Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieku skarbā ikdiena paiet, risinot ģimenes konfliktus un cīnoties ar «iedzērājiem».
Jelgavas Pašvaldības policija pilsētā strādā jau vairāk nekā 20 gadu. Tās galvenā funkcija ir sabiedriskās kārtības sargāšana un pilsētas saistošo noteikumu ievērošanas kontrole. Policija izbrauc arī uz iedzīvotāju izsaukumiem, diennaktī tiek saņemti vidēji 25. «Tie ir visdažādākie, lūk, ģimenes konflikts, iereibusi persona, vēl viens ģimenes konflikts, dzīvoklī nepieskatīts bērns, mašīnai virsū uzkritis stikls, mēģinājums nozagt automašīnu, piegružota teritorija, kaimiņu konflikts, jaunieši ar velosipēdiem braukā pa soliņiem, kas pēdējā laikā ir ļoti aktuāla problēma – jauniešu bariņi brauc ar velosipēdiem, kas nav aprīkoti ar bremzēm, atstarotājiem, lēkā ar riteņiem pa soliņiem un citādi «zīmējas»,» stāsta Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala. Sadarbojoties ar Valsts policiju, bieži pilsētas policisti piedalījušies arī noziedznieku aizturēšanā, jo notikuma vietā pēc pieņemtā izsaukuma ierodas dažu minūšu laikā. Savāc «kritušos» un nemierniekus Pilsētas kārtībsargus biežāk var manīt ielās, parkos, māju pagalmos, nakts patruļās. Diennaktī strādā vairākas Pašvaldības policijas ekipāžas, kas katra izvietota savā rajonā un pilda uzdevumus, piemēram, ierodas vietās, par kurām vairākkārt ziņojuši iedzīvotāji, pārbauda aizdomīgas personas, lūdzot uzrādīt dokumentus, aizdomu gadījumos pārskata arī somas un kabatas, kontrolē iedzīvotāju uzvedību ielās, piemēram, vai jaunieši nesmēķē, nelieto alkoholu un citas apreibinošas vielas. Pašvaldības policistus varētu nodēvēt par pilsētas labajiem «sanitāriem», kas uz ielām savāc «kritušos», uzmana, lai uz soliņiem vieta būtu ne tikai ne visai pieklājīga izskata bezpajumtniekiem, bet arī veciem cilvēkiem un māmiņām ar bērniem, lai cilvēki ielās justos droši. Pašvaldības policijā strādā ap 160 darbinieku, tai ir vairākas nodaļas, kas katra veic savu funkciju. Atskurbtuvē ir 15 darbinieku, tajā skaitā ārsta palīgs, kas uzrauga klientu veselību. Patruļpolicijā strādā ap 50 cilvēku – tie dežurē ielās un dodas uz izsaukumiem, bet Satiksmes uzraudzības nodaļa jeb tautā sauktā «plāksteru komanda» uzrauga transporta apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, kā arī gājēju un velosipēdistu uzvedību uz ceļa. A.Lakstīgala atzīst, ka Jelgavā pēdējā laikā aktualizējusies automašīnas novietošanas problēma, kas līdz Lielās ielas remonta beigām tāda arī būs, taču pēc daudzstāvu autostāvvietas, viņaprāt, Jelgavai vajadzības neesot. 2011. gadā par automašīnu novietošanu neatļautās vietās Satiksmes uzraudzības nodaļa sastādījusi 2685 administratīvā pārkāpuma protokolus – izrakstīti sodi par 47 640 latiem. Šogad deviņos mēnešos protokolu saņēmuši 1723 autovadītāji, kopējā soda summa 41 470 latu. Saskaņā ar līgumu ar CSDD 70 procentu no sodos iekasētās «plāksteru» naudas «iebirst» pašvaldības kasē, bet pārējie 30 – valsts maciņā. «Uz mūsu iestādi iekasētās soda naudas nepavisam neattiecas, lai gan daudziem šķiet, ka šādi policija nodrošina savu eksistenci – tā nav, policija dzīvo ar pašvaldības piešķirto finansējumu,» skaidro A.Lakstīgala. Kontrolē un sadarbojas ar citiemCeturtdienas rītā «Zemgales Ziņas» devās līdzi Pašvaldības policijas patruļdienestam, lai ielūkotos kārtībsargu ikdienas darbā. Patruļpolicijas nodaļas inspektoram Ilvaram Grēnam un jaunākajam inspektoram Emīlam Pumpuram darba diena sākās pulksten septiņos no rīta. Rīts iesācies mierīgi, līst, un cilvēku ielās maz, tomēr policijas ekipāža riņķo pa savu maršrutu, apmeklē noteiktas adreses, skatās, vai