Pāgājušajā trešdienā «Ziņu» pielikumā «Eiropas Savienība» bija publicēti vairāki raksti, kas izraisīja negaidīti plašu lasītāju rezonansi.
Pāgājušajā trešdienā «Ziņu» pielikumā «Eiropas Savienība» bija publicēti vairāki raksti, kas izraisīja negaidīti plašu lasītāju rezonansi. Jebkuras, pat kritiskas, atsauksmes redakciju iepriecina, jo liecina, ka publikācija izraisījusi interesi. Visnepatīkamāk ir «rakstīt tukšumā» un atdurties pret vienaldzību.
Tomēr, iepazīstoties ar atsauksmēm, kas uz publikāciju «LAD: priekšreģistrācija sākusies» saņemtas internetā, pārņem divdomīgas izjūtas. No vienas puses, protams, prieks, ka avīze spējusi ieinteresēt. No otras – izbrīns par dažu virtuālo kritiķu nekompetenci, kas servēta ar izsmalcinātu ambīciju mērci a la «Man pienākas!».
Ieskatam citēšu kāda lasītāja, kas izvēlējies segvārdu Auditors, nesaīsinātu iesūtīto tekstu:
«Ar aizrautību vēroju informēšanas procesu par tiešo maksājumu saņemšanas iespējām, procedūrām un procesiem. Ja nemaldos, šī ir jau trešā publikācija «Ziņās», kurā tiek runāts par minēto jautājumu. Diemžēl visos gadījumos informācija tiek dota mazās devās, tikai apjomā, kas ļautu teikt, ka atbildīgā institūcija formāli izpildījusi savu informēšanas funkciju. Pat šajā gadījumā ir atbildēts tikai uz jautājumiem, ko žurnālists uzdod tiešā veidā. Iespējams, ka LAD ierēdņiem visi jautājumi ir pašsaprotami un skaidri, bet zemniekiem un LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes – red.) īpašniekiem gan ne. Gribu norādīt, ka nepilnīgas informācijas sniegšana un apzināta būtisku faktu noklusēšana tiek uzskatīta par maskētiem meliem. Tas, ka nekur nav skaidri pateikts, vai tiešie maksājumi tiks veikti reizi mēnesī, reizi gadā, vai tas vispār ir vienreizējs maksājums, tas, ka nekur nav minēti reģistrācijas un pieteikšanās procedūru apmaksas jautājumi (par velti vai par samaksu), kā arī nav norādītas maksājuma saņēmēju saistības, kas izriet no finansējuma saņemšanas procesa, tas viss rada nepārliecinātību un bažas Latvijas iedzīvotājos, kas pieraduši ar skepsi un aizdomām raudzīties uz visu, kas tiem nav skaidrs un saprotams, jo te var sagaidīt arī kādu cūcību. Tāpēc man rodas jautājums – kam tas ir izdevīgi?
Respektīvi, kam ir izdevīgi, ka zemnieki ir neziņā, ka aiz nezināšanas un bažām daudzi atmetīs ar roku un nemaz nepieteiksies uz tiešajiem maksājumiem? Vai tas netiek darīts apzināti, lai kāds cits varētu iedzīvoties uz vientiesīgo zemnieku un LIZ īpašnieku rēķina?
Un šajā rakstā atspoguļotais sagaidāmo procesuālo grūtību apraksts nu nemaz nevieš optimismu pretendentos uz tiešajiem maksājumiem.»
Tiktāl Auditora viedoklis. Kur gan šis cilvēks, kam turklāt pieejams internets, dzīvo, ka cieš tādu informācijas badu? Cits jautājums: vai viņš cer arī specifisku (visai apjomīgu!) informāciju gūt tikai no laikrakstiem? Nākamais: uz kādiem vēl jautājumiem lai atbildētu intervējamās personas, ja ne vien uz tiem, «ko žurnālists uzdod tiešā veidā»? Un tā tālāk.
Jebkuras avīzes uzdevums ir informēt par aktualitātēm, nevis būt par tālmācības instrumentu. Tam paredzēti dažādi kursi, konsultāciju dienesti, tematiskie periodiskie izdevumi, visbeidzot – dažādu valsts un pašvaldības institūciju interneta mājas lapas. Laikraksta mērķis nav uzsākt publisku skaidrošanos ar lielākā vai mazākā mērā neattapīgiem korespondentiem. Tādēļ lai runā paši lasītāji, kas Auditora «Ziņu» interneta mājas lapā sacīto komentē tik pamācoši, ka to vērts nodrukāt arī ar melnu uz balta.
Autors ar pseidonīmu hmm:
«Neesmu nekāds «Ziņu» aizstāvis, bet man liekas, ka šajā gadījumā žurnālists aprakstīja, ka pastāv iespēja (saņemt ES maksājumus – A.J.), bet, ja kādam par to ir interese, tad līdz konsultāciju centram gan var aizčāpot pats. Sliktākajā gadījumā var arī piezvanīt. Protams, ja vien tam bēdubrālim zemniekam vispār ir interese.
No otras puses, var jau būt, ka viņš sēž mājās un gaida, kad viss tiks atnests uz šķīvīša ar zelta maliņu. Tādā gadījumā godātais zemnieks pastieps roku un teiks: OK, tas nu gan ir labi! Bišķiņ jākustas arī pašam.»
Cits «Ziņu» lasītājs Valdis:
«Man te nācās parunāties ar zinošu cilvēku, un tāpēc attiecībā uz Auditora teikto varu piebilst, ka tiešām pastāv iespēja, ka uz tiešo maksājumu saņemšanu par neaktīvo LIZ īpašnieku zemi var pieteikties arī kāds cits. LAD neesot paredzēts pārbaudīt katra pretendenta tiesības uz īpašumu, bet tikšot izskatīti tikai tie gadījumi, kad uz vienu platību tiks saņemti divi pieteikumi. Nu tad, dārgie LIZ īpašnieki, spriediet paši, pieteikties vai ne. Kas attiecas uz hmm teikto, tad var piekrist, ka viss atkarīgs tikai no paša rīcības. Ar tām konsultācijām gan laikam būs tā pašvakāk, pat rakstā tiek minēts, ka darbinieki būšot noslogoti ar reģistrēšanu, tā ka konsultēšanai laika var neatlikt. Ja būtu sagatavoti bukleti, kuros tiktu atspoguļota pilnīga ar šo jomu saistīta informācija, tad cita lieta.»
Iespējams, ka buklets (vai bukletu sērija) arī noderētu, taču visticamāk, ka pat tad atrastos kāds, kas pārmestu to drukāšanu par zemniekiem «noblēdītu» naudu, kādam liktos bukletos par maz bilžu, citam teksts rādītos par sīku un tā tālāk. Jo vienas kategorijas ļaudīm gana labs ir tikai tas, ko dara viņi paši. Tādēļ viņiem var dot tikai padomu interesēties vairāk pašiem. Vecs kā pasaule ir teiciens: kas grib rīkoties – meklē iespējas, kas negrib darīt neko – meklē atrunas.
