Jelgavā un rajonā reģistrētas 2673 personas, kurām piešķirta invaliditāte garīgās veselības dēļ. Lielākā daļa no viņiem nevar strādāt algotu darbu, tādēļ zināma atbildība par šiem cilvēkiem jāuzņemas valstij un pašvaldībām.
Jelgavā un rajonā reģistrētas 2673 personas, kurām piešķirta invaliditāte garīgās veselības dēļ. Lielākā daļa no viņiem nevar strādāt algotu darbu, tādēļ zināma atbildība par šiem cilvēkiem jāuzņemas valstij un pašvaldībām. Latvijā tikai Jelgavā un Rīgā darbojas divi atsevišķi dienas centri – cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem un cilvēkiem ar garīgām slimībām. Pacientu iemaņu un rehabilitācijas attīstībai tas ir ideālākais variants, jo izpausmes un pieeja šiem cilvēkiem ir tik dažāda, ka viņiem sadzīvot būtu gandrīz neiespējami.
Garīgās veselības problēmas Latvijā ir 4,4 procentiem iedzīvotāju. Dienestu nepietiekamās pieejamības un datu uzskaites dēļ tas ir salīdzinoši maz uz citu valstu fona, kur šādu pacientu ir 7 – 9 procenti. Latvijā joprojām nav arī pieņemts Psihiatriskās palīdzības likums, taču Veselības ministrija tikko kā klajā laidusi pamatnostādnes iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai 2006. – 2016. gadā. Tās izstrādātas, lai noteiktu turpmāko garīgās veselības jomas attīstību un sabiedrības rīcību Latvijas iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Ministrijas izstrādātajā dokumentā īpaša uzmanība vērsta uz ārpusstacionāro palīdzību cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem un slimībām. Nepietiekamās aprūpes dēļ pacienti pakļauti īpašam riskam – vardarbībai, psihoaktīvo vielu lietošanai, fiziskām saslimšanām, traumām u.c. Šīs iedzīvotāju grupas ir arī maz aizsargātas no līdzcilvēku negatīvās attieksmes un diskriminācijas.
Ko darīt?
Nozīmīgāko psihiatriskās palīdzības apjomu personām ar psihiskām slimībām un garīgiem traucējumiem nodrošina valsts. Tā balstās uz stacionārām iestādēm, no kurām viena atrodas arī Jelgavā – psihiatriskā slimnīca “Ģintermuiža”. Pacienti tur saņem arī ambulatoro aprūpi un dienas stacionāra pakalpojumus. Taču ne visi slimnīcā uzturas ilgstoši, turklāt pēdējos gados vērojama tendence samazināties stacionāra gultu skaitam.
Kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi iznāk no psihiatriskās slimnīcas? Kā dzīvot vecākiem, kuru atvases ir pieskatāmas visu dienu, un tādēļ algotu darbu strādāt nav iespējams? Kur rast mierinājumu un atbalstu smagajā brīdī, kad noticis tas, no kā visi tik ļoti baidāmies, – uzzinām, ka bērns nekad nebūs tāds kā citi?
Šie un daudzi citi jautājumi neskaitāmas dienas un naktis nomocījuši cilvēkus, kuru tuviniekus piemeklējusi nelaime. Tas ir smags dzīves pārbaudījums, kas prasa milzīgu pacietību, izturību, bet galvenais – atbalstu. Ģimenes ārstiem reizēm pietrūkst zināšanu personu ar psihiskām slimībām un garīgiem traucējumiem ārstēšanas, aprūpes un rehabilitācijas jautājumos, arī pārāk lielais reģistrēto pacientu skaits ģimenes ārstam liedz atvēlēt pietiekami daudz laika un uzmanības, lai iedziļinātos katra problēmās. Joprojām nav pilnīgas psihiatru un psihiatrijas dienestu sadarbības ar primārās aprūpes ārstiem, dažkārt ir vāja informācijas apmaiņa par konkrēta pacienta ārstēšanu. Jautājums paliek atklāts – ko darīt?