netiek lietots alkohols, vai suņi tiek staidzināti pavadās un saimnieki aiz tiem savāc ekskrementus. Policisti stāsta, ka ir tiesīgi apturēt arī automašīnas, ja šoferis izdara acīmredzamu pārkāpumu, un ziņot par to ceļu policijai. «Diezgan bieži tā darām, īpaši naktīs, piemēram, redzam, ka no naktskluba iznāk manāmi iereibis cilvēks, sēžas mašīnā un gatavs braukt, noteikti ziņojam ceļu policijas kolēģiem,» stāsta I.Grēns. Dienā patruļekipāža dažkārt nobrauc 120 kilometru, ja ir vairāk izsaukumu uz dzīvesvietām un tur ilgāk jārisina problēmas, kilometru skaits ir mazāks. «Naktīs gulēt nevaram, tad jābūt īpaši modriem, jo zagļiem un citiem noziedzniekiem tas ir īstais «pļaujas laiks». Īpaši naktīs personām lūdzam personu apliecinošus dokumentus, aizdomīgos gadījumos aicinām uzrādīt somu un kabatu saturu. Jaku kabatās nereti ir instrumenti, ko savā rūpalā izmanto zagļi,» piebilst pārinieks E.Pumpurs. Puiši policijā strādā – viens piecus gadus, otrs pavisam nesen. Abi atzīst, ka darbs ir interesants, jo nekad nevarot zināt, kādi piedzīvojumi gadīsies. Vīrs sit sievuVārds pa vārdam, un policistu rācijās atskan trauksme, ka Lielajā ielā kādā adresē vīrs piekāvis sievu. Policiju sauc pati cietusī, kura izbēgusi no varmākas un policiju gaida uz ielas. Notikuma vietā sievietes traumas novērtē ātrās palīdzības mediķi. Viņai uz sejas «mīļotais» atstājis acīmredzamas sitiena pēdas, un kādu laiku sievas seju un aci klās zilumi. No brauciena uz slimnīcu sieviete atsakās, bet policistus pavada līdz dzīvoklim. Tikai pirms nepilnas stundas varmāka atgriezies mājās no atskurbtuves, kur pavadījis nakti, nekur nestrādā, bet sieva uz darbu iet nevar sasitās sejas dēļ. Pa ceļam sieviete stāsta, ka no agresīvā vīra nagiem knapi izsprukusi, piesolot viņam šņabja pudeli, ko it kā noglabājusi pagrabā. Pa to laiku sieviete izsaukusi policiju un paziņojusi darbavietai, ka problēmu dēļ ģimenē darbā ierasties nevarēs. Varmāka dzīvoklī sēž rāms. Ieraugot policistus, sāk lūgties sievai, lai viņa apžēlojas un nedara muļķības. Izrādās, laulātais jau divreiz sēdējis cietumā, rakstot vēstules, iepazinies ar topošo sievu, abi apprecējušies. Pāris gadu kopdzīves laikā sievu sitis vairākkārt un vienmēr viņam piedots. «Viņš lūdzas un sola, ka nekad vairāk tā nedarīs, un man paliek viņa žēl,» raudot stāsta sieviete. Šoreiz cietusī nolēmusi par notikušo tomēr rakstīt iesniegumu Valsts policijai, kas arī tiek pieaicināta. Kā nobijies kaķēns rūdītais cietumnieks sievai lūdzas, lai viņa apžēlojas, apelē pie sirdsapziņas, ko viņa iesāks bez «labā» vīra. Taču sieva šoreiz ir nelokāma, lai gan rodas iespaids, ka īsti līdz galam pamest varmāku viņa arī nav gatava. «Šādu gadījumu ir ļoti daudz – sievietes tiek sistas, bet gatavas to ciest un ciest, jo ir bail,» secina policisti. Otra lielākā problēma pilsētā ir alkohola lietošana – dzer gan vīrieši, gan sievietes. Kārtībsargi atceras nesenu notikumu, kad kāda dāma pamatīgā skurbulī gulējusi uz soliņa, bet viņai blakus ratiņos – zīdainis. Māte nogādāta atskurbtuvē, bet mazais – aprūpes centrā. Kameru plusiPolicija atzīstami novērtē videonovērošanas sistēmu pilsētā. Pateicoties tai un policijas operatīvajam darbam, Jelgavā dzīvot un staigāt pa ielām kļuvis daudz drošāk. Ar kameru palīdzību izdevies aizturēt ne vienu vien zagli, aizdomīgas personas, kas nes zagtas mantas, novērst kautiņus un citus sabiedriskās kārtības pārkāpumus. «Vēl nesen kameras fiksēja, kā pār kādas privātmājas žogu rāpjas cilvēks. Kad ieradāmies notikuma vietā, svešinieks jau bija atspiedis mājas logu un gatavs noziegumam – viņš tika operatīvi aizturēts,» stāsta inspektori.
