Šoreiz jāatmin desmit uzvārdu un vārdu – zinātnieki, mūzikā darbojušies, grāmatu izdevēji, šahisti.
Šoreiz jāatmin desmit uzvārdu un vārdu – zinātnieki, mūzikā darbojušies, grāmatu izdevēji, šahisti.
Konkursa atbildes ar atminēto cilvēku sarakstu sūtiet: Konkursam “Novadnieki”, Raiņa ielā 20, LV – 3001 vai iemetiet pasta kastē pie redakcijas.
1. Grāmatizdevējs. Dzimis Jelgavā 1850. gadā. Mācījies Jelgavas reālskolā, kā māceklis strādājis Kurzemes guberņas spiestuvē. Poligrāfijas mākslā papildinājies Pēterburgā, Vīnē, Minhenē, Leipcigā. 1875. gadā sāka patstāvīgas izdevējas gaitas Jelgavā. Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas pirmais vadītājs. Lielu popularitāti ieguva izdevēja piedāvātie “Latviešu kalendāri”, bērnu grāmatu sērija “Grāmatu krājums jaunībai”, arī “Latviešu teātra oriģināllugu krājums”. 1881. gadā sāka iznākt pirmais latviešu literārais žurnāls “Pagalms”, pēc tam “Rota”, “Austrums”. Plašs bija izdoto latviešu rakstnieku, kā arī cittautu izcilu rakstnieku darbu tulkojumu klāsts.
2. 1908. gada 30. maijā Jelgavā strādnieku ģimenē piedzima liels mūzikas draugs. Jau četrpadsmit gadu vecumā viņš iemācījās spēlēt klarneti, trompeti, baritonu un tubu. Pirmās nopietnās mūzikas studijas puisim sākās Jelgavas Pedagoģiskajā institūtā, kur viņš iestājās 1926. gadā. Vienlaikus jaunietis mācījās arī Jelgavas Tautas konservatorijā, pie komponista Jēkaba Hedliņa apgūdams kompozīcijas pamatus. Gandrīz 10 gadu vadīja kori un pūtēju orķestri Jelgavas tautas namā, vēlāk bija mūzikas un dziedāšanas skolotājs Jelgavas Skolotāju institūtā un 1. vidusskolā.
Pēckara gados bijis Latvijas Komponistu savienības atbildīgais sekretārs, Valsts konservatorijas direktors. Virsdiriģents daudzos Latvijas dziesmu svētkos. Vairāk nekā 250 koru dziesmu un solo dziesmu autors (“Tālu stiepjas tumši sili”, “Migla, migla” u.c.).
3. Pērn pagāja 240 gadu, kopš dzimis pirmais no latviešu vidus nākušais zinātniski tehniskās inteliģences pārstāvis. Nākamā zinātnieka vecāki bija Blankenfeldes muižas dzimtcilvēki. Pēc brīvlaišanas tēvs pieņēma citu uzvārdu, pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. Savu dēlu, kuru nosauca toreiz izsūtītā hercoga Bīrona vārdā par Ernestu Johanu, viņš nolēma izskolot par mācītāju. 1775. gadā nākamais zinātnieks bija Jelgavas Pētera akadēmijas pirmo audzēkņu skaitā. Akadēmijā jaunietis maz interesējās par teoloģiju, toties aizrāvās ar mehāniku, matemātiku un astronomiju. Pēc akadēmijas beigšanas strādājis par akadēmijas profesora V.Beitlera palīgu. Piedalījies Latvijā pirmās observatorijas izveidošanā, konstruējis unikālus astronomijas instrumentus, globusus, mašīnu modeļus. Izgatavojis un palaidis pirmos aerostatus Latvijā. Eksperimentējis ar elektrību un gatavojis pirmos zibensnovedējus.
4. Mākslinieks dzimis 1908. gadā Jelgavā amatnieku ģimenē. Mācoties Jelgavas 2. pilsētas ģimnāzijā, jaunietis aktīvi iesaistījās skolas muzikālajā pašdarbībā. Viņš spēlēja simfoniskajā orķestrī un stīgu kvartetā, dziedāja korī. Pēc skolas beigšanas strādāja par ierēdni Jelgavas apgabaltiesā. 1940. gadā sāka profesionāla skatuves mākslinieka gaitas Latvijas Operas un baleta teātrī, paralēli pilnveidojot savu vokālo mākslu Valsts konservatorijā. Plašs ir dziedoņa lomu klāsts. Viņš atveidojis Ļenski Čaikovska “Jevgeņijā Oņeginā”, Alfredo Verdi “Traviatā”, Vladimiru Borodina “Kņazā Igorā”, Gvidonu Rimska – Korsakova “Pasakā par caru Saltanu” un daudzas citas lomas. Liriskais tenors.
