Kāda Jelgavas būvniecības uzņēmuma darbinieks pauda neapmierinātību ar virsstundu darbu firmā un tā samaksas principiem.
Kāda Jelgavas būvniecības uzņēmuma darbinieks pauda neapmierinātību ar virsstundu darbu firmā un tā samaksas principiem.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka virsstundu darba problēma pastāv lielā daļā uzņēmumu. Kaut gan likumdošana nosaka uzskaitīt katra strādājošā faktiski nostrādātās stundas, darba devēji bieži vien grēko un dokumentos darba laiku atspoguļo, kā izdevīgāk pašiem. Situācija parasti uzlabojoties, kad darba inspektori organizējot masveidīgākas pārbaudes. Taču efekts saglabājoties tikai uz laiku, līdz viss atkal atgriežoties vecajās sliedēs. Arī inspektoriem, kad dokumenti it kā ir kārtībā, nav viegli pierādīt virsstundu darba pārkāpumus. Celtniecības uzņēmumos pārbaudes apgrūtinot tas, ka objekti nereti atrodas citās pilsētās.
Lai darba inspekcija uzņēmumā izvērtētu darba laika uzskaites atbilstību pastāvošajām normām un faktiskajai situācijai, nepieciešams oficiāls strādājošā paskaidrojums. Taču tas parasti tiek saņemts, kad cilvēks no darbavietas iet prom. Tas izskaidrojams ar to, ka pēc vēršanās inspekcijā strādājošajam reizēm nākoties izjust darba devēja spiedienu.
Jāvienojas, izņemot ārkārtas gadījumus
Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Avena skaidro, ka virsstundu darbs nozīmē jebkuru darbu, ko cilvēks veic papildus normālajam darba laikam. Tas ir atļauts, ja darbinieks un darba devējs par to rakstveidā ir vienojušies. Darba devējam ir tiesības bez štrādājošā rakstveida piekrišanas nodarbināt viņu virsstundu darbā tikai izņēmuma gadījumos:
ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, piemēram, kad pakalpojumu uzņēmumos (gāzes, elektrības, ūdens apgāde) nepieciešams novērst radušos bojājumus;
lai novērstu nepārvaramās varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt pierasto darba gaitu uzņēmumā, piemēram, ugunsgrēks, plūdi;
steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā, kad iesākto nevar pārtraukt, nesabojājot izejvielas vai gala produkciju.
Darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 48 virsstundām četrās nedēļās un 200 virsstundām kalendārajā gadā. Darba drošības un veselības aizsardzības prasību dēļ virsstundas aizliegts strādāt personām, kam vēl nav 18 gadu, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.
Par virsstundām – pilna samaksa
Darbiniekam, kas pēc darba devēja rīkojuma strādā pēc viņam noteiktā normālā darba laika, ir tiesības saņemt piemaksu par katru virs tā nostrādāto stundu. Tai laika algas gadījumā jābūt 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet akorda algas gadījumā – 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveikto. Ja koplīgumā vai darba līgumā noteikta lielāka piemaksa, darbiniekam ir tiesības to saņemt lielāku.
Tāds pats piemaksas apmērs pienākas par darbu brīvdienā, ja darbinieks neizmanto brīvdienu citā nedēļas dienā. Arī gadījumā, ja uzņēmumā, kur nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, strādājošais pēc darba devēja pieprasījuma bijis nodarbināts svētku dienā, viņam ir tiesības izmantot atpūtu citā nedēļas dienā vai saņemt piemaksu minētajā apmērā. Darbiniekam pirms strādāšanas svētkos būtu ieteicams vienoties ar darba devēju par to, kā tiks kompensēts viņa darbs.
Var noteikt summēto darba laiku
Kā lietišķu un prātīgu V.Dūms raksturo to darba devēju rīcību, kas noteikuši summēto darba laiku. Tas svarīgi uzņēmumos, kur darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laiku, piemēram, nepārtraukti strādājošos apkalpojošās sfēras uzņēmumos. Pirms summētā darba laika noteikšanas darba devējam jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.
Šajā gadījumā darba dienas ilgumu nosaka darba devējs, piemēram, darba grafikā, un tas var atšķirties atsevišķās nedēļas dienās. Sastādot darba grafiku, darba devējs var neievērot likumā noteikto minimālo diennakts atpūtas ilgumu (12 stundas 24 stundu periodā) un minimālo nedēļas atpūtas ilgumu (42 stundas pēc kārtas septiņu dienu periodā).
Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt:
56 stundas nedēļā – maksimālo stundu skaitu, ko darbinieks drīkst strādāt nedēļas laikā;
160 stundu četrās nedēļās.
Darba devējs un darbinieku pārstāvji, slēdzot koplīgumu, var vienoties par citu uzskaites periodu, piemēram, ceturksni, gadu. Arī šajā gadījumā darba laika summārajam ilgumam uzskaites periodā jāatbilst normālajam stundu skaitam uzskaites periodā (piemēram, 160 stundu reiz trīs mēneši). Ja darbinieks strādā virs Darba likumā noteiktā stundu skaita, tas tiks uzskatīts par virsstundu darbu. Piemēram, ja četrās nedēļās būs nostrādātas 165 stundas, piecas uzskatāmas par virsstundām.
