Ar 19. gadsimtā Vilces muižas dzirnavās ražotā papīra ūdenszīmi uz vāka 42 lappušu bieza iznākusi grāmata «Vilces muiža». Tās autore ir vēsturniece un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa. Darbu viņa veica pēc Lolitas Duges vadītās biedrības «Vilces attīstības centrs» ierosmes.
Grāmatā «Vilces muiža» apkopotas ziņas, sākot no Vilces senvēstures un beidzot ar tagadējo laiku, kad muižas kungu namā saimnieko Vilces pamatskola. Atsevišķās nodaļās autore apskata Vilces senvēsturi, muižas īpašniekus, kungu mājas tapšanu (kas sākās 18. gadsimta vidū), muižas kompleksu, atsevišķi izceļot parku, kā arī pamatskolas vēsturi.
Bagātīgi daudz avotu
Strādājot pie grāmatas, M.Putniņa pētījusi dokumentus Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rundāles pils muzejā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā, kā arī vairākās ārvalstu kolekcijās. Autore iepazinusi arī ar Milijas Zībertes, Rutas Baņģieres, Aivas Ozoliņas un citu Vilces pagasta novadpētnieku savākto vēstures materiālu.
Grāmatas sākumā pieminēts nejaušs gadījums 1940. gadā, kad skolēni, muižas parkā uzstādot soliņu, piepeši atklāja senus apbedījumus. Toreiz pēc skolas pārziņa Roberta Goda ziņojuma Pieminekļu valdei muižas apkārtnē veica arheoloģiskos izrakumus (tie tika atkārtoti 1959., 1966. un 1991. gadā). Iegūtie priekšmeti lika secināt, ka Vilcē senie zemgaļi dzīvoja vidējā (no 5. līdz 9. gadsimtam) dzelzs laikmetā.
Mēdemu dzimtas uzņēmība
No septiņsimt gadu ilgā vācu valdīšanas laika M.Putniņa citē dokumentu, kas liecina, ka 1462. gadā Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede piešķīra lēnī Klausam no Mēdeheimas īpašumu starp Vilces, Svētes un Platones upēm. Arī Vilces muižas parkā atrastais 1533. gadā izkaltais Livonijas ordeņa mestra sudraba šiliņš liecina, ka tajā laikā šī vieta bijusi apdzīvota. Savukārt 1620. gada 17. oktobrī datētajā Kurzemes bruņniecības matrikulā ir minēts Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans fon Mēdems no Vilces. Tātad ar Vilces muižu bija saistīta Mēdemu dzimta, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts Jelgavas pils būvētājs Livonijas ordeņa mestrs Konrāds Manderns, kura granīta biste grezno Driksas tiltu Jelgavā. Ar Mēdemu dzimtu, kurai Vilces muiža piederēja līdz 1812. gadam, saistās arī tās kungu nams, uz kuru 1921. gadā pēc muižas zemju nacionalizēšanas pārcēlās Vilces pamatskola.
M.Putniņa smalki apraksta Vilces muižas ēku arhitektoniskos elementus. Nedaudz viņa pieskaras arī muižas saimnieciskajai darbībai. 1801. gadā Karla Dītriha fon Mēdema uz Vilces upes uzbūvētajās ūdens dzirnavās tika ražots papīrs. Šā uzņēmuma produkciju izcēla ūdenszīmes ar Mēdemu dzimtas ģerboni. Savukārt 1811. gadā šo dzirnavu nomnieki H.Pultroks un G.Vegners bija uzlikuši neparastu ūdenszīmi, kas attēloja Dievmāti visā augumā ar nimbu un stariem ap Jēzus galvu.
Karogu saglabāja mājkalpotāja
No Vilces skolas vēstures M.Putniņa izceļ faktu, ka skolas karogu, ko tai 100 gadu jubilejā pasniedza iekšlietu ministrs Vilis Gulbis un uz kura izšūts uzraksts «Darbam. Gaismai. Tēvzemei», visus padomju okupācijas varas gadus saglabāja skolas direktora Jāņa Miesnieka mājkalpotāja Elza Vībure. Sākoties atmodai, viņa to caur radiem nodeva atpakaļ skolai.
Grāmatas «Vilces muiža» izdošanu finansiāli atbalstījusi Jelgavas novada Dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā nav pārdošanā, taču pieejama Latvijas nacionālo bibliotēku sistēmā un būs Jelgavas novada ciemu bibliotēkās. Grāmatu paredzēts izplatīt Vilces pamatskolas salidojumos un citos sabiedriskos pasākumos.
Plānā grāmata par Mūrmuižu
Vēsturniece M.Putniņa kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma ir darbojusies Zemgales kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un popularizēšanā. 2010. gadā viņai iznāca grāmata par Zaļās jeb Zaļenieku muižas vēsturi. Bet šogad nāca klajā «Sakrālās mākslas un arhitektūras mantojums Zemgalē», kurā apkopotas ziņas par 53 Zemgales baznīcām. Tagad M.Putniņa strādā pie Mūrmuižas un arī 1705. gada jūlijā notikušās Mūrmuižas kaujas izpētes.
Grāmatas «Vilces muiža» atvēršanas svētkus kuplināja Ivitas Lejavas vadītā Lielplatones pagasta vēsturisko deju kopa «Senvedere», un Lielvircavas muižu pārstāvoša biedrība «Lielbarons», kuras vadītāja Zanda Zariņa iepazīstināja ar 19. gadsimta modes vēsturi.
Vēsturnieks Andris Tomašūns uzteic M.Putniņas grāmatu par Vilces muižu. Tajā viņš uzzinājis šo to jaunu par muižas īpašniekiem. «Tādu grāmatu vajadzētu izdot par katru muižu,» piebilda A.Tomašūns. ◆
