Ziemeļu bibliotēku nedēļas sarīkojumā bibliotēkā “Pārlielupe” skanēja šā gada tēmai “Ziemeļvalstis un jūra” atbilstošs norvēģa Aleksandra Hjellanna prozas lasījums un folkloras kopas “Dimzēns” dalībnieku skandētās dziesmas.
Ziemeļu bibliotēku nedēļas sarīkojumā bibliotēkā “Pārlielupe” skanēja šā gada tēmai “Ziemeļvalstis un jūra” atbilstošs norvēģa Aleksandra Hjellanna prozas lasījums un folkloras kopas “Dimzēns” dalībnieku skandētās dziesmas. Vakara lielākā daļa gan aizritēja, iztaujājot burātāju Oskaru Strēlnieku no jahtas “Spaniel”.
“Spaniel” ir slavena vēsture. Jahta uzbūvēta 1979. gadā Ščecinā un poļa Kazimira Jarovska vadībā sacīkstēs OSTAR – 80 uzstādījusi pasaules rekordu Atlantijas okeāna šķērsošanā vienkorpusa jahtām. Kapteinis kuģim bija tik ļoti pieķēries, ka, pretēji savas zemes valdības rīkojumam, pēc triumfālā finiša jahtu nepārdeva amerikāņiem. Par sodu Polijas valdība vēlāk Latvijas Zinātņu akadēmijai “Spaniel” atdevusi par simbolisku cenu.
“Spaniel” ik gadu piedalījusies “Cutty Sark Tall Ships'” regatēs, kuru uzdevums ir burāšanā iesaistīt jauniešus.
Pirmajā gadā Oskars Baltijas jūru izburājis no Polijas līdz Somijai, nākamajā gadā pabijis Norvēģijā, Dānijā un Vācijā, trešajā gadā apskatījis Spāniju, un šovasar “Spaniel” kopā ar pārējiem “Cutty Sark” regates dalībniekiem ieradās Rīgā pa līdzīgu maršrutu kā Oskara pirmajā matroža gadā.
Ar īsta buru jahtas komandas pārstāvja noteiktību divdesmitsešgadīgais Oskars precizē: lai gan par jahtām savus peldlīdzekļus mēdz dēvēt arī kuģotāji, kas iecienījuši nevis buras, bet motoru, viņu laivas vajadzētu saukt par motorlaivām vai kā citādi.
Labu tiesu izjūtu citādības, kas piedzīvojumus zem burām liek meklēt katru jaunu vasaru, dod ne tikai atrašanās aci pret aci ar neierastiem apstākļiem, bet arī tas, ka galā tikšana atkarīga tikai no taviem un padsmit biedru spēkiem. Sardzē stāvot, lielisko saullēkta skatu burātājs vēro, ar vētrām cīnās un bezvēja laikā svilpodams vēju piesauc pilnīgi norobežotā pasaulē, no kuras nevar sazināties ar krastā palikušajiem radiem un draugiem. Asāko pārdzīvojumu vidū noteikti ir buru novākšana vētras laikā, sevišķi, ja esi masta galā un vējš, kura ātrums ir 100 kilometru stundā, neļauj sadzirdēt lejā stāvētāja saucienus. Savukārt jūras slimība, pretēji izplatītam pieņēmumam, ir ne tikai nelabums, – tā mēdz izpausties arī kā pastāvīga miegainība vai pārspīlēta ēstgriba. Starp citu, veselības sarežģījumi nepiemērota ēdiena dēļ uz jahtas ir nesalīdzināmi biežāki nekā saaukstēšanās, kas, par spīti biežajai izmirkšanai, ir ārkārtīgi reta.
Tā kā saruna notika bibliotēkā, neiztika arī bez jautājuma, vai braucienā atliek laika pāršķirstīt grāmatu. Oskars atzina, ko lasāmu paņemt līdzi parasti iedomājās tikai retais, un bieži vienīgo (neskaitot, protams, tehnisko literatūru) kuģa “bibliotēkas” sējumiņu katrs komandas biedrs līdz kāpšanai krastā paguvis no vāka līdz vākam izlasīt vairākreiz – tā ka ceļojuma beigās grāmata vairs neturas kopā.
