No kooperatīvam «Latraps» piegādātajām 1500 tonnām rudzu ap 90 procentu ir ar melnajiem graudiem.
«Tā ir katastrofāla situācija Latvijas rudzu audzētājiem,» secina kooperatīva «Latraps» pārstāve Evita Krauze, stāstot par šīs sezonas rudzu kvalitāti, kas apbēdinājusi lielāko daļu šo graudu audzētāju. Pasaules tirgū ir ierobežots pieprasījums pēc tādiem graudiem, līdz ar to iepirkumu cenas būs stipri zemākas, nekā būtu veseliem rudziem. Prognozes gan neiepriecina – ja «Latraps» neatradīs slimo rudzu realizēšanas iespējas, audzētāji var palikt bez samaksas par piegādāto ražu. Izraisa smagu saindēšanos Melnie graudi jeb tā dēvētie vilkazobi zemniekiem nav jaunums – pēdējos gados tie Latvijā atklāti ik sezonu. Vārpās atrodamie līdz piecus centimetrus garie melnie graudi patiesībā ir parazītiskās sēnes (Claviceps purpurea) sklerociji, kas attīstās sēklaizmetņos graudu vietā, ja ziedēšanas laikā tos inficē slimības ierosinātājs. Kā zina teikt Valsts augu aizsardzības dienesta pētnieks Jānis Āboliņš, tie parasti ir lielāki par kultūraugu graudiem, izliekti, tumši violetu vai melnu apvalku un baltu saturu.Tā dēvētie vilkazobi ir indīgi siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkam, jo satur virkni alkaloīdu. Jau pusprocents melno graudu piemaisījuma pārtikas vai lopbarības graudiem var izraisīt smagu saindēšanos, pat ar letālu iznākumu. Valsts normatīvos teikts, ka intervencē iepērk rudzus, kuru ražā melno graudu īpatsvars nepārsniedz 0,05 procentus jeb puskilogramu tonnā. Šogad melno graudu daudzums stipri pārsniedz pieļaujamās normas pārtikas un lopbarības rudzu tirdzniecībā, atklājies «Latraps» veiktajās pārbaudēs.«Ziņām» gan neizdevās iegūt precīzus datus, cik lielas rudzu platības ir mūsu rajonā, jo tādu informāciju neapkopo nedz nozares ministrija, nedz citi dienesti. Statistika par 2008. gada sējumiem liecina, ka no visiem graudaugiem rudzi valstī aizņem ap 10 procentu jeb 54,2 hektārus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem secināms, ka Zemgalē tie iesēti ap 15 tūkstošos hektāru. Mēģina slimos graudus atdalīt Kooperatīvs «Latraps» pašlaik aktīvi meklē problēmas risinājumu, mēģinot atrast variantu, kā efektīvi un par salīdzinoši zemām izmaksām atdalīt piegādātos slimos no veselajiem rudziem. «Šāda situācija vērojama visā Latvijā un neietekmē tikai atsevišķus reģionus, tas nozīmē, ka šī problēma skars lielāko daļu Latvijas rudzu audzētāju,» saka E.Krauze.Kooperatīvs saviem biedriem jūlijā nosauca iepirkuma cenu, pārtikas rudziem tā ir 58 lati par tonnu, savukārt par lopbarību sola 52 latus. Par ražu, kurā atrasti melnie graudi, kooperatīva pārstāve izsakās atturīgi: «Pašlaik grūti ko precīzu teikt, jo jāmeklē varianti, vai šiem graudiem būs pielietojums un iespēja tos realizēt. Tad arī redzēsim, kādas būs cenas.» Vairojas nemainītas augsekas dēļ Ļoti daudz melno graudu labībā bija 2004. gada rudenī, un tas radīja nopietnas problēmas sagatavot sertificētu sēklas materiālu. Lai izstrādātu rekomendācijas šādu graudu ierobežošanai ražošanas sējumos, LLU profesores bioloģijas zinātņu doktores Birutas Bankinas vadībā 2005. gadā sākti plaši rudzu melno graudu epidemioloģijas pētījumi dažādās Latvijas vietās. Zinātniskajos rakstos pieejamie pētījuma secinājumi vēsta, ka melno graudu izplatību sējumā ietekmē augu maiņa. Visvairāk tie novēroti atkārtotā rudzu sējumā un pēc vasarāju labībām, turklāt raksturīgi, ka šī tendence īpaši redzama lauka malās. Iespējams, tas saistīts ar infekcijas materiāla uzkrāšanos (nenopļauti augi, izbiruši graudi, sliktāka augsnes apstrāde). Pēc divdīgļlapjiem un atmatas melno graudu ir būtiski mazāk, teikts secinājumos.Melno graudu izplatību ietekmē arī sējumu biezība – biezākos to skaits ir būtiski zemāks. Kā samazināt vilkazobu izplatību Jāievēro augu maiņa – rudzu sējumus nav vēlams izvietot blakus laukam, kurā varētu būt izbiruši melnie graudi Jāsēj no melnajiem graudiem vai to fragmentiem attīrīta un kodināta sēkla Veģetācijas periodā jāierobežo graudzāļu dzimtas nezāles Ap labības laukiem jānopļauj savvaļas graudzāles līdz to noziedēšanai Lauki, kuros graudaugi bijuši inficēti ar slimības ierosinātāju un kuros, ražu novācot, izbiruši sklerociji, rudenī jāar 22 – 25 cm dziļi. Sklerociji, kas iestrādāti dziļāk par 6 – 8 cm, pavasarī nedīgst vai to augļķermeņi nesasniedz augsnes virspusi un gada laikā iet bojā Ja ar tīrāmajām vai šķirojamajām mašīnām nevar atdalīt melnos graudus no veselajiem, to iespējams izdarīt ar flotācijas metodi, izmantojot vārāmā sāls šķīdumu Avots: VAAD
