Ar kopēju sarīkojumu sezonu noslēguši futbola kluba “Viola” spēlētāji, treneri un kluba vadītāji. Vieta Latvijas futbola čempionāta pirmajā līgā ir saglabāta, bet vai tas dod pilnīgu gandarījumu komandas vadībai?
Ar kopēju sarīkojumu sezonu noslēguši futbola kluba “Viola” spēlētāji, treneri un kluba vadītāji. Vieta Latvijas futbola čempionāta pirmajā līgā ir saglabāta, bet vai tas dod pilnīgu gandarījumu komandas vadībai? Kā vērtēt aizvadīto sezonu, kādas ir perspektīvas nākamajā?
Komandas treneris Dainis Kazakēvičs atzīst, ka sākumā ar lielām bažām gaidījis, kā gados jaunie futbolisti iejutīsies pirmajā sezonā pieaugušo sabiedrībā. Labi, ka līgā bija divas ievērojami stiprākas un divas vājākas komandas. Pret “Jūrmalu” un “Multibanku” cīnīties mūsējie nespēja, bet jaunajiem puišiem bija svarīgi ar lielu rezultātu uzvarēt Balvu un Jēkabpils komandas, kas deva morālu stimulu. Bija atsevišķas labas spēles ar citām komandām, piemēram, izbraukumā panāktais neizšķirts pret “Ditton” pirmajā riņķī. Kopumā sezona bija vērtīga, lai gūtu pieredzi, arī saprastu, kas pat labi aizvadītās spēlēs tomēr pietrūkst līdz uzvarai.
Komandas vadība ir apkopojusi statistiku par aizvadīto čempionātu. Visvairāk minūšu nospēlējuši Aivars Ķeris un Vladislavs Petkēvičs. Rezultatīvākie spēlētāji ar 7 gūtajiem vārtiem ir Andrejs Jegorovs (6 no tiem ar 11 metru sitieniem) un Aleksandrs Čekulājevs. Vārtsargs Aleksandrs Čumakovs vidēji spēlē ielaida 2,2 vārtus, bet otrs vārtsargs Vadims Avdejevs – 2,7 vārtus, kas vērtējams atzinīgi. Komandai tomēr ir samērā vāja spēle aizsardzībā, par ko liecina trešā vieta no beigām ielaisto vārtu ziņā. No aizsargiem treneris var uzteikt Konstantīnu Plukaiti, par kuru interesi jau izrāda virslīgas klubs. Uzbrucēju līnijas spēlētājiem tomēr vēl pietrūkst fiziskā spēka, lai cīnītos ar pretinieku augumā raženajiem aizsargiem. Pussargu līnija komandā ir vislabākā, līdzās A.Ķerim un V.Petkēvičam var minēt centra pussargu Dmitriju Plukaiti (arī par šo futbolistu spēlētmāku pēc sezonas interesējušies virslīgas klubi), var uzteikt malējos pussargus Sergeju Kairovu, Gintu Freimani (par cīņas sparu).
Komanda atpūtīsies līdz 1. decembrim, tad sāksies gatavošanās nākamajai sezonai. D.Kazakēvičs ir uzstādījis mērķi nākamsezon iekļūt pirmajā trijniekā. Vai tas šāgada astotajai komandai varētu likties nereāli? Jāņem vērā Futbola federācijas ļoti iespējamais lēmums, ka uz virslīgu pāries ne tikai “Jūrmala”, bet arī otrās vietas ieguvējs – klubs “Multibanka”. Vēl tiek spriests, ka nākamsezon nebūs virslīgas dublieru čempionāta un šīs komandas spēlētu pirmajā līgā. Tad “Violas” pretinieki būtu gados līdzvērtīgi un, ja komandu papildinātu vairāki pieredzējuši spēlētāji, jelgavnieku izredzes izlīdzinātos. Tagad tiek domāts par trīs četru spēlētāju piesaistīšanu aizsardzības un uzbrukuma līnijās. Jāsāk domāt par jaunu, perspektīvu spēlētāju iesaistīšanu komandā vārtsarga postenī, kas varētu nomainīt jau pieredzējušos vārtsargus.
D.Kazakēvičs uzskata, ka komandu sports, arī futbols, Jelgavā ir vajadzīgs. Līdzi jušana savām komandām rada pozitīvas emocijas. Protams, bērni arī tiek atturēti no ielas negatīvās ietekmes. “Viola” septiņos gados izveidojusi bērnu un jauniešu sistēmu, tātad pamats, uz ko balstīties, ir jau gatavs. Piemēram, jaunais virslīgas klubs “Jūrmala” tādu tikai tagad veido, un viņiem kādu laiku vajadzēs paļauties uz iepirktiem spēlētājiem. Diemžēl pilsētas vadība ir pārāk inerta sporta spēļu nopietnai un pārdomātai atbalstīšanai. Biežāk te pat nav runa par naudu, svarīgāka ir attieksme. Kaut vai neatrisinātais futbola stadiona jautājums. “Viola” par spēlēšanu Jelgavas “Daugavas” stadionā maksā ap 700 latu sezonā, bet, kad pirms spēles abu komandu treneri uziet uz šā stadiona zālāja, tad, kā saka D.Kazakēvičs, “gribas ātrāk iet nost…” Stadioni Jelgavā – tā būtu īpaša raksta tēma.
