«Aiziešu, parunāšos ar vīriem,» svētdienā pirms pusotras nedēļas noteica kāds Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) avārijas dienesta darbinieks, kurš bija atbraucis, lai novērtētu, cik bīstams ir mana dzīvokļa vannas istabā pilošais dvieļu žāvētājs. Līdz šim par avārijas dienesta darbu sūdzēties nevarēju. Pirms gada ar «čūsku» bija analoga problēma, tad viss tika atrisināts pāris minūšu laikā. Šoreiz situācijas novēršanai vajadzīgas dienas. Varbūt pat nedēļas? Pēc sarunas ar kolēģiem, kā jau bija gaidāms, NĪP darbinieks paziņoja, ka nepieciešams remonts, ar ko viņi nenodarbojas, – jāsauc remonta brigāde. «Pierakstīšu jūsu telefona numuru, gaidiet zvanu,» skanēja viņa atbilde pirms atvadīšanās. Zvanu nesagaidījusi, pagājušajā nedēļā zvanīju pati. Tiku līdz NĪP Pārlielupes iecirknim, kur paziņoja – inženieris nav uz vietas, kad būs, tiks informēts un pārzvanīs. Šādi par sevi atgādināju trīs reizes, bet vannas istabā joprojām kaut kas pil.Līdzīgas «vīru sarunas», iespējams, notika arī Lielajā ielā, kur atsegtā kabeļa dēļ otrdienas vakarā daļa pilsētas centra palika bez elektrības. Atbildīgie taisnojas, ka kabelis ir vecs un to paredzēts mainīt, taču, šķiet, tieši šādi sīkumi, kas nosaukti par kabeļa «mikrotraumu», var izraisīt lielākas nelaimes.Vakar, kad Valsts darba inspekcija paziņoja par pastiprinātām kontrolēm būvniecības objektos, īpaši pārbaudot tranšejas, kas bieži nav nostiprinātas, atcerējos pagājušajā gadā Raiņa ielā bojāgājušo strādnieku – toreiz neviens negribēja uzņemties atbildību par traģisko negadījumu. Un tā mēs turpinām joprojām – bezatbildīgi izniekojam citu ieceres un uzticēto. Arī ja inženieri nesaņem ziņu, ko cenšos «aiznest» līdz viņiem ik pēc pāris dienām.