Iespējas ir
Jelgavā vairākas iestādes aktīvi sniedz atbalstu cilvēkiem ar garīgām problēmām. Pamatārstēšanu un pacienta novērošanu veic psihiatriskā slimnīca “Ģintermuiža”, kur ir arī nodaļa bērniem. Ārpus slimnīcas ar vismazākajiem pacientiem strādā bērnu attīstības centrs “Rotaļa” – tajā izveidota īpaša rehabilitācijas grupa. Tālāk daudzu ceļš ved uz Jelgavas Speciālo skolu, kur zināšanas gūst bērni gan ar mācīšanās grūtībām, gan garīgas veselības problēmām. Ar jauno paaudzi strādā invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs “Cerība” un citas sabiedriskās organizācijas. Pilsētā darbojas valsts finansētais sociālās aprūpes centrs “Jelgava”, bet Vilces pagasta Ziedkalnē – jauniešu specializētais aprūpes centrs. Jau vairākus gadus Jelgavā ir divi dienas centri pacientu sociālajai rehabilitācijai, kur cilvēki saņem kompleksu aprūpi, tiek risinātas slimību izraisītās problēmas, nodrošinātas dienas aktivitātes, sekmēti sociālie kontakti u.c. Lai arī abi centri strādā ar vienas grupas klientiem, tie ir atšķirīgi, ar dažādu pieeju rehabilitācijai.
Dienas centrs “Integra”
Dienas centrs personām ar garīgiem traucējumiem “Integra” tapis kā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes izstrādāts un Labklājības ministrijas apstiprināts projekts, kura realizācija sākās 2003. gada 1. septembrī. Klientiem centrs pieejams no 2003. gada 1. decembra. Projekta realizācijas termiņš ir četri gadi, un tas noslēgsies nākamā gada decembrī. Finansiālo daļu līdz šim sedz valsts un pašvaldība, bet 2006. gadā visas centra uzturēšanas un darbības izmaksas būs jāpārņem pašvaldībai.
“Centra mērķis ir nodrošināt sociālo aprūpi un rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas Jelgavā dzīvojošām personām ar garīgiem traucējumiem no 16 gadu vecuma. Mūsu klienti ir 1. un 2. grupas invalīdi. Tie ir jaunieši, kas neapmeklē speciālās izglītības iestādes, profesionālos centrus, neapgūst arodizglītību – cilvēki, kuri darba tirgū nestrādā vai strādā nepilnu darba laiku. Nepieciešamība pēc šāda centra veidojās, kad vecākiem, lai varētu strādāt algotā darbā, nebija iespēju atstāt savu bērnu, kuram vajadzīga pieskatīšana,” stāsta centra vadītājs Gints Taube.
Centrā ir 16 vietu. “Sākumā mums bija bažas, vai tās visas tiks aizpildītas, bet tagad varam droši teikt, ka interese ir lielāka, nekā spējam pieņemt,” secina G.Taube. Klientu apzināšana notiek pakāpeniski, palīdzot kolēģiem no Jelgavas Speciālās skolas, psihiatriskās slimnīcas, kur pieejama informācija par dienas centru “Integra”. Centrā uzturas cilvēki no 16 gadu vecuma, vecākajam ir 38 gadi. Apmeklētāji piedalās nodarbībās, apgūst dažādas iemaņas, atpūšas, kontaktējas cits ar citu, saņem speciālistu konsultācijas, ir nodrošināti ar siltām pusdienām. Lai arī centra iemītnieku pamatuzdevums ir trenēt ikdienā nepieciešamās iemaņas, bieži vien viņi daudzas lietas apgūst pilnīgi no jauna. “Mēs ejam arī tālāk – mācāmies lasīt un rakstīt. Citiem tas padodas, citiem ne,” skaidro centra vadītājs.
“Integra” darbinieki veido labas attiecības ar Jelgavas psihiatrisko slimnīcu, otru pilsētas dienas centru, speciālistiem, lai pēc iespējas labāk varētu palīdzēt saviem klientiem un viņu tuviniekiem.
Ar projektiem līdzekļu piesaistē “Integra” vēl nepiedalās, bet G.Taube spriež, ka nākotnē tas varētu attīstīties. Arī apmeklētāju vecāki jau sākuši domāt par savas sabiedriskās organizācijas izveidi.
Par klientu diagnozēm centrā netiek runāts, nodrošinot pilnīgu konfidencialitāti.
“Cik zināms, Latvijas pilsētu dienas centros lielākoties vienkopus atrodas gan invalīdi ratiņkrēslā, gan cilvēki ar kustību problēmām, tur ir jauni un veci, cilvēki ar psihiskām saslimšanām un garīgiem traucējumiem. Izņēmums ir Rīga un Jelgava, kur šīs vietas ir norobežotas. Varbūt mūsu pilsētai tas ir ekonomiski neizdevīgāk, bet, no cilvēciskā aspekta raugoties, tas ir daudz humānāk un pareizāk,” spriež G.Taube.
