Zaļenieku arodvidusskolas direktore Vija Cīrule atzīst, ka viņai savs vārds ļoti patīk tā skanīguma dēļ un vēl arī tāpēc, ka vārdadiena tiek svinēta pavasarī, kad zied zilās vizbulītes.
Zaļenieku arodvidusskolas direktore Vija Cīrule atzīst, ka viņai savs vārds ļoti patīk tā skanīguma dēļ un vēl arī tāpēc, ka vārdadiena tiek svinēta pavasarī, kad zied zilās vizbulītes.
Pie sava vārda Vija tikusi, pateicoties tētim.
– Es biju ļoti ilgi gaidīts bērns savā ģimenē, un tētis gribēja man izvēlēties īpašu vārdu. Viņš kaut kur bija dzirdējis, ka ir tāds vārds Vija. Bet problēmas sākās tad, kad mani vajadzēja kristīt. Mēs esam ļoti ticīga ģimene, bet katoļu mācītājs neparko nevēlējās, lai bērnam dotu tieši šādu vārdu, jo tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē ceļš. Taču mana tēta vēlme bija tik spēcīga, ka viņam izdevās mācītāju pierunāt, – stāsta Vija Cīrule.
Vijas mīļākās savvaļas puķes ir zilās vizbulītes.
– Atceros kādu no savām vārdadienām, kad sāku strādāt par skolotāju. Es atšķirībā no citiem pedagogiem darbu esmu uzsākusi nevis 1. septembrī, bet gan 1. aprīlī. Mana pirmā darbavieta bija Vilces pamatskola, un toreiz Vilces gravā 8. klases jaunieši man vārdadienā uzdāvināja zilo vizbulīšu pušķi. Tas bija tik mīļi, – atceras Vija.
Savukārt no dārgajiem ziediem direktorei mīļākās ir neļķes, kas arī savu statusu ieguvušas, pateicoties vārdadienai.
– Tas bija vēl tolaik, kad mans vīrs vēl nebija mans vīrs. Viņš vārdadienā man uzdāvināja brīnišķīgu neļķu buķeti. Varbūt tāpēc arī kāzu pušķī bija tieši neļķes, – prāto Vija.
Vārdadienas svinībās Vijai neesot īpašu tradīciju, bet obligāts noteikums ir svētku kūka.
– Kādreiz pati parūpējos par šo tradīciju, bet pēdējā laikā vairs kūkas necepu. Mana mīļākā ir tā, ko gatavot iemācīja krustmāte – tā saucamā «šokolādes desa», – stāsta Vija.
