Seriālam ar nosaukumu «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēle» tiek filmēta nākamā sērija.
Seriālam ar nosaukumu «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja izvēle» tiek filmēta nākamā sērija. Scenārists gatavo sižetu, galvenais režisors izsludina konkursu uz jauniem galveno un otrā plāna lomu tēlotājiem un paredzams, ka drīzumā sāksies to atlase. Protams, ka netiek aizmirsts nepieciešamo statistu skaits. Operators ar palīgiem tikmēr joņo apkārt, novērtējot nākamās sērijas interjerus un nepieciešamo apgaismojumu.
Iepriekšējā sērijā īpaši iespaidīgs izdevās fināls. Ikviens skatītājs otrdienas vakarā raidījumā «Mūsu cilvēks» varēja novērtēt galvenās lomas tēlotāja beigu uznācienu. Pusi no raidījuma drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš ietiepīgi stāvēja pretī tā vadītājas Baibas Strautmanes tincinājumam, vai ir normāli braukt ar mersedesu, ko viņa «čoma» firma, kas apsaimnieko konfiscēto kontrabandu, iznomājusi firmai, kurā strādā paša Šmitiņa dzīvesbiedre. Jāpiekrīt daudzkārt secinātajam, ka labāk vienreiz redzēt un dzirdēt nekā uzzināt par izvērtēšanas komisijas mistisko punktu sadalījumu. Katrs skatītājs varēja secināt, ko galvenajam pretendentam uz galveno valsts korupcijas apkarotāja amatu nozīmē korupcijas jēdziens. Didzis Šmitiņš vienkārši atrodas (dažkārt pat pie stūres) mersedesā, kas viņu aizved no punkta A uz punktu B. Nav svarīgi, kurš, kam un, galvenais, kāpēc, un par cik to ir izīrējis. Dzīvesbiedres komercnoslēpumos viņš neiejaucas.
Turklāt visai dīvains bija Didža Šmitiņa jautājuma, vai kandidatūra KNAB priekšnieka amatam publiski apspriežama bez saskaņošanas ar viņu kā drošības struktūras amatpersonu, vērtējums. Viņš pieļāva, ka nemaz nebūtu kandidējis KNAB priekšnieka amatam, ja būtu zinājis, ka viņa kandidatūru «salīdzinās, apspriedīs, mērīs punktu skaitu» bez viņa ziņas, publiskojot arī informāciju, kas, viņaprāt, būtu jāsaskaņo ar pašu drošības iestādes pārstāvi. Tas jau gandrīz vai izskatās pēc nevainīgas un neglītas meitenes tielēšanās, kurai pirms kāzām piedāvā parādīties preciniekam. Galu galā kopā būs jādzīvo ne jau vienu dienu vien. Turklāt, kā rāda līdzšinējā pieredze, tad tikt vaļā no valsts struktūrās putru savārījušā vadītāja nav nemaz tik viegli.
Pieņemsim, ka Šmitiņš ir ļoti godīgs ierēdnis, bet ļaunie nelabvēļi viņu apmelo. Pat nezinot par «Jaunā laika» līdera Eināra Repšes paziņojuma slēpto pusi, notikušo varētu uzskatīt par testu, vai kandidāts ir derīgs KNAB vadītāja amatam. Ja jau viņš nevar sevi attaisnot, pierādīt, ka viņu apmelo, iegūt sabiedriskās domas atbalstu, tas nozīmē, ka nākotnē šis cilvēks ne tik nebūs spējīgs atrisināt sarežģītus korupcijas gadījumus, ka viņš būs paklausīga marionete valdošo partiju rokās.
Runājot par līdzšinējām sērijām, piedodiet, konkursiem un to neveiksmēm, Vaira Vīķe – Freiberga sacīja, ka tehniski atbildība par konkursa norisi ir jāuzņemas Tieslietu ministrijai (TM), savukārt Ministru prezidents uzsvēra, ka TM nav vainīga pie abu līdzšinējo konkursu neizdošanās, jo pretendenti konkursam pieteicās pēc brīvprātības principa vai arī tos izvirzīja sabiedriskas organizācijas, bet TM tikai izvērtēja izvirzīto personu kandidatūras.
Tātad tas laikam nozīmēs, ka nākamajā sērijā galveno lomu tēlošanai tiks izvirzīti tikai paša galvenā režisora izvēlētie aktieri. Citu lomu tēlotāju uznāciens pat nav vēlams. Turpmākos seriāla sižetus būs iespēja vērot tikai caur miglainu ekrānu, jo pārāk plaša informācija nevienam, izņemot žūriju, nebūs pieejama. Piedodiet, kļūdījos – skatuves varoņu vārdus darīšot zināmus. Un viss… Nav ko līst virsū ar tik muļķīgiem jautājumiem. Galu galā kam tad domāts scenārists, režisors un operators, kas visu parādīs pareizajā gaismā?
Uz notikušo tomēr nevar lūkoties bez bažām, jo, kā vakar uzsvēra sabiedrības par atklātību «Delna» valdes priekšsēdētāja Inese Voika, KNAB birojam ir jābūt maksimāli atvērtam sabiedrībai, tas nevar būt vēl viena Drošības policija vai Satversmes aizsardzības birojs, ko sabiedrība nevar kontrolēt.
Tāpat tās vadītāja amata kandidātu vētīšanai jābūt atklātai un caurredzamai. Secinājums ir nepārprotams – nepieciešams izdarīt pašreizējiem politiskiem tikumiem neordināru gājienu un jārod iespēja ieņemt šo amatu jaunam un svaigam cilvēkam. Tādam, kas nav politiskās un ekonomiskās elites angažēts un iebarots, tādam, kas «nesēž uz āķa».
