Pasaulē daudzas valstis ir slavenas ar saviem vīniem.
Pasaulē daudzas valstis ir slavenas ar saviem vīniem. Bieži vien nezinām to izgatavošanas vēsturi, kas ir saistīta ar daudziem interesantiem faktiem. Tuvojoties Vīna svētkiem, turpinām iepazīstināt ar dažu valstu tradicionālo vīnu ražošanas vēsturi.
Pēdējos gados presē daudz tiek diskutēts par vīniem, īpaši sarkanajiem, un to pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību.
Iemesls šādai interesei acīmredzot jāmeklē tā sauktajā franču fenomenā. Tā būtība ir šāda: Dienvidrietumfrancijā ir daudz mazāk sirds un asinsvadu slimnieku nekā citviet, lai gan turienes iedzīvotājiem nav raksturīgs veselīgs dzīvesveids. Tieši otrādi – uzturā viņi daudz lieto piesātinātos taukus, smēķē, un arī fizisko aktivitāšu intensitāte nav pārāk liela. 1980. gadā tika secināts, ka zemā saslimstības līmeņa iemesls varētu būt meklējams sarkanajos vīnos.
Kopš astoņdesmito gadu sākuma izdarīti atklājumi, kas palīdz izskaidrot franču fenomena būtību.
Itālijā Nacionālais uztura institūts atklājis, ka, vīriešiem dienā izdzerot divas alkohola devas, bet sievietēm – vienu, sirds un asinsvadu saslimšanas risks samazinās par 20 procentiem. Viena alkohola deva atbilst 15 ml tīra spirta.
0,33 litri viegla alus 0,5 devas
0,5 litri alus 1,5 – 2,5 devas
1 glāze (150 ml) sausā vīna 1 deva
1 glāzīte (33 ml) degvīna 1 deva
Pētījumi, kas izdarīti gan Ņujorkā, gan Tokijā, liecina, ka izšķirošā loma varētu būt flavonoīdam resveratrolam (spēcīgs antioksidants), bet Lielbritānijā, pārbaudot jaunus cilvēkus vecumā no 23 līdz 33 gadiem, pierādīts, ka mēreniem vīna lietotājiem ir labāka veselība, mazāks psiholoģiskais distress nekā absolūtiem atturībniekiem. Arī 1995. gadā Kopenhāgenā gūts apstiprinājums mērena vīna lietošanas pozitīvajai ietekmei uz sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanu.
Tomēr, arī zinot šos pētījumu rezultātus, nedrīkstētu aizrauties ar alkoholisko dzērienu, tostarp vīnu, lietošanu un pārsniegt nedēļā pieļaujamo normu: vīriešiem – 22, bet sievietēm – 12 alkohola devas. Amerikāņi iesaka alkohola devas skaitīt vienā dienā un sievietēm nelietot vairāk par vienu devu, bet vīriešiem – vairāk par divām devām (šie noteikumi neattiecas uz grūtniecēm, bērniem un šoferiem pie stūres!). Taču ne mazāk svarīgs noteikums labas veselības saglabāšanai ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes.
Vīnu ietekme uz veselību jau zināma ļoti sen. Vīni ir ieteikti kā dzelzs avots (5 – 10 mg litrā) anēmijas jeb mazasinības novēršanai, veģetāriešiem – mikroelementu absorbcijas uzlabošanai, gremošanas sulu sekrēcijas veicināšanai, miega traucējumu novēršanai. Alkohols, kas ietilpst vīnos, paplašina perifēros asinsvadus, izsaucot karstuma sajūtu, veicina diurēzi, žults izdalīšanos, bet tanīnam, kas arī atrodams vīnos, ir pretmikrobu iedarbība.
Proantocianīni, kurus sauc arī par flavonoīdiem, pazīstami kā spēcīgi antioksidanti. Visvairāk pētītie sarkano vīnu flavonoīdi ir resveratrols, kvercetīns un epikatehīns, kuri kavē aterosklerotisko trombu salipšanu. Dabā pazīstami ap 20000 flavonoīdu, un sevišķi daudz to ir ābolos, apelsīnos, vīnogu sēkliņās un mizās, priežu skujās. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka ne tikai flavonoīdiem kā antioksidantiem piemīt spēja samazināt «slikto» un palielināt «labo» holesterīnu daudzumu, tāda spēja piemīt alkoholam vispār. Taču vēlreiz jāatgādina: lietojiet alkoholu mēreni!
Latvijā, kur ir nesaprātīgi augsts stipro alkoholisko dzērienu patēriņš un arī ļoti augsta saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, varētu ieteikt mērenu vīnu lietošanu, jo jau Pastērs ir teicis: «Vīns dod spēku, prieku un garšu jūsu dzīvei.»
Taču es vēl gribu atgādināt veselīga uztura pamatprincipu, kas pieņemts Latvijā:
pieaugušie, lietojot alkoholu, ievērojiet mērenību un kvalitāti!
Lolita Neimane, diētas ārste
