Pašnāvība ir problēma, kas nebeidz raisīt diskusijas. Tās riska faktori ir nabadzība, parādi, bezdarbs, klimats ģimenē un nedrošība par nākotni.
Domā par pašnāvību
Nespēja pielāgoties pārejai no sociālisma uz kapitālismu, grūta bērnība – biežāk dzirdētie pieļāvumi, kāpēc paziņa, kaimiņš, darbabiedrs izšķīries par aiziešanu no dzīves.
Viens pašnāvnieks ietekmē vismaz sešu apkārtējo cilvēku dzīves, bet ne tikai aizgājēja tuviniekus satrauc fakts, ka Latvijā pašnāvībās mirušo skaits ik gadu ievērojami pārsniedz transporta negadījumos bojāgājušo skaitu. Suicīda dēļ vidēji ik dienu zaudējam pa vienam cilvēkam.
Psihiatrs Imants Strolis uzskata, ka bērnības pārdzīvojumi nenoved līdz pašnāvībai, jo ideālu ģimeņu praktiski nav. «Reti, bet diemžēl arī bērni izdara suicīdus, ar jauniem cilvēkiem pēc divdesmit ir krietni nopietnāk. Reti kurš nodzīvo visu mūžu, nepieļāvis tādu iespēju, pasaulē ir vairākas kultūras, kurās pašnāvība tiek slavināta. Otrā pasaules kara laikā bija kamikadzes. Tas noteikti nav tikai garīgās veselības jautājums,» uzsver psihiatrs. Piemēram, morālu apsvērumu dēļ nošaujas slaveni armijas ģenerāļi. Kāds aiziešanā redz vienīgo glābšanas riņķi, iestrēgstot parādsaistību purvā, apmaldoties attiecību vai ideālu labirintā. Ne mazums mīlnieku traģiski šauro bezizeju meklējuši cilpā.
Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika vēsta, ka pašnāvības iespēju apsvēruši vai plānojuši 2,8 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Labā ziņa – pašnāvību skaits 2014. gadā, salīdzinot ar 1995. gadu, kad mūsu valsts bija vienā no pirmajām vietām pasaulē, samazinājies.
Pagrūž depresija un atkarības
Medicīna biežāk skatās psihiatrijas virzienā, kur spektrs ir ļoti plašs. Suicīda iemesls var slēpties dziļi, bet tipisks ir depresīvs stāvoklis, kas piemeklē dažādu, arī sirds, slimību pacientus, norāda I.Strolis. «Gandrīz puse cilvēku pēc infarkta pārdzīvo zināmu depresīvu noskaņojumu, sākot no dažām stundām. Ja uz nedēļām vai mēnešiem, mēs runājam par klīnisko jeb lielo depresiju.»
Arī atkarību stāvokļi bieži izraisa pašnāvības. «Statistiski to varēja novērtēt padomju laikā: sākoties cīņai pret alkoholu, pašnāvību skaits ievērojami samazinājās. Alkohols ļoti iesvārsta garastāvokli: sākumā ir eiforija, tad pretējais stāvoklis – saasinās samilzušas attiecības. Atkarīgajiem ir īpaši pārdzīvojumi, pārmērīga vainas un kauna sajūta par nodarīto. Reibums ne tikai noņem bremzes, bet arī pašaizsardzības instinktu. Pirms pašnāvības alkoholu, kam ir zināmas anestētiskas īpašības, drosmei iedzer ne tikai atkarīgie.»
Manipulē, lai biedētu, iežēlinātu
Starptautiski dati liecina, ka uz katru pašnāvībā mirušo pieaugušo vismaz divdesmit citi izdara pašnāvības mēģinājumus. Tos galvenokārt reģistrē pēc «ātro» izsaukumiem, taču ne visi nonāk psihiatriskajā klīnikā.
«Ar zālēm saindējušos biežāk aizved uz reģionālo slimnīcu. Tur parasti notiek kuņģa skalošana, bet var aiziet līdz mākslīgajai nierei, jo dažas vielas izdalās lēni. Kad cilvēks attapies, tiek pieaicināts psihiatrs, kurš izvērtē stāvokli. Daļai cilvēku ir kauns, viņi noliedz pašnāvības mēģinājumu. Mazliet vairāk tablešu esot iedzerts slikta miega vai uztraukuma dēļ. Ne bieži, bet atved tos, kuri uzrāda pārliecinošas pazīmes,» stāsta psihiatrs. Tagad pašnāvības mēģinājums nepārvelk treknu svītru šofera tiesību iegūšanai. Pat visnopietnākās diagnozes, ja tās tiek kontrolētas, pieļauj kļūt par autovadītāju.
