saražoto produkciju vairs nepērk. Savukārt brāļa ģimenei, kam būtu iespēja guļbūvi nopirkt, nav pēc tās īstas vajadzības. Situāciju sarežģī tas, ka lielās naudas īpašnieks ir nevis brālis, bet viņa sieva Elna, kas ir saņēmusi mantojumu,” Vigita Pumpure ieskicē sižeta līniju.
Teātrim, kurš uzņēmies iestudēt šo lugu, pilnīgi noteikti ir nepieciešami trīs spēcīgi vīriešu lomu tēlotāji, kas daudziem amatierteātriem nav pa spēkam, taču Codes teātrim tādas iespējas ir. Domājot par to, kāpēc šī luga divus gadus nogulēja plauktā, autore spriež – varbūt tas ir tāpēc, ka lauku amatierteātriem, kas ir rosīgākie viņas lugu iestudētāji, nav tuva sižeta darbības vieta.
Savukārt drāmas “Spietu laiks” (lugas apakšvirsraksts ir “Laikmeta spogulis”) darbība notiek laukos divās kaimiņu mājās, kur ģimenes dzīvo trīs paaudzēs. Lugā tiek atklāts, cik cieši laukos savijas cilvēku likteņi, bieži tur ir rads rada galā. Attiecības triju paaudžu starpā vienā mājā ļoti bieži ir liels izaicinājums. Tā ir augstākā pilotāža kompromisu mākslā. Autore piebilst, ka ļoti svarīgi amatierteātros ir uz skatuves spēlēt visu paaudžu aktieriem un ļoti bieži spēcīgākie tieši ir vecās paaudzes aktieri ar lielāko pieredzi.
Bezgalības balva – par nenopietno
Visplašāk tautā gājušas Vigitas Pumpures komēdijas “Kaimiņu būšana” un “Tobiass ir miris, lai dzīvo Tobiass”. Tās amatierteātros iestudētas krustu šķērsu – Ķeipenē, Kārķos, Aknīstē, Lejasciemā, Saikavā, Variešos, Laidzē, arī Jelgavā, Vilcē un, protams, Codē. Joki amatierteātros šķiet vairāk pieprasīti un it kā vieglāk nospēlējami. Uzrakstīt lugu, ko iestudētu profesionālie teātri, pagaidām nav sanācis. “Neesmu Ibsens vai Blaumanis,” paškritiski saka autore. Taču viņai dārgas atzinības, ko saņēmusi no profesionāliem kultūras darbiniekiem Jāņa Kaijaka, Daces Vilnes, arī no mūžībā aizgājušās Aijas Štosas. 2011. gadā Vigitas Pumpures “Kuce” ierindojās oriģināldramaturģijas konkursa atzītāko lugu desmitniekā. 2013. gadā par “Kaimiņu būšanu” viņa saņēma Autortiesību bezgalības balvu. Savukārt autorei vislielākā atzinība ir pilnās skatītāju zāles un zvani no režisoriem, kad atkal būs kas jauns.
Vigitas Pumpures iedvesmas avots bieži vien ir bijusi literatūra. “Es daudz lasu grāmatas, lubenes gan ne. Vairāk kaut ko tādu, kas raksturo laiku. Ļoti patīk vēsturiskie romāni un auobiogrāfijas,” atzīst dramaturģe. Savulaik daudz vērtīgu grāmatu ņemts no A.Štosas vadītā grāmatniecības muzeja “Ķipji”, viens no viņas iecienītākajiem autoriem ir latviešu izcelsmes igauņu rakstnieks Augusts Gailīts.
Rakstīšanā – pauze
Vigita Pumpure lēš, ka šogad aprīlī paiet gads, kopš nav uzrakstīts nekas. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta ģimenei, mīļajiem mazbērniem Norai un Eduardam, kas brīvdienas pavada vecmammas ģimenes lauku mājās Mazvilcē. Daudz spēka aiziet ierastajā pedagoga darbā Lielplatones Speciālajā skolā, kā arī Vircavas Tautas namā, kura vadīšanu viņa uz laiku uzņēmusies. Kultūras darba vadīšana prasa jaunas prasmes, dod gandarījumu, un tie ir jauni izaicinājumi.
Vigita sevi velta arī sabiedriskajām aktivitātēm. Pērn viņa kandidēja pašvaldību vēlēšanās, bet tagad uzņēmusies parakstu vākšanu autoceļa Bauska–Dobele atjaunošanai īpaši sliktā stāvoklī esošajā posmā starp Ziedkalni un Eleju. “Mēs, kas esam iestājušies par šo lietu, pieņemam – neba tūlīt viss pozitīvi atrisināsies. Taču kaut pamazām mēs savu ceram panākt,” teic sava novada patriote.
“Drusku jau tā lugu rakstīšana tirda. Bet es nevaru tā mākslīgi kaut ko sagudrot. Man vajag, lai luga pie manis atnāk pati,” par pauzi rakstīšanā saka iecienītā dramaturģe. Viņa arī atzīst, ka rakstniecībā ar “iedvesmas atlidošanu” vien nepietiek. Ir jāvelta laiks, kad vari pie lugas strādāt. Dažkārt divas stundas pie rakstāmgalda aizrit tikai, lai “ieietu” savā daiļdarbā. Bez piecām sešām stundām nav ko sākt. Luga parasti piedzimst kā bērns deviņos mēnešos. Ja ātrāk, tad ir neiznēsāts, un tad to labot sāk režisori un aktieri. Lugas teksti ir sava veida esence, nekā lieka, nekādi atšķaidījumi vai svītrojumi. Uz iebildi par to, vai spēja rakstīt tautā iemīļotas lugas tomēr ir Dieva dāvana, ko nevajadzētu atmest, Vigita Pumpure teic, ka Dievs zina, kur viņai jābūt. “Esmu dažkārt dusmojusies par to, kas ar mani notiek, taču beigās sapratusi, ka Viņam tomēr bija taisnība,” pasmaida Vigita Pumpure.
Vigita Pumpure
• Dzimusi un augusi Jelgavā
• Studējusi Liepājā
• Strādājusi Vilcē un Lielplatonē
• Dzīvo Vilces pagastā
• Bērnu lugas sāka rakstīt 90. gados pašu skolas vajadzībām. Tās spēlē daudzviet Latvijā, turklāt viena iestudēta Daugavpils teātrī
• Pieaugušo lugas Latvijas amatierteātri iestudē kopš 2010. gada
• Autoritātes mūsdienu latviešu literatūrā – Māra Zālīte un Inga Ābele
