Vasarsvētku vakarā, 15. maijā, pulksten 19 Vilces teātra kolektīvs ielūdz skatītājus uz pirmizrādi. Šoreiz teātris pievērsies Rūdolfa Blaumaņa mantojumam – «Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja».
Vasarsvētku vakarā, 15. maijā, pulksten 19 Vilces teātra kolektīvs ielūdz skatītājus uz pirmizrādi. Šoreiz teātris pievērsies Rūdolfa Blaumaņa mantojumam – “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja”.
Laikmetiem mainoties, jauniem apstākļiem piemērojas peļamais un smejamais. Vilces amatierteātra kolektīva aktieri ar Blaumaņa varoņu tēliem iepazinās un dzīvoja četrus mēnešus.
Autors radījis komisko vecā Zemīša tēlu kā vienu no pirmajiem psiholoģiskajiem raksturiem latviešu dramaturģijā, kas atklājas sarežģītā procesā. Blaumanis radījis cilvēku, kura dzīves pārliecība sakņojas atziņā, ka “laime no naudas nav šķirama, tikpat kā saule no dienas”. Gan Zemīša tēlā, gan visā lugā ir daļa no paša rakstnieka redzētā un izjustā.
“Kā vecais Zemītis nelabo redzēja” pirmpublicējums meklējams 1889. gadā Baltijas kalendārā, bet cenzūras atļauja saņemta gadu agrāk. R.Blaumanis šo darbu bija iecerējis kā Jaungada komisko stāstiņu.
Latviešus allaž pavada neizsīkstoša vēlme redzēt R.Blaumaņa darbus uz teātru skatuvēm, tādēļ daudzi meistari “ķērušies klāt” šā stāsta dramaturģiskā varianta veidošanai. Šķiet, vispiemērotākais skatuvei ir Kārļa Pamšes dramatizējums.
Laikmetiem mainoties, paliek cilvēku alkas dzīvot pilnvērtīgu, ar sirdi saskaņotu mūžu. Izrādes iecere – cilvēcīgās alkas arī mūsdienās nespēj aizstāt ne nauda, ne vara, ne informācijas lavīnveidīgā plūsma un pat ne visas pasaules bagātības.
R.Blaumanis, siržu meklētājs starp sirdīm, nāk līdzi šodienai ar savu daiļrades bagātību, un aizvien nebeidz pārsteigt viņa personāžu kolorītā daudzveidība.
Zemīša tēlā iejuties Pēteris Bleidels. Viņa meitas lomu spēlē Odeta Beire. Skatītājus pārsteigs arī jauno aktieru debija – Ilze Kudlāne daudzsološi strādājusi ar Grietas (kalpu meitas) lomu un Aleksis Ērglis iejuties Ješkas tēlā. Izrādē darbojas divpadsmit personu.
Muzikālo noformējumu veidojis Latvijas Radio skaņu režisors Alfrēds Zarāns. (Ar viņu teātrim izveidojusies laba sadarbība visa teātra pastāvēšanas laikā.)
Skatuviskā darba kvalitāti bagātina senās dejas – einlenderis un polka, ko apgūt līdzējusi horeogrāfe Ivita Lejava.
Izrādi caurvij daudz dziesmu, kas lustīgajai Dauderu saimei īsina Jaunā gada sagaidīšanas mirkli.
Visu papildina gaumīgas dekorācijas, ko veidojuši Natālija Ērgle un Raimonds Cēsnieks.