Ventspilī pirms vairākiem gadiem sieviete ar diviem bērniem ielēca Ventā. Tamlīdzīgus gadījumus medicīniski sauc par paplašināto pašnāvību. Savukārt paškaitēšana ir aprēķins kādu iebiedēt, iežēlināt. «Varbūtība, ka cilvēks nomirs, vairākas reizes skrāpēdams vēnas, ir nulle. Zinām dažus atkarīgos, kas alkohola reibumā sola pakārties, ja nedos naudu. «Ātrie» viņus ved pie mums, jo kāršanās ir bīstama: var izdoties, pat īsti negribot. Dažs manipulators pie mums nokļūst vairākas reizes gadā: kā iedzer, tā parādās tendence sev kaut ko nodarīt, bet otrā rītā teic, ka jāiet uz darbu, kārtot darīšanas. Suicidālās domas vērtējam kā personības traucējumus un izlaižam, jo viņi ļoti grib dzīvot. Diemžēl, ja cilvēks to mēģinājis darīt nopietni, ir liela varbūtība, ka līdzīgā situācijā darīs atkal, līdz izdodas.»
Aicina nenovērsties
Mīti un aizspriedumi sabiedrībai liedz atpazīt potenciālā suicīda pazīmes. Tiek uzskatīts, ka lielu daļu pašnāvību izdara bez iepriekšēja brīdinājuma. Biežāk gan ir vērojamas pārmaiņas cilvēka izteikumos, attieksmē un uzvedībā. Mīts – pašnāvnieciskas tieksmes ir nepārejošas. Fakts – paaugstināts pašnāvības risks nereti ir īstermiņa, atkarīgs no konkrētas dzīves situācijas. Gatavojoties pašnāvībai, cilvēks neapzināti svārstās starp vēlmi dzīvot vai mirt. Piezvanīšana kādam, atnākšana ciemos īstajā brīdī var izglābt dzīvību.
Klīniskās depresijas pazīmes tuviniekiem būtu jānovērtē un jāveicina vēršanās pie speciālista. Lielākoties depresīvus stāvokļus ārstē medikamentozi un ar psihoedukāciju (izglītošanu).
Atbalsts strupceļā nonākušajam ir krīzes centra «Skalbes» diennakts palīdzības tālrunis. Kopš 2012. gada saņemti 7,5 tūkstoši zvanu. Latvijā turpinās SPKC un Veselības ministrijas 2014. gadā atklātā kampaņa «Nenovērsies!», kas aicina atpazīt savas un apkārtējo cilvēku psihiskās veselības traucējumu pazīmes, nebaidīties laikus vērsties pēc specializētas palīdzības, mazina aizspriedumus pret personām, kuras ar šiem traucējumiem slimo. Mājaslapā www.nenovērsies.lv atrodama daudzveidīga informācija, ietverot viegli uztveramu materiālu par dažādiem psihisko traucējumu veidiem (depresija, šizofrēnija, demence, somatoforma veģetatīva disfunkcija, miega, ēšanas traucējumi u.c.), to simptomiem, ārstēšanu un palīdzības veidiem. Ikviens interesents var veikt pašnovērtēšanas testu – lai noskaidrotu, vai cilvēkam nepiemīt depresijas pazīmes, vai ikdienas stress neliecina par nevēlamu trauksmi.
Suicīda riska faktori
1. Dažādi notikumi dzīves gaitā, kas apkauno, dziļi ievaino pašapziņu, izraisa paaugstinātu stresu.
2. Neseni zaudējumi: tuvinieka, drauga nāve, šķiršanās.
3. Depresija.
4. Vardarbība.
5. Sociālā izolācija – cilvēkam maz kontaktu ar citiem, grūti veidot attiecības, trūkst zināšanu, kā to darīt.
6. Alkohola, narkotiku lietošana.
7. Psihiski traucējumi.
8. Iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi.
Uzziņai
◆ Pašnāvība (suicīds) ir apzināta darbība, ko cilvēks veic, lai nonāvētos.
◆ Pašnāvību mēdz uzskatīt par palīgā saucienu vai arī protestu pret kādu nepārvaramu grūtību.
◆ Pašnāvnieks to redz kā vienīgo risinājumu, viņa mērķis ir pārtraukt savu apziņu, neizturamās ciešanas, dziļas emocionālas sāpes.
◆ Pašnāvībai parasti nav viena iemesla, tas ir dažādu psiholoģisku, sociālu, sadzīvisku, veselības un ģimenes problēmu kopums.
◆ Latvijā 2014. gadā pašnāvības izdarījuši 382 cilvēki (2012. gadā – 443), no kuriem 81,4% bijuši vīrieši.
◆ Biežākā pašnāvības metode ir pakāršanās (85,9%), kam seko šaušana (3,9%), nolēkšana no augstuma (3,9%).
◆ Pašnāvību biežāk izdara cilvēki vecumā no 35 līdz 59 gadiem.
◆ Visaugstākie pašnāvību rādītāji uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 2014. gadā bija Latgalē (28,9) un Zemgalē (23,8). Zem valsts vidējā pašnāvību rādītāja bijusi Rīga (13,1) un Pierīga (14,7).
Avots: SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze
Palīdzības iespējas
◆ www.nenoversies.lv
◆ Krīžu un konsultāciju centrs «Skalbes», uzticības tālrunis – 67222922, 27722292
◆ Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis – 116111
◆ Forums pašnāvību novēršanai «Stāsti un dzīvo» www.stastiundzivo.lv
◆ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 113
