Vēl pāris nedēļu, un uz Jelgavas Ledus halles laukuma atkal izslidos hokejisti, lai turpinātu cīņu par kausiem un medaļām jaunajā sezonā. Vienai no komandām šis būs visai nozīmīgs mirklis, jo pirmā spēle būs arī pirmās sezonas sākums.
Vēl pāris nedēļu, un uz Jelgavas Ledus halles laukuma atkal izslidos hokejisti, lai turpinātu cīņu par kausiem un medaļām jaunajā sezonā. Vienai no komandām šis būs visai nozīmīgs mirklis, jo pirmā spēle būs arī pirmās sezonas sākums. Runa ir par Armijas sporta kluba (ASK) hokeja vienību «Zemgale» – pirmo Latvijā un pirmo Jelgavā. Par tās izveidošanu stāsta komandas vecākais treneris Gints Bisenieks.
Domājams, visiem ir zināms fakts, ka drīzumā Jelgavas Ledus halles (JLH) apkaimē tiks uzcelta viesnīca un futbola laukums. Abas bāzes intensīvi izmantos jaunizveidotais ASK hokeja klubs «Zemgale», kurš savu pirmo sezonu sāks ar spēlēm Latvijas hokeja čempionāta virslīgā. Tas savukārt nozīmē, ka Jelgavas hokeja līdzjutējiem būs iespēja savā pilsētā vērot tādas vienības kā «Liepājas metalurgs» un HK «Rīga 2000».
Jelgavas Ledus hallei šī ir tikai otrā sezona, bet ar jūsu līdzdalību jau notiks virslīgas spēles. Kādēļ par mājvietu izvēlējāties Jelgavu, nevis kādu no bagātākajām pilsētām, kā Liepāju, Ventspili vai Rīgu?
Jelgavu tādēļ, ka, pirmkārt, tā bija aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska vēlēšanās. Otrkārt, šai izvēlei ir loģisks pamatojums – visur, kur ir halles, vajadzīga arī lielāka komanda. A.Lembergs ir pateicis, ka Ventspilī tāda komanda nav vajadzīga (viņam viss domāts tikai bērniem un masām), Liepājai jau ir, Aizkraukle to nevar «pavilkt», bet Daugavpilī ir «Stalkers». Savukārt Rīgā uz trīs slidotavām ir «miljons» slidotgribētāju, tostarp daudz bērnu grupu. Šī ir labākā vieta, kur varam atrasties. Tā kā lielākā daļa puišu ir kareivji, tas nozīmē, ka visiem ir jādzīvo kopā – ne kazarmās, bet kopmītnēs, ir nepieciešami stingra režīma apstākļi. Rīgā šis jautājums būtu daudz sarežģītāks – dzīvošana mājās, tad atkal visu puišu «savākšana» vienkopus. Bet šeit visu nedēļu esam kopā.
Pieļauju, ka vairumam lasītāju nav pilnīga priekšstata par ASK komandas struktūru – kā vienība tiek komplektēta?
Viss notiek aptuveni tā – kad puiši, kas aktīvi spēlē dažādos virslīgas klubos, sasniedz obligātā militārā dienesta vecumu, dienestu armijas kazarmās viņi aizstāj ar iesaistīšanos ASK vienībā. Īsāk runājot, puiši tiek iesaukti dienestā un nonāk šajā klubā.
Tādā gadījumā jūsu galvenais sponsors ir valsts struktūra. Cik jums ir cieša saikne ar Aizsardzības ministriju?
Naudas līdzekļus Aizsardzības ministrijai piešķīra valdība 100 000 latu šim gadam. Nākamajai sezonai kluba budžetā ir plānots ieskaitīt jau 120 000 latu. Tie ir Aizsardzības ministrijas līdzekļi un tiek izmantoti saskaņā ar likumdošanu – tajos ir iekļauti pārskaitījumi par ēšanu, inventāru.
