Šogad septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu karogi plīvo 43 Eiropas valstīs.
Šogad septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu karogi plīvo 43 Eiropas valstīs. Latvijas Eiropas kultūras mantojuma dienas notiek jau trešo gadu. Šogad to temats ir «Latvijas muižas un pilis». Visos Latvijas novados 100 kultūras pieminekļos notiks dažādi pasākumi – konferences, semināri, izstādes, ekskursijas, koncerti, uzvedumi, lai popularizētu kultūras mantojumu, pievērstu sabiedrības uzmanību to kultūrvēsturiskajai vērtībai.
Jelgavas rajonā daudzviet saglabājušās muižu pilis, kungu mājas un pusmuižas. Dažas no tām ir nepelnīti piemirstas, nesakoptas, neappļauta to apkārtne, bet līdzās ir arī tādas, kas ir mūsu novada lepnums. Daudzo muižu skaitā ir XVII, XVIII un XIX gadsimtā kādreiz lepnās, ar galmam raksturīgo spožumu celtās un iekārtotās muižu pilis – Bramberģe, Svēte, Kroņvircava, Zaļenieki, Eleja, Blankenfelde. Vairākas no tām projektējuši slaveni arhitekti – Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Severins Jensens, Džakomo Kvarengi, bet telpu iekšējo apdari veikuši izcili sava amata meistari. Muižu piļu arhitektūru veiksmīgi papildinājuši dārzi un parki, kuros bijuši gan oranžērijas jeb «ziemas dārzi», zvērnīcas, bosketi, «izšūtie parteri», dīķi ar saliņām un pat mākslīgi veidotas pilsdrupas. Muižas, to arhitektūra ir Jelgavas rajona kultūras mantojuma sastāvdaļa, tā ir daļa no gadsimtiem izauklētās mūsu novada kultūrainavas.
Eiropas kultūras mantojuma dienām no mūsu rajona izvirzīti divi objekti – Vilces muiža un Zaļenieku jeb Zaļā muiža.
Vilces muiža kā medību pils celta XVIII gs. II pusē, XIX gs. II cet. Vilces apkārtne izsenis bijusi iecienīta medību vieta. XIX gs. izveidoja skaisto Vilces muižas parku, izmantojot tās apkārtnes dabisko reljefu. Līdz šai dienai Vilces muižas kungu māja saglabājusi ne vien patīkamās proporcijas un apjomus, bet arī galvenās ieejas durvju portālu ar marmora cilni – Mēdemu un Kaizerlingu alianses ģerboni. No 1921. gada muižas ēkā atrodas Vilces pamatskola, kas šogad atzīmēja 160. gadskārtu. Vilces pagasta un skolas vadības aprūpēta Vilces muiža ir viens no sakoptākajiem kultūras pieminekļiem mūsu rajonā.
Zaļenieku jeb Zaļajai muižai ir sena vēsture. Tā bija hercoga domēne Gotharda Ketlera laikā, un to izmantoja kā medību rezidenci. 1768. gada 18. februārī hercogs Ernsts Johans Bīrons parakstīja dokumentu par 200000 ķieģeļu piešķiršanu Zaļās muižas jaunās dzīvojamās mājas būvēšanai. Tajā pašā gadā hercogs sāka maksāt algu arī galdniekmeistaram. Taču pils būvdarbi ieilga. Par spīti tam, hercogs Ernsts Johans ar savu dēlu Pēteri labprāt un visai bieži uzturējās Zaļajā muižā, laiku pavadot medībās. XIX gadsimtā Zaļā muiža piederēja Virtembergas hercogam Aleksandram, bet viņa pēcteči to pārdeva A. fon Šepingam. Viņa atraitnes un vēlāk tās meitas īpašumā muiža atradās līdz 1920. gadam, kad to nacionalizēja Latvijas Republikas valdība. Patlaban muižu izmanto Zaļenieku lauksaimniecības skola. Romantiski izskatās lepnā muižas ēka un tās parks, kura kompozīciju veido ūdenskrātuves un dabiskais reljefs. Zaļenieku muižā saglabājusies iekštelpu interjera dekoratīvā apdare – griestu gleznojumi un parkets. Jācer, ka tuvākajā nākotnē kopīgiem spēkiem radīsies iespēja sākt muižas fasādes restaurāciju, lai arī šī Zaļenieku «pērlīte» un lepnums palīdzētu spodrināt iedibinātās un labās pagasta kultūras tradīcijas.
Eiropas kultūras mantojuma dienām veltītie sarīkojumi notiks Vilces muižā 12. septembrī plkst. 13; Zaļenieku muižā – 13. septembrī plkst. 14.
Aicinām visus. Īpaši lūgti pagastu iedzīvotāji un jaunieši. Hercogu un baronu muižās pārsteigumu netrūks!