Dienas centra darbinieki savā darbā ievēro normalizācijas principu – tas nozīmē, ka visām personām ar garīgās attīstības traucējumiem tiek padarīts pieejams ikdienas dzīvesveids un dzīves nosacījumi tiek pielīdzināti apkārtējā sabiedrībā pastāvošajiem. Viens no centra uzdevumiem ir izstrādāt attīstības programmas, kas maksimāli veicina patstāvību un sociālo prasmju izmantošanu ikdienā. Individuāli izstrādātās programmas palīdz ne tikai jaunietim ar garīgās attīstības traucējumiem, bet piedāvā arī viņu vecāku problēmu konstruktīvus risinājumus. Kā vienam, tā otram nepieciešams stiprs sabiedrības atbalsts, lai viņu savstarpējās attiecības būtu līdzsvarā.
Stāsta centra “Integra” klientes Ingas mamma
Pēc Speciālās skolas Inga gadu nodzīvoja mājās, jo centrā nebija brīvu vietu. Meita ieslēdzās sevī, vairāk gulēja un neko nevēlējās darīt. Arī pagalmā viņa negribēja iet, jo jau iepriekš bija saskārusies ar vienaudžu nežēlastību. Spriežot pēc savas meitas, šiem bērniem ir ļoti vajadzīgas emocijas un saskarsme. Nevaru izstāstīt, cik biju priecīga, uzzinot par dienas centru. Inga tur iet ar lielu prieku un gaida šo brīdi katru dienu, viņai tur ļoti patīk. Sākumā es katru rītu meitu vedu, bet tagad Inga brauc pati ar autobusu. Viņa kļuvusi drošāka, atvērtāka. Meita arī sporto un piedalās “Cerības” organizētajās spēlēs. Vissvarīgākā diena centrā viņai ir pirmdiena, kad ir dežūras diena, Inga tai ļoti gatavojas. Līdz ar to arī man radies emocionāls komforts, varu mierīgi strādāt, un darbā kolēģi pamanījuši, ka esmu kļuvusi dzīvespriecīgāka. Pateicoties manas darbavietas bērnudārza “Zemenīte” vadītājas atbalstam, Inga uz pusslodzi sākusi strādāt, tas viņai rada ļoti lielu gandarījumu (Inga bērnudārzā mazgā un gludina veļu). Centrs palīdz ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, mums ir sava atbalsta grupa. Ir problēmas, ko izrunājam tikai savā starpā un neuzdrošināmies stāstīt nevienam citam. Šķiet, tagad esmu tikusi pāri apziņai, ka mana meita ir savādāka nekā pārējie bērni, bet sākumā bija ļoti smagi sabiedrības nosodošās attieksmes un pazemojumu dēļ.
Dienas centrs “Atbalsts”
Dienas centrs “Atbalsts” veidots cilvēkiem ar garīgām slimībām un paredzēts 30 klientiem.
Tas dibināts 1997. gadā pie Jelgavas psihiatriskās slimnīcas, 2004. gadā centru pārņēma Jelgavas pašvaldība. Lielākā daļa tā klientu ir šizofrēnijas slimnieki. “Uz mūsu centru cilvēki nāk kā uz darbu, jo veselības stāvokļa dēļ viņi algotu darbu nevar strādāt. Kad ir veselības saasinājumi, pacienti ārstējas slimnīcā, bet, kad stāvoklis kļūst stabils, viņi tiek izrakstīti no stacionāra un dzīvo savā mājas vidē. Daudziem būtu izmisums, ja nebūtu šāda dienas centra,” stāsta vadītāja Līga Balsa.
Dienas centrā klienti var uzturēties no pulksten 8 līdz 17. Slimības specifika nedaudz grauj personību, pacienti aizmirst agrāk gūtās iemaņas, un brīžiem zūd realitātes izjūta. Centrā viņi uztur iemaņas un sociālās prasmes, kā arī attīsta jaunas, lai būtu spējīgi ikdienā par sevi pastāvēt.
Centrā cilvēki pavada darba dienas, bet brīvdienās un vakaros atrodas savās mājās un ģimenēs. Jaunākajam klientam ir 19 gadu, vecākajam – 70. Viņiem visiem ir invaliditāte un slimnīcā noteikta diagnoze. Viena cilvēka uzturēšana centrā pašvaldībai izmaksā 88 santīmus dienā.
“Klientiem piedāvājam brokastis, pusdienas, viņi paši sev uzsilda un mācās pagatavot ēdienu, uzkopj telpas. Mēs organizējam dažādus sarīkojumus, apmeklējam pilsētas pasākumus – teātrus, izstādes, koncertus –, muzejus, izbraucam arī ārpus Jelgavas. Divas reizes nedēļā notiek ārstnieciskā vingrošana, ir izredzes, ka drīzumā varēsim piedāvāt apmeklēt arī baseinu. Ikdienā viņi pārsvarā aizņemti ar rokdarbiem, ar viņiem strādā psihologs un konsultē psihiatrs. Centrā tiek pārrunātas arī dažādas ikdienišķas lietas,” stāsta vadītāja.
