“Pašlaik varam uzelpot – pamatīgākie atjaunošanas darbi vairāk vai mazāk ir noslēgušies, atlikuši smukuma darbi,” saka “Villas Medem” apsaimniekotājas SIA “Leopolds” valdes priekšsēdētāja Sintija Gribule. Kopš 2015. gada, kad pērn 200 gadu jubileju nosvinējušo ēku iegādājās vācu investors, tā piedzīvojusi vērā ņemamas izmaiņas, sākot ar jumta un fasādes sakārtošanu un beidzot ar komunikāciju, kanalizācijas, grīdas izbūvi un citiem darbiem. “Villa Medem” ir pieejama interesentiem un atvērta sadarbības partneriem.
Atdzimst 200 gadu sena godība
Grāfu Mēdemu klasicisma stilā ieturētā savrupmāja “Villa Medem” Jelgavā celta 1818. gadā pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica projekta, kas tobrīd tika uzskatīts par viņa lielāko šedevru visā Kurzemes un Zemgales hercogistē, liecina Latvijas Piļu un muižu asociācijas mājaslapā pilis.lv publicētā informācija. Vienstāva ēkas centrālā daļa ir simetriska un divstāvu, un abās garenfasādēs rotāta ar kolonnu portiku (uz kolonnām balstīta ēkas ieeja). Ēkas frontonu rotā grezns ornaments ar ģerboni.
Dzimtas īpašumu būvējis pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas brālis – grāfs Žanno fon Mēdems. Kā “Ziņas” vēstījušas iepriekš, hercogiene Doroteja ar māsu Elīzu fon Reki tajā nav uzturējušās. No Elīzas rakstu krājuma “Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas” noprotams, ka māsas vairījušās no tuvām attiecībām ar brāli Žanno viņa augstprātības un uzskatu dēļ. Jelgavā viņas mēdza uzturēties tēva namā, kas atradies ap to vietu, kur tagad ir LLU Tehniskās fakultātes ēka.
1881. gadā villu un parku iegādājās Jelgavas Latviešu biedrība, kas tur rīkoja koncertus un teātra izrādes. 1908. gadā to nopirka blakus esošās linu fabrikas īpašnieks Hofs. Kāds no Žanno pēctečiem esot bijis draugos ar bermontiešu sabiedrotajiem un ļāvis šai ēkā ierīkot ko līdzīgu štābam, tāpēc “Villa Medem” bija pēdējā vieta Jelgavā, kur sakāva bermontiešus. Tai līdzās esošo Lilienfelda ielu pirmās brīvvalsts laikā nosauca par Uzvaras ielu, bet agrāko dārzu – par Uzvaras parku. Parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Villa Medem” dārza daļa. 1895. gada 15. jūnijā no šīs vietas sākās Jāņa Čakstes organizēto IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku gājiens, kam par godu 2008. gadā parkā tika uzstādīts piemiņas akmens “Dziesmu vainags”.
Otrā pasaules kara laikā villa dega, taču sienas un portiks izturēja. 1946. gadā tika lemts par ēkas atjaunošanu, kas Jelgavai bijis neierasts lēmums, jo liela daļa arhitektūras šedevru, kas kara laikā bojāti vai izdeguši, tika nojaukti, vēsta interneta resursi. “Villa Medem” ieguva tās sākotnējo fasādes izskatu un formu, nojaucot vēlākajos gados veiktos pagarinājumus. Ēkas veidolā tika ienesti jauni elementi, un tā tika pielāgota linu fabrikas kluba vajadzībām. Kopš privatizācijas 1994. gadā tā piederēja organizācijai “Jaunā paaudze”, villā atradies naktsklubs. 2002. gadā to iegādājās SIA “Baks”, bet 2015. gadā – SIA “Leopolds”.
Kaimiņiem jāievēro ēkas statuss
Pēc tam, kad īpašumu iegādājās vācu investors inženieris un pasaulē ievērojams uzņēmējs Karstens Estmanis, ēkā strauji sākās remontdarbi. Tā kā villa ar dārzu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, visas darbības tajā jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (agrākā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija). Nekādu aizķeršanos šajā ziņā, tāpat kā sadarbībā ar Jelgavas būvvaldi, nav bijis, tieši otrādi – izveidojusies lieliska sadarbība, stāsta S.Gribule.
