Labs vīnogu vīns tā ir vīnogu stāda izaudzēšanas māksla.
Labs vīnogu vīns tā ir vīnogu stāda izaudzēšanas māksla. Tas nozīmē, ka vīnogu vīna kvalitāte ir ļoti atkarīga no vīnogu šķirnes, augšanas apstākļiem, vīnogulājam apkārt esošā mikroklimata.
Ideāls klimats vīnogu audzēšanai ir tad, ja gada vidējā temperatūra svārstās ap 14 15 grādiem, nokrišņu daudzums ap 675 ml gadā. Jābūt ļoti labai augsnes caurlaidībai. Vīnogulājiem labākās ir saulainas nogāzes ar labu ūdens noteci.
Vīnogulājam Vitis Eirāzijā un Amerikā atrasts apmēram 60 sugu, taču vīna darīšanai piemēro Vitis vinifera sugu, kam pasaulē zināms vairāk nekā 4000 vīnogu šķirņu. Vīndari no tām izmanto tikai ap simtu. Francijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā izmanto īpaši atlasītas vīnogu šķirnes, kuras selekcionētas Eiropā, bet kļuvušas internacionālas.
Pirmā jāmin Cabernet sauvignon vispazīstamākā, visslavenākā, visiecienītākā sarkano vīnogu šķirņu karaliene, kura no vīnkopības rajona Bordo Francijā ir izplatījusies visā pasaulē. Tā ātri pielāgojas dažādās augsnēs, dažādos klimatiskajos apstākļos, saglabājot savas lieliskās īpašības.
Jāmin arī vīna darīšanai populārākā modernā šķirne Chardonnay, no kuras izgatavo klasisko balto vīnu burgundieti un ko izmanto arī šampanieša izgatavošanai.
Visi savulaik ir pagaršojuši vīnu Riesling ar patiesi atspirdzinošu skābumu. Tas gatavots no tāda paša nosaukuma Vācijā selekcionētas vīnogu šķirnes. No šīm vīnogām var pagatavot jebkura veida vīnogu vīnu, sākot ar ļoti sausiem un beidzot ar izteikti saldiem.
Muscat baltā vīnogu šķirne ir visvecākā. Vīnam, kas pagatavots no šīm ogām, ir savdabīgs, tikai šā tipa vīnogām raksturīgs aromāts.
No sarkano vīnogu šķirnēm jāmin arī Merlot un Pinot Noir vīnogas. Sarkanais vīns, izgatavots Burgundijā (Francijā) tikai no vīnogu šķirnes Point Noir, iespējams, ir dārgākais vīns pasaulē.
Eiropas vīna zemju likumi, sevišķi Francijā, reglamentē šķirņu variācijas noteiktos vīnkopības rajonos. Tā, sarkanais burgundietis no Cote d’ OR tiek gatavots tikai un vienīgi no Pinot Noir, baltais no Chardonnay vīnogām. Dažos citos rajonos atļauts jaukt vīnogu šķirnes: Cabernet sauvignon, Merlot, Cabernet Franc.
Itālijā, Spānijā, Francijā selekcionētās vīnogu šķirnes tiek introducētas, lai papildinātu vietējās vīnogulāju šķirnes. Tā, Cabernet sauvignon lielās platībās audzē Toskānas provincē (Itālijā), Chardonnay Katalonijā (Spānijā).