Latvijas čempionāta virslīgā šī būs pavisam jauna komanda, bet ASK hokeja kluba vēsture taču nav tālu jāmeklē?
Mēs sākām tikai 1. jūlijā, bet mana hokeja trenera darbības vēsture ir daudz senāka. Hokejā esmu jau 23 gadus. Kopā ar ASK «Zemgale» – tikai kopš šā gada marta, kad bija pilnīgi skaidrs par šāda kluba tapšanu. Man piedāvāja kļūt par komandas vecāko treneri, un es piekritu.
Bet pirms ASK «Zemgale»?
Divdesmit gadu esmu strādājis «Latvijas bērza» sporta skolā, kur trenēju 1985. un 1982. gadā dzimušos puišus. No «astoņdesmit piektajiem» varu minēt tādus savus audzēkņus kā Kasparu Astašenko, Aleksandru Macijevski un Ģirtu Ankipānu. Savukārt no «astoņdesmit otrajiem» var atzīmēt Jāni Spruktu, Jēkabu Redlihu un Juri Štālu.
Par lielāko panākumu, vadot komandu, uzskatu U – 18 pasaules čempionātu Latvijā 1999. gadā, kas notika Liepājā un Rīgā. Toreiz mēs izcīnījām (šajā gadījumā varbūt derētu vārds «palikām») trešajā vietā. Galvenokārt tādēļ, ka japāņi nospēlēja ar norvēģiem ne tā, kā mums būtu izdevīgāk. Šī spēle mūs atbīdīja no otrās vietas uz trešo. Zaudējām tikai vienu spēli tiem pašiem norvēģiem diezgan dīvainā situācijā – tiesnesis neieskaitīja divus mūsu gūtos vārtus. Es nekad negribu sūdzēties par tiesnešiem, bet te var vilkt zināmas paralēles. Tāda valsts kā Latvija Starptautiskajai hokeja federācijai nav tik izdevīga kā, teiksim, bagātā Norvēģija. Lai nenotiktu tādi brīnumi, ka Latvija pēkšņi iziet A grupā, attiecīgi «nostrādāja» tiesneši. Pats spēles soģis pienāca un atvainojās man, sakot, ka tāds nu tas darbs esot. Varēja redzēt, ka tā nemaz nebija viņa paša vēlēšanās, tā bija komanda no augšas, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.
Pagājušogad ar «Liepājas metalurgu» aizvadījām Austrumeiropas hokeja līgas (AEHL) čempionātu, es biju komandas otrais treneris. Ar šo vienību bijām AEHL un Latvijas čempioni. Vēl gribas atzīmēt, ka, spēlējot ar 1982. gada komandu Austrumeiropas čempionātā, divus gadus bijām labākie starp 16 un 17 gadu veciem vienaudžiem no Ukrainas un Baltkrievijas.
Kaut arī aizvadīts pavisam īss treniņprocess, varbūt jau var izcelt kādu līderi, vērojot ASK «Zemgale» puišus uz ledus?
Vērojot viņus, protams, redz, ka vienam ir tāda, citam – savādāka loma, bet ne vienmēr tas, kurš ir līderis uz ledus, ir līderis arī sadzīvē. Uzvārdus vēl nesaukšu.
Virslīgā jūs būsiet debitanti?
Kā komanda augstākajā līgā būsim pirmo reizi, bet visiem spēlētājiem jau ir virslīgas pieredze, jo pie mums ir puiši no «Liepājas metalurga», «Rīgas 2000», «Prizmas». Nav tā, ka hokejisti būtu iesācēji šādā līmenī.
ASK sastāvā tiek iekļauti tie spēlētāji, kas sasnieguši obligātā militārā dienesta vecumu. Vai tas nozīmē, ka izveidot stabilu komandu praktiski nav iespējams?