Par ēkas stāvokli pirms remonta liecina senās fotogrāfijas. Vispirms sakārtots jumts, lai tajā nevarētu iekļūt ūdens. 2016. gadā restaurēta fasāde, izņemot to daļu, kas vērsta pret kaimiņos esošās kādreizējās linu fabrikas teritoriju – ēkas attīstītāji satraucas, ka blakus notiekošie darbi varētu sacelt putekļus, kas sabojās atjaunoto fasādi. Tā tas jau noticis ar atjaunoto priekšējo fasādi, kuru, nojaucot linu fabrikas teritorijā esošās ēkas, ieskāva putekļu mākonis. “Muiža ar arhitektonisko dārzu atrodas metra attālumā no padomju laika betona žoga, aiz kura tika sagrautas senās vērptuves un izdemolēti villas vēsturiskie ieejas vārti. Fabrikas teritorijā izveidoti būvgružu kalni. Kavējamies darbus veikt, jo netiek respektēta simt metru aizsardzības zona vai arī mūsu kaimiņi īsti neizprot tās nozīmi un draudus, ko viņu darbības var izraisīt arhitektūras piemineklim,” skaidro S.Gribule.
2016. gada jūlijā, demontējot kritiskā stāvoklī villai blakus esošās linu fabrikas ēkas, krītošie fragmenti sagrāvuši divus betona žoga posmus, cietis vēsturiskā dārza betona stūris. Linu fabrikas teritorijas īpašnieki solījuši žogu salabot, bet tas vēl nav izdarīts. Villas apsaimniekotāji caurumu aiztaisījuši ar pagaidu drāšu pinumu, lai teritorijā nevarētu iekļūt nepiederošas personas – sevišķi gada siltajā laikā pa linu fabrikas bīstamajām ēkām un teritoriju iecienījuši ložņāt bērni un jaunieši (S.Gribule saka paldies Jelgavas Pašvaldības policijai par atsaucību, reidu laikā pievēršot uzmanību muižai, ņemot vērā, ka tā atrodas klusā pilsētas daļā). Villas apsaimniekotāji nav arī apmierināti, ka būvdarbu laikā pacelts kaimiņu teritorijas līmenis, kā dēļ lietus notekūdeņi un mitrums nonāk aizsargājamā villas dārza arhitektoniskajā daļā un pagrabā.
Bijušās linu fabrikas teritorijai ir vairāki saimnieki. “Ziņām” neizdevās sazināties ar villai vistuvākā zemes gabala pašreizējo īpašnieku, lai uzzinātu par plānoto darbu virzību, taču iepriekšējais – SIA “IKD” pārstāvis – apšauba, ka iespējamie putekļi varētu tikt pāri betona žogam un kaitēt ēkai, lai arī būvgružu kaudze ievērojami pārsniedz žoga augstumu. Viņš nevēlas strīdus ar kaimiņiem, bet, ja pastāv problēma ar notekūdeņiem, villas īpašniekiem iesaka ierīkot drenāžu.
S.Gribule skaidro, ka Mēdemu villas teritorijas līmeni pacelt nav iespējams, kā to ir izdarījuši kaimiņi, jo tādējādi tiktu aprakts betona veidojumu dārzs un pakāpieni un tas neatbilstu blakus esošā Uzvaras parka līmenim. Arī drenāžu izbūvēt neesot iespējams, jo vēsturiskās liecības atrodas pārāk tuvu betona žogam.
Villas galds skatāms muzejā
Pēc jumta un daļējas fasādes sakārtošanas villas saimnieki ķērušies klāt iekšdarbiem. Ierīkota kanalizācija, elektrība. Kad ēku iegādājušies, iekšpusē vietām bijusi nevis grīda, bet smilšu bedres. Pēc vecajiem paraugiem izgatavotas jaunas iekšdurvis, savukārt uz terasi vedošo ārdurvju restaurācijai tiek cerēts uz projekta finansējumu. Lielajā zālē atjaunota daļēji saglabājusies oriģinālā durvju aploda. Šeit esošās antikvārās mēbeles atceļojušas no Vācijas un Francijas. Savukārt abus spoguļus, kas atrodas ieejas zālē, uzdāvinājusi kāda vācu baronese.
