Kādā sadzīves tehnikas veikala reklāmā, ko nesen itin bieži varējām redzēt zilajos ekrānos, laulāts pāris prātoja, ko iegādāties.
Kādā sadzīves tehnikas veikala reklāmā, ko nesen itin bieži varējām redzēt zilajos ekrānos, laulāts pāris prātoja, ko iegādāties. Puisis domāja apmēram tā: «Datoru, televizoru vai mūzikas centru?» Savukārt dāma nevarēja izlemt: «Veļas mašīnu, putekļu sūcēju vai virtuves kombainu?» Hmmm… Šķiet, ka parodētajās attiecībās lomas sadalītas, viss ir skaidrs – vīrietis ieplānojis vakaros atpūsties, piemēram, klausoties mūziku, bet sievietei gluži tīkami būtu mājas darbi.
Šoreiz parunāsim par vienu no lomām, kas it kā iedalīta sievietei, – maltītes gatavošana un viss pārējais darbs virtuvē. Psihoterapeits Māris Siliņš skaidro, ka pamatideja radusies pavisam senos laikos, kad vīrietis bija atbildīgs par medījumu, bet sievietei tas bija jāpagatavo. Vēsturiski izveidojies priekšstats nav viegli pārvarams, bet nav arī absolūti dzelžains. Draudzene reiz teica: «Nu kam gan pavadīt tās daudzās stundas pie plīts? Dzīvojam taču tikai vienreiz! Gribu ēst – eju uz kafejnīcu vai arī gatavojam ar vīru kopā. Ja ēst vārīšana būtu tikai mans ikdienas uzdevums, iespējams, mans vīrs nebūtu mans vīrs.»
Taču kādai paziņai ir cits viedoklis: «Vīrieti vajag labi barot. Viņam taču mīlestība iet caur vēderu!»
M.Siliņš teic, ka zināma nozīme tam ir, taču diez vai ar to vīrietim pietiks.
Protams, kurš gan negribētu būt sagaidīts mājās sveču gaismā, pārsteigts par mīļotā cilvēka mīlestībā un patiesu prieku gatavotu īpašu maltīti. Bet, tiklīdz ēst jātaisa pienākuma pēc, nav nedz romantikas, nedz prieka. Stop! Ne vārda vairs par sievieti kā ēdiena gatavošanai radītu, jo attiecību aina – vīrietis guļ un lasa avīzi, bet sieviete raujas pa virtuvi – vairs nav modē. Un to atzīst vīrieši, uzskatīdami, ka paši ir vislabākie pavāri.
