«Konkursā piedalīties pierunāja pagasta sievas. Kaut arī publicitāte man nepatīk, nodomāju – tāpat sētu nenoslēpsi. Pērn piedalīties atteicos,» stāsta «Jaunsēļu» saimniece Ilze Plūduma un rāda 1,2 hektāru lielo piemājas sētu.
«Konkursā piedalīties pierunāja pagasta sievas. Kaut arī publicitāte man nepatīk, nodomāju – tāpat sētu nenoslēpsi. Pērn piedalīties atteicos,» stāsta «Jaunsēļu» saimniece Ilze Plūduma un rāda 1,2 hektāru lielo piemājas sētu, kas nudien glīti iekārtota pašu priekam.
Prom no pilsētas
Vispirms dodamies apskatīt netālu izrakto dīķi, kura krastā ziņkārīgi raugās kā no miera iztraucētais gliemezis – šī dārza skulptūra sagaida ciemiņus kā pastāvīgs sargs. Pašā trīs metru dziļajā ūdens krātuvē dzīvo karūsas un karpas, tās ik pa laikam kāds no Plūdumiem izmakšķerē, lai prieks vēderam. Sētā ir daudz no akmeņiem izveidotu dekoratīvu elementu. «Laukā nolasītie akmeņi kaut kur jāliek. Kaudzē tie neglīti apaug ar nezālēm, bet šādi izmantojami lietderīgi,» teic čaklā saimniece.
Ejam tālāk pa sakopto, āboliņa ziediem klāto zālienu. «Nav jau nekāds angļu mauriņš, tāds, manuprāt, laukiem nemaz nepiestāv. Šis ir piemērots – zied un smaržo.» Nonākam līdz lielām šūpolēm, kurās traukties pret vēju tīk visām trijām saimnieku meitām – Gundegai, Lienei un Ievai. Šūpoles sākumā bija iecerēts uzstatīt Lieldienām, taču saskaņā ar tradīciju, Lieldienu svētkiem beidzoties, līgotnes jānovāc. Tādēļ tās tā īsti pabeidza uz Vasarsvētkiem – lai var bērni šūpoties visu vasaru. Līdzās šūpolēm ar vīteņaugiem apaug jaunizveidotā lapene un atrodas neliels dzērveņu purvs. «Taisni vai brīnums – dzērvenes zied jau pirmajā gadā!» priecājas Ilze Plūduma. Blakus dzērvenājam stāv interesanta ierīce – saules pulkstenis. Tas skaidrā un saulainā laikā ar precīzu laika vēstījumu neskopojas. Nedaudz tālāk atrodas mazdārziņš ēdienkartes dažādošanai un košumkrūmu dobe. Viss pagalmā apskatāmais ir saimnieces nopelns. «Man tas ir kā hobijs, kaut arī prasījis daudz laika un darba. Meitas palīdz, bet sētas labiekārtošana nav spiesta lieta.» Uz jautājumu, vai saimniecei vēl kas padomā, viņa viltīgi smaida un sola, ka nākamgad šis tas būšot citāds, bet kas – pagaidām paliek noslēpums.
Interesanti, ka Plūdumu ģimene ir pilsētnieki, taču pilsētas dzīvoklī meita bieži slimojusi un nekas cits neatlika, kā pāriet uz laukiem – saimnieces tēva zemi, kuras platība bijusi tikai 12 hektāru. «Lēnām esam «apauguši»,» smaida Ilze, «lauku gaisotni pret pilsētas burzmu vairs nemainītu. Varbūt citiem lauciniekiem dzīve pilsētā liekas kaut kas sevišķs, bet mēs varam salīdzināt. Zinām, ka laukos ir daudz labāk. Prieks, ka izmukām no pilsētas.» Saimnieks Dzintars Plūdums piekrītoši un ar humoru piebilst: «Pilsētā var izturēt labi ja dienu, ar biezu maku ilgāk…»
Desas lētākas nepaliek…
Lielie lauku darbi gan vairāk ir saimnieka pārziņā. «Jaunsēļos» aug kvieši un mieži, ir četras sivēnmātes ar ruksēniem. Bijušas arī aitas un govis. «Gaužām mazās piena cenas dēļ govis bija jāsaņemas likvidēt,» atceras Ilze.
«Graudi būs, bet svarīgi, lai tiem būtu pircējs. Mums ir līgums ar «Agribaltu», vedam graudus uz Bausku. Pērn iestājos Zemnieku saeimā, plānoju kļūt arī par kooperatīva «Latraps» biedru. Meklējam pēc iespējas izdevīgāku ceļu, lai saimniekot būtu rentabli,» stāsta Dzintars. Viņš, tāpat kā citi lauku saimnieki gaida ražai labvēlīgus laika apstākļus. Pērn lielā mitruma pēc nenovākti palika 30 hektāri labības, kas «iesita» pamatīgu robu makā. Saimniekus gan māc bažas arī par šo vasaru, jo bieži līst lietus, bet nosauļoties pagūts jau maijā.
Paplašināt saimniecību Plūdumi tuvākajā laikā neplāno. Par spīti amatpersonu, kolēģu un speciālistu apgalvojumiem, «Jaunsēļu» saimnieki ir pozitīvi noskaņoti un stāsta, ka, vadot nelielu saimniecību, var izdzīvot. Ir paņemts kredīts, tā procentus izdodas nomaksāt, realizējot cūkas, kas ir lielisks papildu ienākums, kad graudu pārdošanas sezona jau beigusies vai vēl nav sākusies. Pašlaik gan stabilitāti iedragāja straujais cūkgaļas cenas kritums. Pērn par kilogramu dzīvsvarā maksāja 80 santīmu, bet tagad kilograma cena ir 60 santīmu. «Bet desas taču lētākas nepaliek!» secina Dzintars Plūdums. «Hektārmaksājumi jau arī mazi…»
Plūdumus māc bažas par nākotni Eiropas Savienībā (ES). «Ar to ES brīnumi vien būs. Uzplaukums lauksaimniecībā? Nē, neticu. Visticamāk, ka mūsu valstī arvien vairāk ieplūdīs pārtika un citas importa preces, vai tad tas ir labi?» prāto lauksaimnieks. Kundze ir neizpratnē par augstajām prasībām: «Tās ir tāds kā visaugstākais plauktiņš, bet mūsu iespējas samaksāt ir zemākais plauktiņš. Ārzemju lielzemniekiem ir paaudžu paaudzēs mantota tehnika, iedzīve, bet mēs sākām no sākuma un tādi neesam vienīgie.» Saimnieki prāto, ka jauns traktoriņš būtu īsti vietā, jo «vecie krievu brīnumi» mēdzot izspēlēt visādus jokus ražas novākšanas laikā. Plūdums ir drošs, ka SAPARD palīdzētu, bet pagaidām nav iespēju projektu vispirms realizēt – ar pašu līdzekļiem.
Dažādas grūtības piemeklē vai ikvienu no mums, un katrs ar tām tiek galā, kā prot. Plūdumu ģimene nesūdzas, tikai atklāti par visu pastāsta. Viņiem ir labi tur, kur viņi ir.
***
Zemnieku saimniecība «Jaunsēļi»
Atrodas Jelgavas rajona Vircavas pagastā
Nodarbojas ar augkopību un lopkopību
Lauksaimniecībā izmantotā zeme – 157 hektāri
Pieder mežs
Ir Jelgavas rajona konkursa «Sakoptākā dzīves telpa 2002» laureāte kategorijā «Lauku saimniecība»