Daudz vizuālu liecību par to, kā ēkā izskatījies Mēdemu laikā, tās īpašniekiem nav. Vienīgā informācija ir par lielo zāli. Fotogrāfijā telpā redzam apaļu galdu ar astoņiem krēsliem – galds un divi krēsli atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, bet pārējie seši – Tukuma muzejā. S.Gribule stāsta, ka neilgi pēc villas iegādes mēbeles uz Jelgavas muzeju atceļojušas no Rundāles. Ar laiku esot iecere sākt sarunas par oriģinālo mēbeļu pievienošanu muižas vēsturiskajai ekspozīcijai, taču šobrīd tas vēl nav iespējams – tām nepieciešami īpaši klimatiskie apstākļi.
Ēkā ir izbūvēta profesionāla virtuve, kurā interesenti, kas vēlas villā sarīkot kādu pasākumu vai svinības, var ierasties ar savu pavāru. Tas Latvijā esot visai unikāls piedāvājums. Savukārt otrajā stāvā iespējams organizēt seminārus, konferences, meistarklases. Šeit notīrīti griesti, apmestas sienas, ielikta grīda, kuras vietā pirms tam bijušas vien “dzelzceļa sliedes” – metāla konstrukcijas. Pa otrā stāva logu paveras skats uz Driksu, un bieži rīta pusē redzami arī savvaļas zirgi, kuri dodas pie upes padzerties.
Šķērsojot pirmā stāva priekštelpu un lielo zāli, nonākam terasē, kas vērsta uz Uzvaras parka pusi. “Sevišķi brīnumaini šeit ir pavasarī un vasarā, bet karstās vasaras dienās villas mūri sniedz patīkamu vēsumu,” stāsta S.Gribule. Ēka esot tik pareizi uzbūvēta, ka dienas laikā saule tai apiet apkārt, iespīdot katrā logā, un vakaros ilgi var priecāties par saulrietu. No terases paveras skats uz strūklaku, pa kuras baseinu siltās dienās varēs arī pabradāt vai atveldzēt kājas, sēžot uz tā malas un izbaudot villas senatnīgo gaisotni.
Tūristu interese liela
Jau šajā pavasarī un vasarā villa aicinās uz dažādiem pasākumiem – tuvākajos mēnešos tas varētu būt brenčs un gleznu izstāde. Informācijai par jaunumiem var sekot līdzi villas feisbuka un instagrama lapās. Tāpat ēku ir iespējams īrēt privātiem pasākumiem, šeit svinētas arī kāzas. Bez īpašas reklāmas gan vietējo, gan ārzemju tūristu interese par villu esot liela. Tajā viesojušies arī Mēdemu dzimtas pārstāvji. Lēnām tiek arī veidota ekspozīcija par ēkas vēsturi. Pašlaik gan villas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.
Kā ar spoku stāstiem, kas tā patīk tūristiem? Villā neviena ēteriska būtne neesot manīta, taču pastāv pieņēmums, ka tajā mīt Doroteja. “Tā kā esam pret ēku ļoti labvēlīgi gan domās, gan darbos, arī tā ir ļoti labvēlīga pret mums,” tā S.Gribule.
Villas saimniekam šobrīd konkrētu plānu par ēkas nākotni nav. Sākotnējā iecere, kas Jelgavu un visu Baltiju varētu izcelt Eiropas mērogā, vairs neesot aktuāla, tāpēc netiek atklāta. “Kad investors pirmo reizi ieraudzīja villu, viņš tajā iemīlējās. Viņam jau ir bijusi pieredze ar vēsturisku ēku – savulaik viņam piederēja Vendhauzenas pils Vācijā (Schloss Wendhausen). Saskaroties ar Latvijas sistēmu, šo trīs gadu laikā viņam nācies izjust trūkumus likumdošanā, attieksmē, procesu necaurskatāmībā un saprast, ka nav jēgas ieguldīt līdzekļus valstī, kur tos nevēlas. Ir daudz citu valstu, kurās investēšana ir daudz patīkamāka. Tomēr viņš joprojām ir entuziastiski noskaņots un cer, ka kādu dienu būs droša un labvēlīga vide investēšanai Latvijā,” skaidro S.Gribule. SIA “Leopolds” ir atvērta īstermiņa vai ilgtermiņa daļējai vai pilnīgai muižas iznomāšanai.