Pašreiz no visiem Latvijā spēlējošajiem hokejistiem obligātajā karadienestā nav bijis neviens, izņemot 23 puišus, kuri tika iesaukti šogad. Mēs ar Māri Baldonieku izveidojām to Liepājas kluba rezervistu sarakstu, kuri sasnieguši tādu hokejista vecumu, kad vairs nevar sēdēt rezervē, bet ir jāsāk intensīvi spēlēt. Savā klubā viņi netiek sastāvā, un puišiem trūkst spēļu prakses. Tāpat izveidojām pārējo minēto klubu kandidātu sarakstus. Stabilu komandu izveidot var. Ar tiem, kas pašreiz ir dienestā, noslēgti līgumi. Pēc dienesta viņiem jāatgriežas savos klubos. Ja viņi mūs interesēs kā spēlētāji, attiecīgajiem klubiem maksāsim kompensāciju pēc noteiktajām likmēm (transfēru – aut.piez.), izpirksim un viņi paliks virsdienestā. Protams, ja puiši paši to gribēs. Noteikti nāks klāt arī jauni spēlētāji.
Jau noskaidrojām, ka jūsu sponsors ir valsts struktūra. Tas ļauj cerēt, ka klubu neskars tādas finansiālas problēmas kā, piemēram, HK «Rīga 2000», kam jau sākās pārrunas par bankrotu, spēlētājiem nemaksāja algas u.tml.?
Viņiem šis process turpinās joprojām. Domāju, ka mums šādai situācijai nevajadzētu rasties, jo naudas tik, cik mums ir, tik arī ir. Ja dabūsim kaut ko no sponsoriem, tad tā jau būs papildu nauda, ko izmantosim spēlētāju prēmēšanai. Bet mēs nevienam nesolām debesu brīnumus, kā tas notika Rīgā, lai tikai saglabātu savus spēlētājus klubā. Vispirms sasolīja, vēlāk sāka domāt, kā lai to visu izpilda, beigās – piedod, nesanāca. Pēc tādiem principiem mēs nestrādāsim.
Kā puiši uztver to, ka viņi atrodas Armijas sporta kluba sastāvā?
Kad puiši tika iepazīstināti ar apstākļiem, bija zināms sašutums, bet, esot Alūksnē jauniesaukto kursos, varēja redzēt, ka 23 jauniesauktie jau bija saliedējušies kā komanda. Varbūt viņi ir samierinājušies, bet katrā ziņā tagad neviens neizskatās vīlies.
Varbūt vēl ir pāragri jautāt, bet tomēr – kā puiši uztver JLH, vai hokejisti to jau dēvē par mājām, savu ledus laukumu?
Pamazām viņi šo sporta bāzi sāk uzskatīt par savējo.Viņu viedoklis: « O, te ir forši»! Lielā ģērbtuve, dušas, inventāra žāvētavas, trenažieru zāle, halles personāla pozitīvā attieksme – tas viss rada izjūtu, ka viņi šeit ir vajadzīgi. Nav tā, ka komanda būtu aizņēmusi kāda vietu un traucētu.
Nobeigumā jūs varētu atgādināt, kādos turnīros ASK «Zemgale» pārstāvēs Jelgavu, ja tā drīkst teikt?
Jā, mēs pārstāvēsim Jelgavu. Tādēļ arī komanda saucas ASK «Zemgale». Šosezon spēlēsim Latvijas hokeja čempionāta virslīgā un Austrumeiropas hokeja līgas (AEHL) otrajā grupā.
Ne jau viens jūs gatavosiet hokejistus startiem ?
Protams, nē. Man palīdzēs Ēriks Miļūns, kurš līdz šim strādāja ar «Prizmu». Viņš trenēs vārtsargus. Organizatorisko darbu klubā veiks Māris Baldonieks, bet par ekipējumu rūpēsies Jānis Brencāns. Pieaicināsim arī JLH trenerus. Tā, piemēram, trenažieru zālē nodarbības vada Andris Kudurs.
