Savulaik saistībā ar 2008. gadā lobēto garīdznieku atalgojuma sistēmu Sesavas draudze nepakļāvās baznīcas virsvaldes spiedienam tās vajadzībām izpārdot daļu no saviem piecdesmit hektāriem. Tagad nožēlojami izskatās paši spiediena izdarītāji, kas notikušajā vaino vien saimniecisko krīzi
2008. gada aprīlī speciāli izdotajās «Virsvaldes Vēstis» sabiedrībai plaši tika izskaidrota jaunā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieku atalgojuma sistēma, kuras pamatā bija ideja, ka, pārdodot nekustamos īpašumus 20 miljonu latu vērtībā un apgrozot šo naudu, tiks iegūti papildu līdzekļi mācītāju algām, īpaši tiem mācītājiem, kuri kalpo mazajās, trūcīgākajās lauku draudzēs. Maksā centralizēti un vairākNegaidot sekmes nekustamā īpašuma pārdošanā, tūlīt pat tika ņemts sešu miljonu kredīts no virsvaldes sadarbības partneriem – ASV Misūri sinodes. Tā nosacījumi nav publiskoti. Toties jau 2008. gada vasarā apmēram simts mācītāju un virsvaldes darbinieku sāka saņemt algas ne vairs no savas draudzes, bet gan virsvaldes. Mācītājiem pēc nodokļu nomaksas pienācās trīssimt līdz piecsimt latu, toties virsvaldes darbiniekiem tika ievērojami lielākas summas. Opozīcijā atmodas varoņiŠajā garīdznieku atalgojuma sistēmā neiesaistījās trīsdesmit astoņi mācītāji, tostarp atmodas laika līderis Juris Rubenis, jelgavnieks Jānis Ginters un citi. Taču baznīcas augstākajā lēmējinstitūcijā sinodē viņi palika mazākumā. J.Ginters teic: «Skaidrs, ka šādu nesabalansētu tēriņu režīmā baznīca attīstīties nevarēja. Taču toreiz vairākums mācītāju nespēja atteikties no vēlēšanās jau nākamajā mēnesī saņemt lielāku algu. Savukārt draudžu priekšniekiem, kuri arī ir sinodes locekļi, šis piedāvājums varēja likties simpātisks, jo tad atkrita klapatas mācītāja uzturēšanā. Tīri cilvēciski to var saprast.» Virsvalde noslēdza pilnvarojuma līgumus ar 265 draudzēm par īpašumu pārdošanu. Arī Jelgavas Sv.Annas un Sv.Vienības draudzes nodeva daļu savu īpašumu. Taču virsvaldes tālākie darījumi nekustamā īpašuma lietās lielā mērā objektīvu apstākļu dēļ nesekmējās. Aizdevēji rēķinoties, ka naudu neatdosPēc pusotra gada Misūri sinodes aizdotā nauda ir beigusies, un jaunu aizdevumu tā atteikusi. Kā televīzijā teica Rīgas bīskaps Guntars Dimants, virsvalde ķērusies pie izmisuma pilna soļa un februārī par 600 000 latu ieķīlājusi tai piederošo ēku Elizabetes ielā. Naudu uz diviem gadiem pret ķīlu un ar visai augstiem procentiem (17 procentu gadā) aizdevušas divas privātpersonas – «RD Electronic» prezidents Aleksandrs Meilehs un Sergejs Maļikovs no «Mateks Credit». Pēc neoficiālas informācijas, šie aizdevēji nav prasījuši naudas atdošanas plānu, jo minētā ēka Rīgas centrā varētu būt vairāk vērta. Mācītājs Jānis Tālums, kas kalpo Lievircavas un vairākās citās lauku draudzēs, atzīst, ka ne jau naudas kāres dēļ pirms piecpadsmit gadiem sācis kalpot baznīcai. Viņš zina teikt, ka vēl martā un aprīlī virsvalde algas maksāšot, par tālāko gan Dievs gādāšot. Viņš ir noskaņots savu darbu turpināt.
