Pēc sēdēšanas seminārā Rīgā par Eiropas Savienības jautājumiem Latvijas rajonu un reģionālo preses izdevumu pārstāvji nolēma izkustēties un moderatora Miervalda Mozera vadībā devās apskatīt zemnieku saimniecības, kas ir uz attīstības viļņa.
Pēc sēdēšanas seminārā Rīgā par Eiropas Savienības jautājumiem Latvijas rajonu un reģionālo preses izdevumu pārstāvji nolēma izkustēties un moderatora Miervalda Mozera vadībā devās apskatīt zemnieku saimniecības, kas ir uz attīstības viļņa. Viņi apciemoja tieši Jelgavas rajonu, vispirms Zaļenieku «Vilciņus».
Ziņkārīgos ciemiņus laipni sagaidīja saimnieki Ruta un Vladislavs Burmistri, kā arī viņu dēls Arnis, kas, kā saka, ar sirdi un dvēseli pārņēmis daudzus uzņēmuma darbus uz saviem pleciem.
Preses pārstāvjus interesēja viss par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu SAPARD. Burmistri ir izmantojuši pilnu SAPARD programmu – realizējuši trīs rūpīgi izstrādātos projektus. Nu «Vilciņu» sētā stāv traktors, graudu tornis, veltnis, sējmašīna un miglotājs, kas iegādāti, izmantojot savienības līdzfinansējumu. Atgādinām, ka tieši Arnis Burmistris pirmais Latvijā 2001. gadā Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (ZRLP) vēl pirms Ziemassvētkiem iesniedza savu projektu, pretendējot uz SAPARD finansējumu. Toreiz viņš «Ziņām» atzina, ka jau pāris gadu gaidījis SAPARD naudu. Laikus tam sācis gatavoties, taču nav domājis būt pirmais.
«SAPARD mums devis milzum daudz. Pateicoties Eiropas naudai, apgrozījums saimniecībā gada laikā divkāršojās! Projektus mums izstrādāja speciālisti Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, taču zemnieku uzņēmuma grāmatvedība saimniecībā vienmēr bijusi strikti sakārtota. Visa dokumentācija bija kārtībā,» stāsta V.Burmistris. Viņš atceras, ka pašu spēkiem no nulles sākuši saimniekot 1998. gadā klajā laukā. «No tagadējām lietām mums nebija nekā!»
«Vilciņi» gājuši veiksmīgu attīstības ceļu, un nu jau saimniecībā audzē ziemas un vasaras kviešus, ziemas rapsi un cukurbietes 1100 hektāru platībā.
«Droši vien tādēļ, ka bijām pirmie SAPARD pretendenti valstī un esam realizējuši jau visus trīs projektus, preses pārstāvji izvēlējās apciemot tieši mūs,» min V.Burmistris, «mēs par to nedz pārlieku priecājamies, nedz uztraucamies.»
Starp citu, pērn izlietots tikai 60 procentu no piešķirtajiem līdzekļiem SAPARD programmas ietvaros. Tālab, visticamāk, tiks noņemti pāris līdz šim pastāvējuši ierobežojumi. Proti, projekta realizācijas izmaksas drīkstēs būt tik lielas, cik tā autors vēlēsies, un viens lauku uzņēmējs varēs izstrādāt un īstenot tik projektu, cik gribēs un spēs.
«Tādā gadījumā šogad vēl ne, bet nākamgad gan pieteiksimies uz SAPARD ceturto reizi,» spriež A.Burmistris.
Stāstot zinātkārajiem žurnālistiem par SAPARD procedūru, saimniekiem talkā nāca ZRLP vadītājs Viesturs Reinfelds un SAPARD apakšprogrammas «Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija» projektu reģistrators Edmunds Pipers. Viņi atgādināja, ka vispirms SAPARD pretendentiem kārotais projekts jārealizē par pašu naudu. Un tikai pēc tam čaklie lauku saimnieki saņem Eiropas naudu. «Mēs SAPARD finansējumu ieguldām tālāk ražošanā,» stāsta Burmistri.
Lai saņemtu līdzfinansējumu, uzņēmumam jāapsaimnieko vismaz 15 hektāru zemes.
Pēc pastaigas «Vilciņu» vējainajos laukos žurnālisti devās ciemos pie Modra Jansona uz Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecību «Līči». Tur viņi vairāk iepazinās ar SAPARD apakšprogrammas «Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana» realizēšanas niansēm.