5. Nākamā operdziedātāja dzimusi 1918. gadā Jaunsvirlaukas pagastā. Skolas laikā aizrāvusies ar kora dziedāšanu, bieži uzstājusies arī kā soliste. 1936. gadā sāka nopietnas vokālās studijas Jelgavas Mūzikas vidusskolā profesores A.Benefeldes klasē. Pēc diviem gadiem iestājās konservatorijā. 1946. gadā sākās dziedātājas gaitas Latvijas Valsts operas un baleta teātrī. Dziedājusi Violetu operā “Traviata”, Džildu “Rigoleto”, Čo – Čo Sanu “Čo – Čo Sanā”, Mikaelu “Karmenā”, Tatjanu “Jevgeņijā Oņeginā” u.c.
6. Dzimis Jelgavā tirgoņa ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, pēc tam studējis medicīnu, dabas zinātnes un mineraloģiju Tērbatas, Berlīnes, Getingenas un Parīzes universitātē. 1828. gadā 28 gadu vecumā viņu ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Pirmais izgatavoja Krievijā toreiz lietojamo mēru un svaru mērvienību etalonus. Zinātnieks izveidoja vienotu magnētisko un meteoroloģisko mērījumu sistēmu Krievijā no tās rietumu robežas līdz pat Aļaskai un Pekinai. 1829. gadā organizēja arī pirmo Elbrusa virsotnes iekarošanu. Veicis daudzu minerālu pētījumus, licis pamatus sakausējumu termiskajai analīzei. Par godu zinātniekam viņa vārdā nosaukts minerāls kupferīts.
7. Skatuves mākslas pedagogs, aktieris, režisors. Dzīves gaitas sācis Jelgavas rajona Pēternieku pagastā. Skatuves mākslas pamatus apguvis pie saviem novadniekiem Aivara Freimaņa un Kārļa Brīvnieka. Dažus gadus dzīvojis Pēterburgā, kur mācījies teātra skolā, darbojies Pēterburgas Latviešu labdarības biedrībā. Tur iestudējis Upmaļa lomu Raiņa lugā “Pusideālists”, bijis Aspazijas drāmas “Zeltīte”, Blaumaņa “Ugunī” režisors. Pēc atgriešanās Latvijā 1921. gadā kļuva par Nacionālā teātra aktieri. Masīvais augums, spēcīgā, patētiskā balss un skatuves elementu izkoptība deva iespēju tēlot tādus klasiskā repertuāra varoņus kā karalis Līrs Šekspīra traģēdijā, Mefistofeli Gētes “Faustā”, Olģertu Aspazijas “Vaidelotē”. Pirmās latviešu pilnmetrāžas kultūrfilmas “Gauja” režisors. Ierunājis arī tās tekstu.
8. 1936. gadā kā jelgavnieks pasaulē nāca Aivars. Vidusskolu beidza Dobelē, studēja Rīgā. Kļuva par pazīstamu kinorežisoru, scenāristu, rakstnieku. Filma “Latvija 1989. gada augusts” ir viena no viņa vairāk nekā pāris desmitu režisētām filmām. 1977. gada kāda pēc J.Jaunsudrabiņa darba veidotā filma saņēma Lielā Kristapa balvu.
9. 20. gs. Latvijas šaha dzīvē kā spoža zvaigzne spīdēja puisis no Jelgavas apriņķa Tetelmindes. Daudzkārtējs Latvijas šaha čempions. 1924. gadā Parīzē šaha olimpiādes individuālajā turnīrā izcīnīja 2. vietu. Latvijas izlases sastāvā astoņas reizes piedalījies pasaules šaha olimpiādēs.
10. 1898. gadā pēc izcilā krievu šahista Mihaila Čigorina iniciatīvas nodibināja Baltijas Šahistu savienību. Nākamajā gadā Rīgā notika 1. Baltijas šahistu kongresa turnīrs. Tajā uzvarēja mūsu novadnieks Kārlis no Bērzmuižas. Otrajā kongresa turnīrā viņš dalīja vietu no pirmās līdz ceturtajai. Latvijas izlases sastāvā 1924. gadā piedalījās šaha olimpiādes turnīrā. Izcīnījis daudz uzvaru korespondencšahā, šaha uzdevumu un etīžu konkursos. Mūsu novadnieka šaha atklātņu pētījumu rezultātā radusies atklātne latviešu gambīts.