Dienas centrs ievērojami atvieglo slimo cilvēku ikdienu, jo veselības stāvokļa dēļ viņi nav pielāgoti tādiem apstākļiem un situācijām kā veselie. Invaliditātes pensija šiem cilvēkiem atkarībā no darba stāža ir vidēji 60 – 70 latu. Slimība, ar ko sirgst lielākā daļa “Atbalsta” klientu, ir specifiska. Raksturojot šizofrēniju, parasti runā par personības dalīšanos un izmainītu domāšanu, tās izpausme ir visai daudzveidīga. Iemesli, kādēļ cilvēks ar to saslimst, var būt dažādi. Visbiežāk tas ir ģenētisks faktors, kas zināmu apstākļu sakritībā “laužas uz āru”, un cilvēka galvas smadzenēs veidojas bojājumi.
“Ar slimību var sasirgt bērnībā, brieduma gados un arī vecumā. Bieži tie ir talantīgi cilvēki, taču sabiedrības attieksme pret viņiem joprojām nereti ir nievājoša. Nekad nedrīkst smieties par otru, jo nevari zināt, kas rīt notiks ar tevi pašu. Tādēļ viņiem jāpalīdz, cik vien ir mūsu spēkos,” pārliecināta L.Balsa.
Stāsta dienas centra kliente Z.
Centru apmeklēju divus gadus. Man ļoti palīdz tas, kā viss tiek organizēts. Vispirms sīkāk var iepazīties ar ēdienu gatavošanu. Te ir draugi, parunājamies – kļūst vieglāk. Es saslimu 1988. gadā, kad man bija 33 gadi. Toreiz strādāju valsts darbā, un tad pēkšņi man kļuva slikti ar uztveri. Sāku visu uztvert sev par sliktu, ļoti pārdzīvoju, kamēr vajadzēja vērsties pie psihiatra. Tad ārstējos slimnīcā. Esmu otrās grupas invalīde. Mana pensija ir 69 lati. Slimnīcā iepazinos ar savu tagadējo vīru, arī 2. grupas invalīdu, apprecējāmies, viņa pensija ir 75 lati, un tā mēs pa abiem iztiekam. Dienas centrs mums ir kā otras mājas, ar vīru ik rītu ejam uz turieni. Ja nebūtu šāda centra, būtu ļoti skumīgi. Tad es būtu viena pati un uz ielas. Tagad mums iet tīri labi. Ļoti daudz visur braucam, mūs ved atpūsties, kaut ko apskatīties. Darbojos arī invalīdu biedrībā, un mums ir kopīgi pasākumi.
***
Gints Taube
Amats: centra “Integra” vadītājs no 2003. gada 13. oktobra
Izglītība: augstākā (Kristīgā akadēmija, sociālais darbinieks)
Centra darbības laiks: no 2003. gada 1. decembra
Citi darbinieki: sociālais darbinieks, psihologs, divi sociālie aprūpētāji, apkopēja, nodarbību vadītāji
***
Līga Balsa
Amats: dienas centra “Atbalsts” vadītāja no 2005. gada 19. septembra
Izglītība: augstākā (P.Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāte, ergoterapeits)
Centra darbības laiks: 1997. gadā Psihiatriskās slimnīcas paspārnē, no 2004. gada Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienība
Citi darbinieki: sociālais rehabilitētājs, sociālais darbinieks aprūpētājs
***
Kas ir šizofrēnija?
Bieži vien apdāvinātu un talantīgu, pat ģeniālu cilvēku slimība. Daba kaut ko dod, kaut ko atņem. Šizofrēnijas slimnieku intelekts sākotnēji mēdz būt krietni augstāks par vidējo ar daudzsološām izredzēm, bet tad seko kāda traumējoša situācija, pārslimota infekcijas slimība, pubertātes hormonālās pārmaiņas vai citi provocējoši faktori, kas liek izpausties šizofrēnijai, kas acīmredzot jau ģenētiski cilvēkā sēž iekšā. Biežāk šizofrēnija ir jaunu cilvēku kaite, taču sastopami arī smagi slimi bērni, un gadās, ka slimības izpausmes parādās 60 – 70 gadu vecumā. Nereti šizofrēnijas pavadonis ir alkohols.
